Jūrmalai kā kūrortpilsētai gadu gadiem ir vērojams sezonāls tūristu pieaugums. Lai gan cenas naktsmītnēm ir paaugstinājušās nedaudz, par 3 līdz 5 procentiem, tomēr atpūta pie jūras izmaksā pat dārgāk, nekā, piemēram, došanās uz kādu no saulainajām zemēm, kur vienmēr garantēts labs laiks un saule.
Divas jaunas sievietes no Sanktpēterburgas Anastasija un Tatjana šogad bija nolēmušas baudīt atvaļinājuma nedēļu nevis siltajās zemēs, bet gan Jūrmalā – Krievijā plaši pazīstamajā kūrortpilsētā. Meitenes jau februārī sāka meklēt naktsmītnes, taču viesu nami un viesnīcas izrādījās dārgs prieks, tāpēc viņas meklēja īrēšanai dzīvokli. Februārī bija piedāvājumi par 35–50 eiro par dienu, taču, aizrakstot uz norādītajām epasta adresēm un lūdzot rezervēt jūlija otro nedēļu, saņemtas tikai divu veidu atbildes – dzīvokli izīrē tikai uz visu sezonu vai arī zemākā piedāvātā cena nedēļai 400 eiro. Pat pilsētas tālākajā malā Kauguros.
Turcijā lētāk nekā Jūrmalā
«Ja saskaita, cik izmaksā vīza uz Latviju, transports, arī dzīvošana, tad izdevumi nedēļu ilgai atpūtai Jūrmalā ir krietni lielāki nekā tad, ja dodas atpūsties uz Turciju, Grieķiju vai Kipru,» Neatkarīgajai atzina Anastasija, piebilstot, ka šajās zemēs vismaz atvaļinājuma laikā būtu garantēta saule un labs laiks. To Baltijas jūras piekrastē nevar apsolīt neviens, pat ne labākie dabas vērotāji. Abas sievietes no Sanktpēterburgas uz Jūrmalu šogad nedosies – tā vietā par krietni pieticīgākiem līdzekļiem izvēlēta atpūta kādā no Grieķijas kūrortiem.
Neatkarīgā, apskatot viesnīcu piedāvājumus jūlija otrajā nedēļā, secināja, ka Latvijas slavenākajā kūrortpilsētā viesnīcas patiešām maksā daudz dārgāk nekā, piemēram, Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, nemaz nerunājot par citām zemēm. Piemēram, laikā no 1. līdz 7. jūlijam divvietīgs numurs lētākajā trīs zvaigžņu viesnīca Jūrmalā maksā 534 eiro, bet lētākais četrzvaigžņu viesnīcā – 735 eiro. Palangā lētākais divvietīgais numuriņš maksā 312 eiro, bet četrzvaigžņu viesnīcā – 432 eiro. Turcijā, Alānijā, divi cilvēki nedēļu var mitināties trīszvaigžņu viesnīcā par 149 eiro, bet četrzvaigžņu – par 217 eiro.
Palielinās viesu skaits
Par spīti Jūrmalas naktsmītņu dārdzībai, tūristu skaits tomēr turpina palielināties. «Turpinās vienmērīgs pieaugums. 2012. gada ziemas mēnešos tūristu skaits pieauga par 6%, īpaši kūrortviesnīcās un kūrorta rehabilitācijas centros,» Neatkarīgajai pastāstīja Jūrmalas Tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Ušpele un norādīja, ka pašlaik vidējā noslodze kūrortviesnīcām ir 60–65%, bet rehabilitācijas centriem – 65–80%.
Nebūtiski palielinājušās arī naktsmītņu cenas. «Palielinājums nav liels, sadārdzinājums bijis, ņemot vērā kopējo ekonomiku, degvielas un citu izmaksu kāpumu. Vidēji palielinājums, salīdzinot ar 2011. gadu, ir 3 līdz 5%. Toties sniegto pakalpojumu skaits, īpaši veselības tūrismā, un arī kvalitāte paaugstinājusies,» informē G. Ušpele.
