Daugavpils apgūst ES naudu

Lai arī cik paradoksāli tas skanētu, bet tieši krīzes laikā Daugavpilī ir izdevies sakārtot pilsētas infrastruktūru, renovēt pašvaldības pārziņā esošās ēkas, kā arī paveikt daudz citu lietu, kam treknajos gados naudas nebija.

Pilsēta to ir paveikusi par ES struktūrfondu līdzekļiem. Ir izveidots labs pamats, kas, sākoties ekonomikas augšupejai, nodrošinās strauju turpmāko attīstību.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

– Budžets tagad ir galvenā aktualitāte gan valstī, gan katrā pašvaldībā. Kā pildās šā gada budžets, un ko plānojat nākamajam?

– Daugavpils pilsētas budžets šogad pildās labi, cerams, ka līdz gada beigām tas nedaudz pārsniegs saplānoto izdevumu daļu un varēs veikt arī dažus citus vajadzīgus darbus, kas ir pilsētai ļoti nepieciešami, bet nauda budžetā tiem ieplānota nebija. Nekas liels jau nesanāks, bet šim tam nauda būs.

Arī nākamā gada budžetam kontrolskaitļus jau esam noteikuši – izdevumu daļu plānojam šā gada līmenī. Budžetā iekļāvām tikai pašu nepieciešamāko, lai nodrošinātu mūsu iestāžu darbību un sniegtu iedzīvotājiem pamata pakalpojumus.

– Vai tas nozīmē, ka attīstībai nauda nav paredzēta?

– No pamatbudžeta nē, jo tāpat kā šajā gadā visas investīcijas plānojam veikt ar ES fondu finansējumu, nepieciešamo pašvaldības līdzfinansējuma daļu aizņemoties no bankām vai Valsts kases. Mums ir ieplānoti vairāki lieli projekti, kas nākamgad tikai sāksies, taču turpināsim arī jau uzsāktos darbus.

Ir jāsaprot – ja valstī kopumā tiek plānota simtiem miljonu budžeta konsolidācija, tad Daugavpils nevar būt atrauta no kopējās situācijas. Savās izdevumu prognozēs esam piesardzīgi – ja nauda budžetā ienāks vairāk, tad arī domāsim, kā to racionāli izmantot. Atzīmēšu, ka pašvaldībām nav un arī pēc likuma nevar būt budžeta deficīta.

– Vai Daugavpils dome vēl var aizņemties naudu? Vai noteiktais kredītlimits 20% no pamatbudžeta vēl nav izsmelts?

– Mēs visu laiku plānojam un sekojam līdzi, lai mūsu saistības būtu adekvātas un dotu iespēju realizēt struktūrfondu projektus. Mums nav problēmu, lai to varētu izdarīt – visiem iecerētajiem projektiem nauda būs pieejama. Pietiks arī resursu, lai galvotu kredītus mūsu kapitālsabiedrībām, kuras nākamgad plāno uzsākt vairākus vērienīgus ES līdzfinansētus projektus.

– Kuri ir šā gada lielākie un nozīmīgākie projekti?

– Lielākais projekts ir dzelzceļa pārvada būvniecība, kas norit pilnā sparā. Šo būvi atbalsta ES Kohēzijas fonds, un tās kopējā vērtība ir vairāk nekā 17 milj. latu. Pārvadu pabeigsim nākamgad. Tas ir ļoti svarīgi mūsu pilsētai, jo Daugava pilsētu sadala divās daļās, bet dzelzceļš septiņās. Ar šo pārvadu visas transporta problēmas vēl nebūs atrisinātas – jādomā par vēl viena pārvada būvniecību, lai uzlabotu satiksmi starp rūpniecības zonu un tranzīta ceļiem. Jau nākamgad jauno projektu iesniegsim izskatīšanai un ceram saņemt atbalstu tā īstenošanai. Tad varēsim teikt, ka transporta koridori ir sakārtoti. Vienīgi pēc desmit piecpadsmit gadiem var aktualizēties jautājums par vēl viena tilta būvi pār Daugavu.

ES Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros esam veikuši energoefektivitātes uzlabojumus praktiski visiem bērnudārziem. Dažos objektos darbi jau pabeigti, citi tiks pabeigti nākamgad un pat aiznākamgad. Savukārt no ERAF programmas līdzekļiem veicam skolu renovāciju un teritoriju labiekārtošanu.

– Kādas vēsmas Daugavpilī jūtamas privātā biznesa jomā?

