Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes darbinieku arodbiedrība (LDzSA) ir viena no retajām organizācijām, kas ar īpaši labvēlīgiem noteikumiem saviem biedriem un viņu ģimenēm piedāvā pilnvērtīgu atpūtas bāzi, kas atrodas gleznainā meža ielokā ezera krastā Vīrognā.
Ar satiksmes ministra Ulda Auguļa un dzelzceļnieku vadības vizīti Vīrognā pagājušas nedēļas nogalē ir oficiāli sākusies atpūtas sezona, – bāze ir gatava uzņemt dzelzceļniekus un ar nosacījumu, ja būs brīvas vietas, arī citus ceļotājus. Vīrognas atpūtas bāzes vadītājs Andris Samušs stāsta: «Šoziem atkal esam veikuši uzlabojumus un saviem viesiem varam piedāvāt vēl vairāk vietu, vēl vairāk komforta un vēl vairāk izklaides. Tikko kā ir pabeigta divstāvu ēkas rekonstrukcija, kurā izvietotas 14 viesnīcas istabiņas, konferenču telpas un kafejnīca. Šī ēka ir piemērota izmantošanai arī ziemā, jo vēlamies, lai bāze tiktu izmantota visu gadu. Domājot par nākamo ziemu, jau esam iegādājušies 20 slēpju komplektus un citu nepieciešamo, lai šeit labi justos gan tie, kuri atbrauc pavadīt nedēļas nogali, gan semināru un konferenču dalībnieki. Zemledus makšķerniekiem dažkārt nākas piedzīvot vilšanos, bet dažkārt zivju pietiek ne tikai vakariņām.»
Bez iepriekš minētajiem LDzSA mācību centra numuriņiem viesu rīcībā ir sešas vecākas mājiņas un 19 pilnīgi no jauna būvētas dažādas arhitektūras un lieluma guļbūves ar visu iespējamo komfortu. «Cilvēki ir dažādi, un dažādas ir viņu vēlmes – vieniem vajag labu servisu, citiem pietiek ar jumtu virs galvas. Vīrognā ir iespējams izvēlēties mājiņu gan pēc cenas, gan servisa līmeņa. Taču mūsu cenu politika ir izstrādāta tā, lai visizdevīgāk cilvēkiem būtu šeit uzturēties nedēļu un vairāk, – lai cilvēks var paspēt atpūsties un atgriezties darbā pilns ar jaunām un skaistām emocijām. Šai vasarai pieteikumu ir ļoti daudz – savus sporta svētkus šeit ieplānojušas vairākas LDz struktūras, kā arī Daugavpils pilsētas dome un citi uzņēmumi. Tikai dažas nedēļas nogales vēl nav rezervētas. Arī individuāli tiek izrādīta liela interese, tātad vasara būs bagāta ar piedzīvojumiem. Papildus atpūtai dabai var doties baudīt apkārtnes kultūras un mākslas objektus, tādējādi atpūtu padarot vēl saturīgāku.»
Atpūtas bāze aug un attīstās ne tikai vizuāli, bet arī kvalitatīvi, – ēkas arvien vairāk piepilda radošas idejas, bet apkārtni uzlabo gan bāzes darbinieki, gan apkārtnes mākslinieki un viņu audzēkņi, piemēram, Špoģu mākslas skolas audzēkņi īpaši šai bāzei radījuši jaukus koka ežus, kurus nepamanīt nav iespējams. Vietējo meistaru roku darināti ir arī soli, kas izskatās, it kā būtu zem priedēm no zemes izauguši.
Vilināt vilina ezera krasts ar koka laipām, lai makšķerniekam vieglāk tikt pie lielās zivs. Andris Samušs saka, ka tagad labi ķeras asari. Ezers ir bagāts un sniedzis makšķerniekiem prieku par 3 kilogramus smagu līdaku.
Brīvi te jūtas ne tikai makšķernieki, kas šurp atbrauc ar sapni par lielo zivi. Bērni spēlējas speciāli iekārtotā rotaļlaukumā, turklāt peldvieta šeit nav dziļa un ir droša arī mazajiem peldētājiem. Savukārt dāmas droši sauļojas smilšainajā pludmalē, bet vīri peras pirtīs (tūdaļ pat būs pieejama vēl viena no jauna uzbūvēta pirtiņa).
Šogad iecerēts paplašināt un uzlabot sporta laukumus futbolam, volejbolam, smilšu volejbolam un citām sportiskām aktivitātēm, jo tieši aktīvā atpūta ir Vīrognas bāzes pamatprincips.
Visa Vīrognas bāzes teritorija ir iežogota, kas sniedz īpašu drošības izjūtu, – svešie šeit netiek ielaisti. Laipni lūgti Latgalē!
***
INTERESANTI
Reti kurš no atpūtniekiem pievērš uzmanību pamatīgas ventilācijas šahtas restēm, jo īpaši tāpēc, ka tai virsū uzlikts dekoratīvs koka jumtiņš. Jābūt ļoti vērīgam, lai saprastu, ka šis veidojums saistīts ar vienstāva mūra ēku, kas šobrīd tiek rekonstruēta. Zem zemes atrodas telpas, kas sastāv no vairākiem šauriem koridoriem un daudzām istabām, betona sienas – aptuveni 80 cm biezas. Reiz te pastāvīgi atradās aptuveni 20 cilvēki, kas cauru diennakti sekoja vilcienu kustībai. Bunkurā bija sava katlumāja un, kā jau pienākas katram kārtīgam militāram objektam, – karceris. No pazemes veda divas rezerves izejas, viena no tām – šaura eja, pa kuru varēja nokļūt līdz ventilācijas šahtai. Bunkurs darbojās līdz Padomju Savienības sabrukumam