Vecie ļaudis sporto, dzied, dejo un glezno

Daugavpils ir viena no tām retajām pilsētām, kurā vēl joprojām ir spēkā visi, kopumā 28 sociālo pabalstu veidi, kuri tika ieviesti laikā, kad pilsētas budžets bija daudz lielāks nekā patlaban.

Tieši tāpēc, ka valstī ir ekonomiskā krīze un cilvēkiem nepieciešams atbalsts, pašvaldība īpašu uzmanību pievērš dažādiem palīdzības veidiem.

«Sociālais darbinieks ir pakļauts dažādām negācijām, kuru cēlonis ir vispārējā situācija valstī. Mēs esam pirmie, kuriem tiek izstāstīta sāpe, un mūsu pienākums ir atrast veidus, kā cilvēkiem palīdzēt. Ne vienmēr ir iespējams palīdzēt esošo noteikumu ietvaros. Tad palīgā tiek ņemti cilvēki, kuriem var lūgt palīdzību, –sadarbojamies ar uzņēmumiem, kuri vai nu atrod cilvēkam darbu, vai palīdz materiāli. Mēs nedrīkstam cilvēku atstāt bez risinājuma! Par sociālo darbinieku var būt tikai tāds cilvēks, kam altruistiska palīdzēšana otram un līdzjūtība ir dzīves veids, nevis pienākums. Domājam, kā profesionāli palīdzēt atgūties pēc darbā gūtās spriedzes arī saviem darbiniekiem: piesaistām psihologus, organizējam atbalsta grupas...» stāsta Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes vadītājas p.i. Svetlana Gavrilova.

Kopumā Daugavpilī darbojas 56 dažāda tipa sociālās korekcijas, rehabilitācijas un cita veida atbalsta programmas, kuru galvenais uzdevums ir palīdzēt dzīvot tiem, kuriem dzīvē paveicies mazāk, – tiek domāts par bērniem, bāreņiem, pusaudžiem, veciem cilvēkiem, atkarību piemeklētajiem, cietušajiem no vardarbības un tamlīdzīgi. Faktiski ir aptverti pilnīgi visi sociālie slāņi un vecumi.

Daugavpils ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurā dome sedz trīs dienu slimnīcas izdevumus pensionāriem un invalīdiem. Tā ir reāla palīdzība un vienlaikus mudinājums neielaist slimību, bet gan doties pie ārsta, veikt nepieciešamos izmeklējumus un ārstēties. Nevienam taču nav noslēpums, ka cilvēki pie ārsta dodas tikai tad, kad vairs nespēj izturēt, – bieži vien tas ir par vēlu.

«Sociālo lietu pārvalde aktīvi iesaistās dažādu ES Sociālā fonda programmu apguvē. Tādējādi mēs varam piesaistīt līdzekļus tām lietām, ko pilsēta pati atļauties nevar. Ļoti vēlamies saņemt ES sociālā fonda atbalstu, lai vientuļo cilvēku mājās uzstādītu tā sauktās trauksmes pogas, ar kurām cilvēks var izsaukt vai nu mediķi, vai sociālo darbinieku. Tas viņu dzīvi padarītu daudz drošāku. Patlaban mūsu pilsētā mājas aprūpi saņem 320 vientuļo un nespējīgo cilvēku. Daļa no viņiem tiešām ir vientuļi, un viņiem šī palīdzība ir bez maksas. Taču ir daudz tādu, kam bērni vai citi radi ir devušies strādāt uz ārzemēm un reāli nevar apkopt sirmgalvjus. Šādos gadījumos mūsu Sociālo lietu pārvalde piedāvā maksas pakalpojumu, ko sedz cilvēka radinieki.»

Runājot par pašvaldības dažādu atbalsta centru apmeklētājiem, gribās uzsvērt, –viņu ikdiena vienmēr ir piesātināta ar darbošanos un radošām izpausmēm – katrs bez maksas var izvēlēties kādu no 35 pulciņu un nodarbību veidiem, tostarp sportu un gleznošanu. Divas dāmas, kas gleznošanas talantu sevī atklājušas, tikai aizejot pensijā, šogad dosies uz plenēru Zviedrijā.

Pilsētas svētku laiks būs svētki arī Sociālo lietu pārvaldes apmeklētājiem, pašu spēkiem ir sarīkots koncerts, izveidotas izstādes, un visi ir gaidīti pie Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centra, lai priecātos kopā.