Sākusies aktīva atkritumu šķirošana

© Ojārs Lūsis

Pašā pagājušā gada nogalē tika slēgta un rekultivēta atkritumu izgāztuve Priedaine, kas bija lielākā no jaunā atkritumu noglabāšanas poligona Janvāri apkalpošanas zonā esošajām atkritumu izgāztuvēm. Līdz ar to ir noslēgusies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide.

Projekta Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā kopējās izmaksas sasniedza 23,78 miljonus eiro, tādējādi tas ir finanšu ietilpīgākais atkritumu apsaimniekošanas projekts, kas līdz šim realizēts Latvijā. Projekta ietvaros veikta 39 prasībām neatbilstošo izgāztuvju slēgšana un rekultivēšana, izbūvēts jauns un mūsdienīgs sadzīves atkritumu noglabāšanas poligons Janvāri, kā arī atklātas atkritumu šķirošanas līnijas un izveidoti pārkraušanas punkti. Visās iesaistīto pašvaldību teritorijās, kas iekļauj Tukuma, Talsu, Dundagas, Rojas, Kandavas un Engures novadus un Jūrmalas pilsētu, izveidoti kopumā 366 dalīto atkritumu savākšanas laukumi. SIA Piejūra valdes priekšsēdētāja Indra Rasone atceras, ka sākotnēji bijušo Tukuma un Talsu rajonu un Jūrmalas pilsētas vadītāji vienojās par dalīto atkritumu savākšanas sistēmas izveides nepieciešamību, bet, ejot laikam, pēc Latvijas iestāšanās ES, mainījās noteikumi un radās iespēja ar ES fondu atbalstu sakārtot visu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Process no idejas līdz realizācijai ilga gandrīz desmit gadu, bet tagad lielais darbs ir pabeigts.

Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija koordinēt objektu nodošanas datumus – atkritumi ir jāizved katru dienu, tāpēc rūpīgi nācās izplānot veco izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju un jaunā poligona atvēršanu. Pēdējā tika slēgta izgāztuve Priedaine, kas tagad jau rekultivēta, un palikuši vien apzaļumošanas darbi. Jāatzīmē, ka pēc rekultivācijas par atkritumu izgāztuvi liecina vien zaļš paugurs, ko daudzviet vietējie iedzīvotāji izmanto slēpošanai un citiem ziemas priekiem. Indra Rasone uzsver: "Priecājos, ka cilvēki ir apzinīgi un uz vecajām izgāztuvēm atkritumus neved!"

Par dalīto atkritumu vākšanu runā jau daudzus gadus, taču šādas sistēmas ieviešana nav atkarīga tikai no infrastruktūras, bet galvenokārt no cilvēku izglītības līmeņa šajā jomā un izpratnes par vides saglabāšanu. Pilsētās, kur darbs ar iedzīvotājiem noritējis jau vairākus gadus, tostarp organizēti konkursi, lekcijas un semināri dažādu paaudžu iedzīvotājiem, dalīto atkritumu savākšana norit aktīvāk. Jūrmalā līdz šim gadam atkritumu apsaimniekotāju aktivitāte iedzīvotāju mudināšanā šķirot atkritumus bijusi neliela, bet jau drīz pēc atbilstošas infrastruktūras izveidošanas, akciju un kampaņu uzsākšanas jūtama iedzīvotāju atsaucība un ieinteresētība. Indras kundze atzīst, ka aktīvākā ir jaunā paaudze. Skolēni iesaistās makulatūras vākšanā un skolā iegūtās zināšanas par pareizu atkritumu šķirošanu nodod vecākiem. Jau tagad daudzi jūrmalnieki savu veco sadzīves tehniku un citas nevajadzīgās lietas ved uz specializēto laukumu un nodod bez maksas.

Līdz ar projekta noslēgumu Jūrmala ir kļuvusi par mūsdienīgu Eiropas kūrortpilsētu. Šeit vairs nav izgāztuves un katram ir iespēja izmest atkritumus atbilstošas krāsas konteinerā. Arī Eiropas tūristiem šie krāsainie konteineri vēlreiz apliecina, ka viņi ir valstī, kas tāpat kā Vācija, Zviedrija vai Nīderlande domā par vides saglabāšanu un racionālu resursu izmantošanu. Savukārt NVS pilsoņiem dalīto atkritumu savākšanas konteineri šķiet pat eksotiski, un nereti tūristi fotografējas konteineru laukumos. Jācer, ka ar fotogrāfijām viņi Latviju saviem draugiem prezentēs kā sakārtotu un tīru valsti.

Noslēgumā Indra Rasone uzsver: "Jūrmala ir skaista un tīra pilsēta uz viļņa, un ļoti gribu ticēt, ka arī paši jūrmalnieki jūtas uz viļņa visās dzīves jomās. Vide ir mūsu lielākā bagātība, tāpēc paļaujos uz jūrmalniekiem, kuri būs labs piemērs viens otram – aktīvi šķiros atkritumus, lai zemē vajadzētu noglabāt pēc iespējas mazāk drazu.

Svarīgākais