Jelgava – pa augšupejošu līkni

Jelgavā ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem valstī, kā arī sekmīgi tiek risināti sociālie, izglītības, sporta, kultūras, veselības aprūpes, infrastruktūras un citi jautājumi. Praktiski katrā nozarē ir pozitīvi jaunumi. Vairāk Neatkarīgā vaicā pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam.

– Plūdi, šķiet ir galvenais temats, kas pēdējos mēnešos cilvēkiem saistās ar Jelgavu. Vai bijāt gatavi tik plašiem plūdiem?

– Laikus sākām domāt un strādāt, lai plūdi mūs nepārsteigtu nesagatavotus. Iesaistīti bija visi atbildīgie dienesti, kas rūpējās par iedzīvotāju apziņošanu, novadgrāvju sakārtošanu, pildīja maisus ar smiltīm un veica citus preventīvos pasākumus. Visnoderīgākais instruments bija izstrādātā pilsētas digitālā karte, kurā atkarībā no ūdens līmeņa redzamas plūdu apdraudētās teritorijas. Redzam, kuras teritorijas applūdīs, ja ūdens celsies par vienu centimetru, un kuras tad, ja par metru. Tādējādi visu palu laiku kontrolējām situāciju un varējām nekavējoties reaģēt uz notikumiem. Šo karti izmantoja arī Latvenergo Dienvidu elektrotīklu speciālisti, lai varētu plānot savu rīcību.

– Šādas kartes izgatavošana nav lēta. Par kādiem līdzekļiem to veicāt?

– Tā ir viena no ES līdzfinansētā projekta Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos II aktivitātēm. Šā projekta realizācija sākās pagājušā gada martā, un tā mērķis ir uzlabot riska vadības un ārkārtas situāciju pakalpojumu pieejamību Latvijas – Lietuvas pierobežas teritorijā. Projekta vadošais partneris ir Jelgavas pašvaldība, un tā īstenošanā iesaistīta Šauļu dome, Jelgavas novada dome, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Šauļu Ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Liels projekta ieguvums būs arī Krīzes vadības centra izveide Jelgavā. Tas ļaus arī ikdienā pilsētā nekavējoties reaģēt uz jebkuru ikdienā sastopamu situāciju, piemēram, pārplīsis ūdensvads vai nedeg ielas apgaismojums. Nedrīkstam aizmirst, ka viens no Latvijas lielākajiem dzelzceļa mezgliem, kas ir paaugstināta riska objekts, atrodas Jelgavas teritorijā. Nepieciešamības gadījumā Krīzes vadības centrs būs gatavs ātri reaģēt arī uz problēmām stacijā. Viennozīmīgi – iedzīvotāju drošības līmenis uzlabosies!

– Trīsvienības baznīcas tornis ir viens no pilsētas simboliem, redzu, ka tas jau iegūst jaunu krāsojumu...

– Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pilnīgu renovāciju pabeigsim jau šoruden. Zināmā mērā tā ir parāda atdošana vēsturei, un tas nav tikai emocionāls notikums, bet dos arī tīri praktiskus ieguvumus. Tornī atradīsies tūrisma informācijas centrs, kafejnīca, interaktīvas izstāžu zāles, skatu laukumi. Sakārtosim arī tornim piegulošo teritoriju un baznīcas atrašanās vietu akcentēsim ar granīta strūklaku, no kuras lāsojošais ūdens iezīmēs centrālo jomu.

– Šogad ir atvērtas ES struktūrfondu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Vai Jelgavā aktīvi izmanto šo iespēju?

– Vispirms atgādināšu, ka jau realizējam projektus kopā ar Vācijas Federatīvās Republikas Vides ministriju, Vācijas Attīstības bankas Bonnas filiāli un Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvu, kas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai sedz 40 procentus no izmaksām. Jau esam sakārtojuši māju 4. līnijā, bet aizvadītā gada nogalē tika pilnībā renovēts 24 dzīvokļu nams Helmaņa ielā 3. Rezultāts ir teicams, un šī māja kalpo kā etalons ēku siltināšanai.

Savukārt ES Klimata pārmaiņu finanšu instruments līdzfinansē projektu Energoefektivitātes paaugstināšana Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu ēkās. Tā kopējais budžets ir nepilni divi miljoni latu, no tiem Klimata pārmaiņu finanšu instruments sedz 1 581 823 latus jeb 85 procentus no attiecināmajām izmaksām. Projektā iekļauti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi septiņās pašvaldības izglītības iestādēs: 3. pamatskolā, 2. pamatskolā, 4. vidusskolas pamatkorpusā, Amatu vidusskolā, bērnudārzos Kamolītis, Pasaciņa un bērnudārzā Pulkveža Brieža ielā. Pēdējam tiks piesaistīts arī finansējums no cita ES struktūrfonda, kas ļaus bērnudārza ēku renovēt pilnībā un iegādāties bērnudārza aprīkojumu. Līdz ar to pilsētā tiks atvērta vēl viena pašvaldības izglītības iestāde ar 11 grupām, un tas ļaus pilsētā krietni samazināt rindas uz bērnudārza vietām.

– Kad Jelgavā sāksies Ūdenssaimniecības attīstības otrā kārta?

– Tas ir mūsu darba kārtības jautājums, un jau ceturtdienas domes sēdē tika skatīts jautājums par piedalīšanos ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projekta Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība 2. kārtā. Tā pamatuzdevums ir uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, izbūvējot ūdens atdzelžošanas iekārtas, kā arī uzlabot centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas pieejamību pilsētas iedzīvotājiem. Projekta pirmajā kārtā tika mainīti novecojuši kanalizācijas un ūdensvada tīkli un izbūvēti arī jauni, taču, lai sasniegtu ES noteiktos kritērijus par centralizēto tīklu pieejamību pilsētā, Jelgavā ir jāizbūvē vēl daudzi kilometri centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas. Projektu ceram sākt realizēt jau nākamajā vasarā, un tā darbi tiks saskaņoti ar mums ļoti nozīmīgo ielu sakārtošanas projektu, kam izmantosim URBAN programmas finansējumu.

