Ja pirms desmit gadiem kāds būtu apgalvojis, ka praktiski visās Latvijas pilsētās lielākajai daļai iedzīvotāju, tostarp privātās apbūves teritorijās, būs pieejami centralizētās ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumi, tad labākajā gadījumā vārdu autoram tiktu veltīts skeptisks smīns, bet lielākā daļa šo cilvēku nosauktu par utopistu.
Tagad pavisam droši var teikt – jā! Visās pilsētās un arī mazākās apdzīvotās vietās Latvijā ir pabeigti vai tiek īstenoti ūdenssaimniecības attīstības projekti. Lielāko daļu no šiem projektiem finansē ES Kohēzijas fonds vai Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Veiksmīga ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība nu jau daudzus gadus notiek Cēsu pilsētā. Uzņēmuma SIA Vinda valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons saka: «Mēs bijām pirmie, kuri saprata, ka ūdenssaimniecības sistēmai ir jāmainās. Jau 1996. gadā ar Somijas un Norvēģijas atbalstu īstenojām pirmo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecības projektu. Vēlāk radās iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus. Šobrīd pilnā sparā norisinās ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Cēsu ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārta ietvaros noslēgto būvniecības līgumu izpilde. SIA Vinda noslēgusi arī līgumu par 3. kārtas papildu aktivitātēm, kuras realizēs par ietaupītajiem projekta līdzekļiem, – Piecu būvprojektu izstrādi ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvei un rekonstrukcijai un Pasūtītāja prasību sagatavošanu ūdens sagatavošanas ietaišu rekonstrukcijai.»
Ūdenssaimniecības attīstības projekta 3. kārtas ietvaros ir veikta jaunu tīklu, galvenokārt privātmāju rajonos, izbūve gandrīz 12 kilometru garumā. Tas nozīmē, ka praktiski visiem iedzīvotājiem no projektā ietvertās teritorijas būs pieejami centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumi. Projektam finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Cēsu īpatnība ir tās reljefs – atšķirība starp zemāko un augstāko vietu, kur jānogādā dzeramais ūdens, ir 160 m. Lai nodrošinātu pastāvīgu un optimālu ūdens spiedienu cauruļvados, tiek izmantota 2. pacēluma sūkņu stacija. (Perspektīvā plānota arī 3. pacēluma sūkņu stacija.)
Kā jau visās pilsētās, tāpat arī Cēsīs iedzīvotāju attieksme pret pieslēgšanos jaunizveidotajai sistēmai ir dažāda. Viena daļa gaidīt gaida, kad varēs izmantot kvalitatīvu dzeramo ūdeni no mūsdienīgām ūdens sagatavošanas iekārtām, kā arī vairs neraizēties par kanalizācijas ūdeņu izvešanu no piemājas nosēdbedrēm. Savukārt, citi vēlas dzīvot pa vecam – ūdens no akas un kanalizācija bedrē. Jāteic gan, ka visbiežāk bedres nav hermētiskas un kanalizācija infiltrējas zemē un nonāk gruntsūdeņos, sabojājot aku ūdens kvalitāti. V. Ādamsons uzsver: «Jo lielāks iedzīvotāju blīvums un ilgstošāk tiek izmantotas lokālās sistēmas, jo piesārņotāka ir apkārtējā vide. Lietot ūdeni, kas iegūts tur, kur blakus atrodas kanalizācijas bedre, ir nehigiēniski un pat bīstami. Tāpēc ir jāievieš likuma norma, kas paredz obligātu pieslēgšanos centralizētajiem tīkliem visur, kur tie ir pieejami. Pašreiz izstrādes stadijā ir «jaunais ūdens likums», kurā mēģinām šos noteikumus iestrādāt.»
***
UZZIŅAI
Cēsu ūdenssaimniecības attīstābas projekta III kārta
• Kopējās izmaksas: Ls 6 795 005
• Tajā skaitā attiecināmās izmaksas: Ls 5 080 810
No tām:
• Kohēzijas fonda līdzfinansējums: Ls 4 318 689
• valsts budžeta līdzfinansējums: Ls 715 627
• finansējuma saņēmēja līdzfinansējums: Ls 46 494