Līdz 2012. gada oktobrim paredzēts pilnībā pabeigt 2002. gadā sākto ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta otro kārtu, kuras realizācijai paredzēti 10,5 miljoni latu. No tiem 85% sedz ES Kohēzijas fonds, 3,7% ir valsts investīcijas, 11,3% – pašvaldības līdzfinansējums.
Jāteic gan, ka projekta realizācija dabā varēja sākties tikai pagājušā gada pašā nogalē, kad beidzot tika saņemts apstiprinājums par ES fondu līdzekļu pieejamību. Šajā projektā noslēgti pieci iepirkuma līgumi: Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un piecu artēzisko aku slēgšana (darbus veic Jēkabpils PMK); Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošana un paplašināšana Jēkabpilī (ģenerāluzņēmējs Cēsu būvnieks, apakšuzņēmējs Jēkabpils PMK); Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošana un paplašināšana Jēkabpilī izpildes autoruzraudzība (Halcrow Group Limited); Būvuzraudzība un inženieru pakalpojumi (SIA Aqua–Brambis); Finanšu – ekonomiskās analīzes aktualizācija (SIA Ekoprojekts).
Līdz ar plašo ūdenssaimniecības sakārtošanas programmu Jēkabpils ielas patlaban izbraukt ir ļoti sarežģīti, taču no projekta pasūtītāja SIA Jēkabpils ūdens valdes priekšsēdētāja Elmāra Užuļa teiktā izriet – ūdenssaimniecības rekonstrukciju nav iespējams veikt bez rakšanas darbiem, turklāt projekts nav vienkāršs un apjomi ir lieli, tāpēc iedzīvotājiem un uzņēmējiem jāpaciešas. Viens no noteiki,iem darbu veicējam ir nodrošināt iespēju izbraukt arī tajās ielās, kur notiek darbi. Satiksme ir ierobežota, bet nav slēgta pavisam. Arī pašvaldības veiktā ielu segumu atjaunošana un rekonstrukcija ir saskaņota ar ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu.
Viena no projekta sadaļām ir centralizēto tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu ar kanalizācijas sistēmas un dzeramā ūdens apgādi vēl vairāk pilsētas iedzīvotāju, sasniedzot līmeni – 82% kanalizācijas pieejamība, 85% ūdens pieejamība. Lai īstenotu šos mērķus, no jauna tiks izbūvēti 16,5 km ūdensvada un 20,37 km kanalizācijas tīklu. Valdes priekšsēdētājs aicina iedzīvotājus laikus iepazīties ar projektu un izteikt savus priekšlikumus pieslēgumu vietu izveidošanai. Izmaiņas tiks ieviestas projektā un atvieglos pieslēgumu izveidošanu pēc tīklu izbūves. Svarīga ir arī pieslēguma izbūves cena – jo tuvāk atzars paredzētajai ieejai ēkai, jo mazāk jāmaksā par pieslēguma izveidošanu. Viena pieslēguma metra izbūve izmaksā vidēji 15–20 latu. Tas atkarīgs no konstrukcijas sarežģītības un daudziem citiem faktoriem. Jau tagad ir ļoti liela interese par pieslēgšanās iespējām ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai. Iedzīvotāji vēlas saņemt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo izmantojamās individuālās grodu akas ir pakļautas piesārņojumam un arī iegūtais dzeramais ūdens nav tik kvalitatīvs kā centralizētajā sistēmā, kur tas tiek iegūts no dziļurbumiem un papildus attīrīts no dzelzs. Tāpat iedzīvotājiem ir svarīgi izmantot gan automātiskās veļas mašīnas, gan iekārtot mūsdienīgas vannas istabas un sanitārās telpas, kas autonomās ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmā ir ļoti sarežģīti. Centralizētie tīkli šos jautājumus atrisina ātri un efektīvi. Šoreiz pat nerunāsim par tiem aspektiem, kas saistās ar vides saglabāšanu. E. Užulis uzsver: "Mēs iedzīvotājiem piegādājam ļoti labu ūdeni, un viņiem nav vajadzības pirkt nedz Venden, nedz kādu citu, ko piedāvā veikalos. Turklāt mūsu ūdens no krāna ir vismaz 100 reižu lētāks."
Ūdensapgādes sistēma kalpo gadu desmitiem, tāpēc svarīga ir ne tikai būvdarbu kvalitāte, bet arī izmantotie materiāli un tehnoloģiskie risinājumi. Valsts likumdošana nosaka, ka konkursā uzvar tas, kurš piedāvā viszemāko cenu. Uzņēmuma vadītājs nav īsti apmierināts ar šādu pieeju, jo likums paredz tikai divu gadu garantijas laiku, bet, kā jau teikt iepriekš, ūdensvada un kanalizācijas sistēma ir ilgtermiņa projekts, kas kalpos gadu desmitiem. Visbiežāk nepilnības projekta realizācijā atklājas pēc gadiem pieciem. Tad jāsāk remontēt un ieguldīt papildu līdzekļus, lai projekts turpinātu pildīt paredzētās funkcijas. Diemžēl celtniecības kompānija par to vairs nav atbildīga.
Runājot par jau izpildīto darbu kvalitāti, ūdenssaimniecības uzņēmuma valdes priekšsēdētājam iebildumu nav – viss tiek darīts godprātīgi un paredzētajos termiņos. Varbūt tāpēc, ka reālais darbu veicējs ir vietējais uzņēmums un vietējie cilvēki, kuri strādā paši savas pilsētas interesēs.