Ceļā uz zemākiem siltuma rēķiniem

Katlumājas rekonstrukcija, siltumtrases nomaiņa Lenču kvartālā – šie ir jau paveiktie darbi, lai izdotos īstenot būtiskāko DALKIA Latvia (Cēsu siltumapgādes operators) mērķi – samazināt pilsētā apkures tarifu vismaz līdz valsts vidējam līmenim.

Uzņēmums rūpes par siltumapgādi Cēsīs no SIA Cēsu siltumtīkli pārņēma 2009. gadā, līdztekus tika pārmantotas arī virkne rūpju – problēmas koģenerācijas stacijas darbībā, novecojušas siltumtrases, kā rezultātā Cēsīs bija viens no augstākajiem apkures tarifiem valstī. «Katlumājas automatizēšana, drošības uzlabošana tajā, siltumtrases nomaiņa ir tikai pirmie soļi, kas sperti, lai izpildītu cēsniekiem doto solījumu par pakāpenisku tarifa samazinājumu. Šie apjomīgie darbi, kuru kopējās izmaksas ir aptuveni 200 000 latu, ir devuši jau vērā ņemamu izmaksu samazinājumu par elektroenerģijas patēriņu, un varu apgalvot – esam apturējuši turpmāku tarifa kāpumu. Ja valdība nebūtu pieņēmusi lēmumu par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei [siltuma tarifs visvairāk, aptuveni 70%, atkarīgs tieši no dabasgāzes cenas], tad reālu tarifa samazinājumu iedzīvotāji būtu izjutuši jau jaunajā apkures sezonā,» norāda DALKIA Latvia valdes loceklis Ēriks Timpars. Uzņēmuma pārstāvis Guntars Kokorevičs piebilst: «Saistībā ar akcīzes ieviešanu dabasgāzei, citās pilsētās plāno celt siltuma tarifus. Bet mēs to atstāsim nemainīgu, tādējādi iedzīvotāji varēs izvairīties no aptuveni 6% liela tarifu kāpuma.»

Līdz finišam vēl tālu

Papildus jau paveiktajam turpinās darbi, lai pārietu no četru cauruļu sistēmas uz divcauruļu sistēmu. «Proti, tādējādi siltuma zudumi šajos posmos būtu mazāki,» skaidro Ē. Timpars. Lai to realizētu, nepieciešams modernizēt daudzdzīvokļu māju īpašniekiem siltummezglus pašās ēkās. «Mēs piedāvājam iedzīvotājiem palīdzību kvalitatīvu siltummezglu izbūvē, bet ne vienmēr iedzīvotāji ir atsaucīgi, jo tas paredz nelielu komunālā rēķina summas pieaugumu. Bet šīs nelielās izmaksas atsvērtu kādu būtisku ieguvumu – iedzīvotājiem būtu iespēja ekonomēt siltumenerģiju,» teic DALKIA Latvia valdes loceklis.

Līdz 2012. gada rudenim ir iecere pabeigt vēl divus vērienīgus projektus – piesaistot Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvēt biomasas (šķeldas) katlumāju, jo šķelda ir lētāka par gāzi, kā arī katlumājā uzstādīt iekārtas, kas atdzesē dūmgāzi. «Vienkāršiem vārdiem sakot – to siltumu, kas iziet caur skursteni, mēs noķersim un atgriezīsim atpakaļ sistēmā, tādējādi tiks mazāk tērēts arī kurināmais. Plānojam nomainīt arī vecās maģistrālās siltumtrases, to vietā liekot modernas, atbilstoša diametra rūpnieciski izolētas caurules zem zemes. Cēsīs šobrīd ir virszemes trases, kas būvētas padomju laikos. Tik lielas caurules nav vairs vajadzīgas, tās tikai rada siltuma zudumus,» akcentē Ē. Timpars.

Parādā 260 000 latu

Nesen publiskajā telpā parādījās ziņa, ka parāds par siltumenerģiju Latvijā tuvojas 100 miljoniem latu, kas var būtiski kavēt jaunās apkures sezonas laikus sākšanu. «Cēsis, protams, nav izņēmums, arī cēsniekiem ir iekrājušies parādi (260 000 latu, un tas ir par 13% vairāk nekā pērn). Kopā ar namu apsaimniekotājiem strādājam, lai jaunā apkures sezona iesāktos tieši tad, kad iedzīvotāji vēlēsies,» saka Ē. Timpars. Šo parādu patlaban sedz DALKIA Latvia mātesuzņēmums DALKIA International.

Arī Valmierā par siltuma ražošanu rūpējas DALKIA Latvia. «Atšķirībā no Cēsīm Valmierā laikus tika veiktas pārdomātas vairāku miljonu investīcijas gan siltumtrašu nomaiņā, gan katlumāju modernizācijā. Tagad valmierieši var baudīt ieguldījuma augļus – tur ir viens no zemākajiem siltuma tarifiem valstī. Arī Cēsīs tas tiks pakāpeniski pāris gados panākts,» uzsver Ē. Timpars.

Pārdomātas investīcijas

Savukārt G. Kokorevičs norāda – nav jau svarīgi vērtēt ieguldītās naudas apjomus, bet to lietderīgumu. «Nav jau liela māka iztērēt divus miljonus latu. Ātras un nepārdomātas investīcijas var dot lielāku ļaunumu nekā labumu, jo būs jāceļ maksa par patērēto siltumu. Māka ir spēt sabalansēt ieguldījumus, piemēram, 60 000 latu lielas investīcijas Cēsu katlumājā deva tādus uzlabojumus, ka mēs varējām atļauties ieguldīt 140 000 latu siltumtrasēs un mums nebija jāceļ tarifs.»

Ietekmēt savus maksājumus par siltumu var arī paši iedzīvotāji, proti, uzsākt ēku siltināšanu. Šodien ir iespēja piesaistīt Eiropas naudu, arī bankas ir gatavas sadarboties, lai palīdzētu iedzīvotājiem to realizēt. Svarīgi ir iedzīvotājiem pieņemt tādu lēmumu, lai tas vispirms ir izdevīgs pašiem iedzīvotājiem, nevis kādiem starpniekiem. «Cilvēki uz mājas siltināšanu raugās kā uz iespēju samazināt siltuma rēķinu, bet piemirst vēl kādu būtisku aspektu – nosiltinot ēku, pieaug īpašuma vērtība un ēkai tiek pagarinātā tā dzīvotspēja,» akcentē G. Kokorevičs, piebilstot, ka «grūti pārmest iedzīvotājiem pasivitāti – ja viņi zinātu, ka rīt viņiem būs darbs, alga netiks samazināta, nodokļi netiks celti, cilvēki būtu daudz atvērtāki un labprātāk izmantotu šo iespēju».

Bet Ē. Timpars piebilst: «Pierādījums, ka mūsu darbam un solījumiem uzticas, ir no cēsniekiem saņemtā atzinība, kā arī noslēgtais sadarbības līgums ar lielveikalu par siltumenerģijas piegādi.

Svarīgākais