– Kurās ielās notiks šie būvdarbi?

– Sasaistot iepriekšminētos projektus, sakārtosim pazemes komunikācijas un ielas segumu Čakstes bulvārī, Lielajā ielā, Raiņa ielā, kā arī Driksas krastmalu gar Čakstes bulvāri. Tieši tāpēc, ka nākamgad notiks vērienīgi būvniecības darbi, šo ielu bedrīšu remontam cenšamies tērēt pēc iespējas mazāk, tikai tik daudz, lai ielas segums būtu drošs transportam.

– Jelgavā jau kādu laiku tiek runāts par vienota transporta mezgla izbūvēšanu blakus dzelzceļa stacijai. Kad sāksies ar šo ieceri saistītie darbi?

– Pagaidām vēl ir grūti spriest par paša termināļa būvniecību, taču jau šogad sāksim gatavot platformu lielajam nākotnes investīciju projektam. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, uzsākts projekts Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūve Jelgavā. Tas paredz tuvumā esošo ielu rekonstrukciju, kā arī Sporta ielas pagarinājumu. Satiksmes terminālis Jelgavai ir nepieciešams un būtiski atvieglos transporta plūsmu pilsētas centrā. Vienviet atradīsies autostāvvieta 1000 automašīnām, autoosta un dzelzceļa stacija. Mūsu uzdevums ir nodrošināt apkalpojošo infrastruktūru.

– Vai Zemgales Olimpiskajā centrā jau notiek aktīva sporta dzīve?

– Pagaidām vēl ne, bet atklāšanas pasākumu esam iecerējuši septembrī. Vienlaikus atzīmēsim arī faktu, ka pagājuši 110 gadu, kopš Jelgavā pirmo reizi notika Dziesmu svētki. Tie bija vienīgie, kas notika ārpus Rīgas.

– Lielie Dziesmu svētki atkal ir klāt. Kā Jelgavas kolektīviem veicies skatēs? Vai varēsiet veltīt savu pašdarbnieku atbalstam tikpat daudz naudas un laika kā iepriekšējo reizi?

– Laika un enerģijas – jā, naudas gan būs mazāk. Taču nav pamata uztraukties, ka mūsu kolektīvi varētu izskatīties slikti. Jelgavas delegācija būs ļoti liela – 1200 cilvēku. Deju kolektīvi un dziedātāji ir nopelnījuši šos svētkus, jo visās skatēs ir rādījuši ļoti labu sniegumu. Piemēram, bērnu un jauniešu deju kolektīvs Vēja zirdziņš ir izpelnījies otru labāko vērtējumu starp visas valsts dejotājiem. Skatoties arī citu kolektīvu paveikto, ir pamats cerēt, ka jelgavnieki saņems daudz atzinīgu vārdu un balvu.

Jāatzīst, ka aktīvi darbojas ne tikai bērni un jaunieši, bet arī pieaugušie – viņi ne tikai dzied un dejo pašdarbības kolektīvos, bet aktīvi apmeklē kultūras un mākslas pasākumus. Tas liecina, ka cilvēki alkst pēc kaut kā skaista, kas nav saistīts ar krīzi.

– Vai piekrītat viedoklim, ka cilvēki kļūst pozitīvāki, jo parādījušās pirmās bezdarba samazinājuma pazīmes?

– Mēs nepārtraukti meklējam jaunas iespējas piesaistīt investorus, lai pilsētā tiktu atvērtas ražotnes, kur taptu produkti ar augstu pievienoto vērtību, un būtu jaunas darba vietas. Vēl viens ārvalstu investors Jelgavu ir izvēlējies par vietu sava biznesa attīstībai. Plānots, ka pilsētā varētu ražot saules baterijas.

– Vai Jelgavā ir pietiekami daudz profesionāļu, lai šāda tipa uzņēmumu nodrošinātu ar darbaspēku?

– Profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanas jautājums mums ir viena no prioritātēm jau vairākus gadus, tāpēc ir uzsākta Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centra izveidošana. Saskaņā ar izstrādāto stratēģiju tiks izveidots centrs, kurā iekļausies Jelgavas Amatniecības vidusskola un Jelgavas Amatu vidusskola, kā arī Jelgavas reģionālais Pieaugušo izglītības centrs. Jaunizveidotās mācību iestādes plānotās prioritārās nozares ir: mašīnbūve un metālapstrāde, pārtikas produktu ražošana, būvniecība un civilā celtniecība, kokapstrādes tehnoloģijas, mašīnzinības un informācijas tehnoloģijas. Manuprāt, tas būs liels ieguldījums ne tikai Jelgavas, bet visas valsts tautsaimniecības attīstībā. Ir ļoti svarīgi, lai skolās sagatavo cilvēkus, kuri prot strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, tādām, kādas izmanto mūsdienīgā ražošanā. Tam ir nepieciešami līdzekļi amatu apmācības kabinetu izveidei, tāpēc ar Izglītības un zinātnes ministriju ir panākta vienošanās par līdzekļu koncentrēšanu un spēcīgu arodapmācības kompetenču centru veidošanu.

Mums jau ir labi sakārtota vispārizglītojošo skolu sistēma, tagad pilnveidojam un attīstām profesionālo izglītības sistēmu. Mums ir jāsagatavo tādi jaunieši, kuri ir gatavi veidot savu biznesu, kas ir profesionāļi savā jomā. Beidzot atkal ir jāceļ godā arods!