Galvenais šābrīža Jelgavas nekustamo īpašumu pārvaldes (NĪP) uzdevums ir dzīvojamo māju energoefektivitātes un to tehniskā stāvokļa uzlabošana.
Piesaistot Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālās ministrijas finansējumu, īstenots energoefektivitātes projekts Jelgavā, 4. līnijā 1, un uzsākts Helmaņa ielā 3, kur iedzīvotāju līdzfinansējums ir nedaudz vairāk par 50 procentiem no kopīgajām izmaksām.
Par šādu projektu lietderību liecina fakts, ka 4. līnijas 1. namā maksa par siltumu, salīdzinot ar tādas pašas sērijas mājām, samazinājusies uz pusi. Pieredze rāda, ka ēku pilna renovācija ir vienīgais pareizais solis, lai dzīvojamās ēkas saglabātu labā tehniskā stāvoklī un būtiski uzlabotu to energoefektivitāti. Runājot par renovāciju, valsts atbalsts ir nozīmīgs un paredz segt līdz 50% no kopējām izmaksām. Iedzīvotāji par šo programmu ir ieinteresēti, jo tā ir unikāla iespēja sakārtot mājokļus, izmantojot būtisku līdzfinansējumu no valsts un ES.
Paralēli daudzdzīvokļu mājai 4. līnijā 1 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā pilnībā tika renovēta vecā māja Filozofu ielā 46. Projektu Jelgavas domes uzdevumā realizē Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde (NĪP). Valdes loceklis Juris Vidžis informē, ka sākotnēji tika izvēlētas piecas mājas, kurām nepieciešama renovācija. Par vienu no kritērijiem tika izvirzīts salīdzinoši zems privātīpašumā esošo dzīvokļu īpatsvars – Filozofu ielā 46 pirms rekonstrukcijas bija 12 dzīvokļi, no tiem astoņi Jelgavas pašvaldības īpašumā un četri dzīvokļi fizisko personu īpašumā. Pēc rekonstrukcijas, izbūvējot arī mansarda stāvu, dzīvokļu skaits ir par vienu lielāks un pašvaldība savu funkciju nodrošināšanai ieguvusi nu jau 9 dzīvokļus, kas tiks piešķirti likumā paredzētajā kārtībā.
Pēc ekspertu atzinuma, ēkai, kas būvēta 1910. gadā, nekavējoties bija jāveic renovācija. Rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar pārsegumu nesošo konstrukciju nomaiņu vai pastiprināšanu, atbilstoši celtniecības drošības tehnikas prasībām veicami no iedzīvotājiem pilnīgi atbrīvotā ēkā, tāpēc visiem ēkas iedzīvotājiem uz laiku ierādīti pagaidu mitekļi. Juris Vidžis teic, ka visi mājas iedzīvotāji varēs atgriezties savā mājvietā pēc remontdarbu pabeigšanas. Vienīgais ierobežojums, kas attiecas uz pašreizējiem dzīvokļu īpašniekiem, ir fakts – ja viņi dzīvokli vēlēsies pārdot trešajai personai, tas būs jāsaskaņo un jāvienojas ar pašvaldību par izdevumu segšanu, ko pašvaldība ieguldījusi mājas domājamo daļu remontā, – vidēji 687 lati par kvadrātmetru. Tiem, kuri dzīvokļus īrēs no pašvaldības, ikmēneša maksa būtiski nemainīsies.
Līdzīgi paredzēts rekonstruēt arī citus vecos namus, un rindas kārtībā ir ēka Vārpu ielā 18. Tai jau ir izstrādāts tehniskais projekts, bet līdz ar izmaiņām pilsētas budžetā projekta realizācija uz laiku atlikta. Juris Vidžis teic, ka, veicot veco ēku renovāciju, pašvaldība, no vienas puses, risina dzīvojamā fonda jautājumu, no otras puses, tiek saglabāta vecā apbūve, kas bieži vien ir arhitektūras piemineklis, kā, piemēram, Vārpu ielas 18. nams.
Lai arī valsts ar ES fondu atbalstu ir atvērusi jaunas atbalsta programmas, veco namu rekonstrukcijai paredzētais finansējums ir ļoti mazs. ES fondi paredz 35 latus viena kvadrātmetra renovācijai, bet iepriekš aprakstītais projekts pierādīja, ka vajadzīgs gandrīz 700 latu.
Juris Vidžis saka: "Mūsu pieredze pierāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs vērojama dzīvokļu īpašnieku pasivitāte un neizpratne apsaimniekošanas jautājumu risināšanā. Salīdzinājumam – ja mašīnai vajadzīgs remonts un jāiziet tehniskā apskate, tad līdzekļi tiek atrasti. Līdzko runājam par dzīvokļa īpašumu, tā sākas dažādu atrunu meklēšana. Ir jāsaprot, jo ilgāks laiks paiet, jo ievērojamāki līdzekļi būs nepieciešami, lai kopīpašumu uzturētu un saglabātu. Tieši tāpēc gribas aicināt dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties kopīpašuma apsaimniekošanā un vismaz reizi gadā, kad tiek rīkotas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, tās apmeklēt un kopīgi lemt par dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanu. Šobrīd gaidām, kad tiks pieņemts dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un izdarīti grozījumi likumā Par dzīvokļa īpašumu, kas precīzāk noteiktu dzīvokļu īpašnieka un apsaimniekotāja savstarpējās attiecības, tiesības un pienākumus un izslēgtu domstarpības apsaimniekošanas procesā.