– Uzskatu, ka pašvaldībai ļoti sekmīgi izdodas piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu, tāpēc tagad mūsu galvenā rūpe ir veicināt arī mūsu uzņēmēju aktivitāti ES fondu apgūšanā. Nauda ir pieejama, un tagad ir pēdējais brīdis to paņemt, lai attīstītu privāto biznesu, īpaši ražojošajās nozarēs. Redzam, ka mūsu iniciatīvas un mudinājumi ir rezultatīvi, piemēram, viens no uzņēmējiem ražotnes modernizācijā apgūst 3 miljonu ES finansējumu. Patlaban ir sācies iekārtu iepirkšanas process. Uzmanīgi sekojam, kuri no investoriem ir gatavi apgūt ES līdzekļus – palīdzam viņiem sagatavot pieteikumus, konsultējam un piedāvājam papildu informāciju. Vairāki uzņēmēji gatavo pieteikumus ražotņu ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmai, kā arī jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanai ražošanā, jo tieši ražošana ir mūsu pilsētas prioritāte.

Pēdējo divu gadu laikā esam nedaudz mainījuši stratēģiju – piesaistot investorus, galvenokārt akcentējam mūs pilsētas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli un darbaspēka intelektuālo potenciālu, kas dod iespējas šeit atvērt ražotnes ar augstu pievienoto vērtību.

– Vai Daugavpilī ir brīvas teritorijas, kur uzņēmējs var atvērt jaunas ražotnes? Ir sagatavoti tā sauktie tehnoloģiskie parki ar atbilstošu infrastruktūru?

– Pilsētas detālajā plānojumā ir iezīmētas industriālajai apbūvei paredzētas teritorijas. Daugavpils specifika ir tā, ka praktiski visa rūpnieciskajā zonā iekļautā zeme ir privātajās rokās. Atzīmēšu, ka investoru vēlmes ir mainījušās – savulaik investori vēlējās sadarboties ar privātajiem zemes īpašniekiem, bet tagad vislabprātāk slēdz līgumus par zemes nomu tieši ar pašvaldību. Diemžēl pašvaldības īpašumā šādu zemju ir ļoti maz. Tieši šobrīd strādājam pie projekta, kura ietvaros tiktu izveidots industriālais parks ar pievilktām galvenajām komunikācijām – elektrība, ūdens, ceļš. Šo projekta plānojam realizēt ES Pārrobežu programmas ietvaros.

– Kāds šobrīd ir bezdarba līmenis pilsētā?

– Patlaban tas ir 11,9% no darbspējīgajiem cilvēkiem. Tas nav maz, bet uz citu Latgalē esošo pašvaldību fona tas ir neliels. Atzīmēšu, ka Daugavpils nekad nav bijusi vadošajās vietās bezdarba jomā un arī tagad esam tuvu pozitīvākajiem rādītājiem valstī.

– Vai Daugavpils dome spēj finansiāli pabalstīt visas iedzīvotāju grupas, kurām ir tiesības saņemt sociālo atbalstu?

– Valsts likumdošanā noteiktos pabalstus maksājam pilnā apmērā. Atzīmēšu, ka Daugavpilī jau vēsturiski ir ļoti labi izveidota sociālā atbalsta struktūra, kurā papildu atvieglojumus saņem pensionāri, skolēni, mazturīgie, ģimenes ar bērniem. Mēs neesam atteikušies no savulaik ieviestajiem pabalsta veidiem, tikai pārskatījuši to saņemšanas noteikumus un apmēru. Nevaram lepoties ar pašu dāsnāko sociālo pabalstu sistēmu – dažās bagātajās pašvaldībās budžets šiem mērķiem ir lielāks, taču dodam tik, cik varam atļauties. Sociālais budžets bija vienīgā sadaļa, kurā jau šogad ieplānojām pieaugumu 700 tūkstošu latu apmērā, arī nākamgad to plānojam šā gada līmenī, jo nav iemesla optimismam, ka 2011. gadā vajadzība pēc pabalstiem būtiski samazināsies, drīzāk pretēji – mazturīgo skaits turpina pieaugt arī valstī kopumā. Ceram, ka lielāku daļu sociālajām vajadzībām nepieciešamā finansējuma piešķirs valsts.

Mēs ļoti priecājamies, ka varējām nodarbināt cilvēkus tā sauktās stipendiātu programmas ietvaros – tas vienlaikus ir atbalsts pašvaldībām un arī iedzīvotājiem.

