JNĪP– renovācijas alternatīvu finansējuma avotu meklējumos

Dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšana ir iespēja taupīt energoresursus un iekustināt valsts ekonomisko attīstību. Negaidot izsludināto valsts programmu, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde iesaistījās Vācijas – Latvijas pilotprojekta Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija realizēšanā.

Stāsta Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis: "Pilotprojekta ietvaros Jelgavā tika veikta pilna renovācija divām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un vairāk nekā 600 dzīvokļu aprīkoti ar alokatoriem – siltumpatēriņa noteicējiem dzīvokļu apsildes ķermeņiem. Pašreiz valstī ir iespējams renovācijas darbus finansēt, izmantojot ES struktūrfondus 50% apmērā, bet ne vairāk kā 35 Ls/m2. Vācijas – Latvijas pilotprojektā renovētās mājas līdzfinansējumu saņēma no Vācijas federālā budžeta 40% apmērā no izpildīto darbu apjoma, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piemēram, K. Helmaņa ielā 3 Jelgavā šis apjoms bija 54 Ls/m2. Kopā saņemts līdzfinansējums vairāk nekā 110 tūkstoši latu. No Vācijas puses projektu vadīja Vācijas Federālās Republikas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālā ministrija, finansējumu nodrošināja KfW (Vācijas attīstības banka). Vācijas pusi pārstāvēja IWO (dzīvokļu saimniecības iniciatīvas Austrumeiropā), un renovācijas kvalitāti pārbaudīja un uzraudzīja vācu puses nozīmēts būvuzraugs."

Detalizētāk par renovācijas aktivitātēm stāsta Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Uldis Lazdiņš.

– Atgādināšu, ka aizpagājušajā gadā šā finansējuma ietvaros realizējām 103. sērijas nama renovāciju 4. līnijā 1 Jelgavā, bet, projektu turpinot, pagājušā gada nogalē tika veikta K. Helmaņa ielas 3. mājas renovācija, kas ir 104. sērijas ēka ar 24 dzīvokļiem. Iedzīvotāji bija ļoti ieinteresēti savas mājas siltināšanā un remontā, tāpēc, zinot mājas inženiertehnisko tīklu stāvokli, dzīvokļu īpašnieki vienojās par to nomaiņu, izņemot elektrotīklu, un jumta remontu, kas projektu sadārdzināja, taču arī Vācijas partneri to uzskatīja par atbalstāmu iniciatīvu un sedza 40% arī no šīm izmaksām.

Jāteic, ka sadarbība ar vāciešiem prasīja mazāku birokrātisko darbu nekā dalība ES struktūrfondu projektos. It sevišķi tas attiecas uz izpildīto darbu finansēšanu. Līdzfinansējuma saņemšana un norēķināšanās ar būvniekiem notika ātri un vienkārši. Esam ļoti apmierināti ar trīspusējo sadarbību starp dzīvokļu īpašniekiem, Vācijas partneriem un mums kā namu apsaimniekotājiem.

– Mājas iedzīvotāji šoziem jau varēja novērtēt siltināšanas rezultātus?

– Jā, renovācijas mērķi

ir sasniegti. Apkures izmaksas zemākas nekā vidēji pilsētā. Piemēram, janvārī vidēji tās bija 1,24 Ls/m2, bet attiecīgi 4. līnijā 1 – 0,7 Ls/m2 un K. Helmaņa iela 3 – 0,46 Ls/m2. Tas kalpoja par labu stimulu arī citiem sadūšoties un startēt savu ēku siltumnoturības uzlabošanas projektos. Vācu partneru finansējums gan vairs nav pieejams, taču atvērti ir ES struktūrfondi. Taču, kā jau teicu – arī finansējuma saņemšana sarežģītāka.

– Kas šovasar darba kārtībā?

– Patlaban mājai Raiņa ielā 3 notiek renovācijas darbu iepirkuma aptauja un gatavojam projektu pieteikumus vēl vairākām mājām

30. aprīlī noslēgsies būvniecības iepirkums. Ja nebūs neparedzētu šķēršļu, tad jau maija beigās slēgsim būvniecības līgumu un jūnijā varētu sākties reālie darbi. Gala sienas šai ēkai jau ir nosiltinātas – tagad siltinās atlikušo fasādi, pagrabu, cokolu, mainīs kāpņu telpas logus, kā arī nomainīs un siltinās jumtu. Veicām aprēķinus un secinājām, ka ieguldītie līdzekļi sāk atmaksāties īsā laika periodā, jo ēka ir liela un līdz ar to izmaksas uz kvadrātmetru salīdzinoši nelielas.

– Cik noderīga šajos procesos ir māju vecāko institūcija?

– Bez viņiem būtu grūti iztikt, pirmkārt, lai panāktu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu dalībai projektos, jo ir jārunā ar katru atsevišķi, jāizskaidro ieguvumi un saistības. Panākt iedzīvotāju vienošanos ir vissarežģītāk – pārējais jau ir procedūras jautājums. Likums paredz, ka iesniegt pieteikumu projektos var tad, ja par to pozitīvi lēmuši 50% plus viens dzīvokļu īpašnieks. Taču Jelgavā NĪP, kas ir kredītņēmējs un līdz ar to arī atbild par tā atmaksu, tomēr pieturas pie kritērija, ka piekrišanai jābūt vismaz no 75% iedzīvotāju. Tādējādi mēs sevi pasargājam no turpmākām problēmām.

Māju vecākie ir labi izglītoti un var izskaidrot gan ar enerģētiku, gan būvniecību, gan finansējumu saistītos jautājumus.