Prognozēts, ka šogad viesu skaits Jūrmalā varētu palielināties par 5 līdz 10%, un palielinājums bijis arī ziemas sezonā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Jūrmalas naktsmītnēs nakšņojušo pilsētas viesu skaits 2012. gada 1. ceturksnī sasniedz 20 840 – tas ir par 6,2% vairāk nekā 2011. gada 1. ceturksnī. Šajā laika periodā ziemas mēnešos 57,50% no viesiem bija atpūtnieki no ārvalstīm un 42,50% – Latvijas iedzīvotāji. Statistikas dati apkopoti no 43 naktsmītnēm, kuru kopējais gultas vietu skaits ir 3704. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros un sanatorijās – 41%, kūrortviesnīcās – 29,3%, savukārt vidējais viesnīcu un viesu māju noslogojums – 5,5 procenti.
Kūrortpilsētas viesu apmeklējums sadalījumā pa valstīm: Latvija – 42,50%, Krievija – 22%, Igaunija – 10%, Lietuva – 5%, Baltkrievija – 5% , Norvēģija – 4%, Somija – 3%, Vācija – 2% , Zviedrija – 1,44%. «Ziemas mēnešos viesi izvēlas atpūtu Jūrmalas pilsētas kūrorta rehabilitācijas centros un kūrortviesnīcās, jo tiek piedāvāts plašs kūrorta ārstniecības, atveseļošanās un SPA procedūru klāsts augstā kvalitātē, savukārt cenas šajā laika periodā ir zemākas. Tāpat viesi no Krievijas iecienījuši Jūrmalā pavadīt Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas,» stāsta G. Ušpele, piebilstot, ka tūristi kūrortpilsētā pavada vidēji 3,3 diennaktis. Visilgāk Jūrmalā uzturējušies viesi no Baltkrievijas – vidēji 16 dienas, viesi no Vācijas – 6 dienas un no Latvijas – 5 dienas, Igaunijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Čehijas un Zviedrijas tūristi Jūrmalā uzturas vidēji 2 dienas.
Visilgāk uzturas baltkrievi
2011. gadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Jūrmalu apmeklēja 108 975 tūristi. Tas ir par 5% vairāk nekā 2010. gadā un veido 8% no kopējā tūristu skaita Latvijā. Vairāk nekā 70% tūristu Jūrmalā ir no ārvalstīm. Visvairāk tūristu Jūrmalā ir no Krievijas – 29,87%, tikai pēc tam ir tūristi no Latvijas – 29,31%. Pārējo valstu īpatsvars: Igaunija – 9% no kopējā tūristu skaita, Lietuva – 7%, Baltkrievija, Somija un Norvēģija – pa 3–4%, Vācija un Zviedrija – pa 2–3% un Ukraina – 1% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Strauji audzis tūristu skaits no Izraēlas, pērn Jūrmalu apmeklēja 1344 cilvēki no šīs valsts.
«Vislielākais noslogojums ir kūrorta rehabilitācijas centriem – vidēji 38% gadā, mazāks noslogojums bijis ceturtajā ceturksnī – 28%, taču pārējā gada laikā diezgan vienmērīgs. Kūrortviesnīcām vidējais noslogojums 2011. gadā bija ap 38%, lielākais noslogojums bija jūlijā un augustā – 78%. Vidējais nakšņojumu skaits, ko tūristi pavada Jūrmalā, ir 4 diennaktis. Baltkrievi Jūrmalā pavada vidēji 15 dienas, vācieši – 4,7 dienas, latvieši pavada vidēji 4 dienas, krievi – 4 dienas, lietuvieši – 2 dienas, izraēlieši – 3 dienas, somi, igauņi, zviedri, norvēģi, poļi – 2 dienas,» teic G. Ušpele.