– Šogad sola bargu ziemu, kad daudziem izdzīvošanas jautājums būs silts ēdiens un naktsmītne...

– Jā, mēs to zinām un esam gatavi arī bargai ziemai. Mūsu trūcīgajiem cilvēkiem un bezpajumtniekiem ir pieejamas zupas virtuves vairākās vietās pilsētā, kā arī visu gadu darbojas nakts patversme. Mūsu sociālais dienests sadarbojas ar dažādām nevalstiskām un arī reliģiskām organizācijām, lai nodrošinātu pārtikas paku un citu humānās palīdzības resursu nonākšanu līdz cilvēkiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Patlaban sociālā dienesta darbinieki apzina tās vietas, kur pulcējas bezpajumtnieki, runā ar šo kontingentu un informē viņus par iespējām pārlaist nakti siltumā un paēst. Darbs nav viegls...

– Šogad Daugavpilī notikuši vairāki ar kultūru saistīti notikumi, kas guvuši rezonansi visā Latvijā un ārpus tās. Viens no svarīgākajiem – teātra rekonstrukcijas pabeigšana.

– Teātris ir tikai viena no Vienības nama sastāvdaļām. Pakāpeniski esam to rekonstruējuši, un teātra atjaunošana bija pēdējais vērienīgā projekta posms. Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem jau atklājām Latgales centrālās bibliotēkas telpas. Vienības nams ir mūsu pilsētas lielākais kultūras centrs, kas vienmēr ir bijis populārs un apdzīvots. Tagad Vienības nams ir sakārtots un pilnvērtīgi var pildīt tam deleģētās funkcijas.

Teātrim mūsu pilsētā ir īpaša loma – jā, šobrīd neiet viegli, bet teātris ir un būs. Pašvaldība kopā ar Kultūras ministriju meklē iespējas, lai nodrošinātu teātra darbību arī nākotnē.

Pēc rekonstrukcijas mūsu pilsētā notiek daudz viesizrāžu – ierodas mākslinieki no Rīgas, citām Latvijas pilsētām, kā arī spilgtas personības un kolektīvi no Krievijas. Aktīvi strādā arī Daugavpils teātra trupa – tiek gatavotas jaunas izrādes, un repertuārs ir dažāds. Manuprāt, pilsētnieki to novērtē.

– Kā klājas ar Daugavpils cietokšņa rekonstrukciju?

– Tas ir ļoti apjomīgs un komplicēts objekts, kurā investīcijas veic gan pilsētas dome, gan valsts. Mēs turpinām virzīt Marka Rotko Mākslas centra izveidošanas projektu. 23. novembrī Ministru kabinets skatīja Rotko Mākslas centra īstenošanas projektu un akceptēja Kultūras ministrijas priekšlikumu deleģēt Daugavpils pašvaldībai valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, tādējādi atbalstot ieceri Daugavpilī izveidot Rotko Mākslas centru. Līdz ar valdības lēmumu Rotko Mākslas centram ir pavērušās plašākas iespējas piesaistīt Eiropas fondu finansējumu projekta īstenošanai. Valsts nav atteikusies arī no policijas kompleksa izveidošanas projekta, Valsts policijas pārvalde aktualizējusi policijas ēkas būvniecību. Pašvaldības kompetencē ir infrastruktūra sakārtošana, tostarp ūdens apgādes tīkla izveidošana. Atzīmēšu, ka patlaban norit sarunas par vairāku cietokšņa objektu, pirmām kārtām vaļņu, nodošanu no valsts pašvaldības pārziņā. Tas dos iespēju vaļņu rekonstrukcijai piesaistīt naudu no ES Pārrobežu programmas. Varu teikt, ka visi procesi, kas saistīti ar cietokšņa rekonstrukciju, patlaban norit strauji. Kopumā esošo projektu realizācijai no struktūrfondiem cietokšņa rekonstrukcijai pašvaldība plāno piesaistīt 12 miljonus eiro.

– Ir sācies Adventes laiks, kas vienmēr ir gada tumšākais laiks. Arī šī ziema nesolās būt viegla. Ko jūs vēlētos pateikt savas pilsētas iedzīvotājiem, lai tos stiprinātu?

– Pēc procesiem, kas notiek valstī kopumā un pilsētā, es varu droši teikt – problēmas vēl pastāv, bet mēs tās pārvarēsim. Tas nenozīmē, ka nebūs jāstrādā – būs, turklāt ļoti aktīvi!