Un dzirnavām sākās jauni laiki...

Cik ūdens iztecējis caur veco dzirnavu ūdens ratu, neviens nav skaitījis, tāpat kā restauratori, kas sākuši darbu pie dzirnavu atjaunošanas, neskaita laiku, kas pavadīts vēstures liecību krātuvēs, meklējot projektus un senas bildes, lai dzirnavas taptu ne tikai atjaunotas, bet restaurētas.

Cilvēkiem bieži nav skaidra šo vārdu tik ļoti dažādā nozīme.

Viens no dzirnavu līdzīpašniekiem Gunārs Kalniņš uzsver, ka dzirnavu restaurācija ir viņa sirdslieta un vairāk domāta dvēseļu bagātināšanai, ne naudas pelnīšanai. Ir izdevies atrast senos projektus un detaļas, pēc kurām pieredzējušam restauratoram, kāds ir pats dzirnavu saimnieks, nav grūti izstrādāt projektu, lai, aicinot palīgā prasmīgus namdarus, koka un metāla pazinējus, vecās dzirnavas taptu no jauna – tieši tādas kādas tās bija pirms diviem gadsimtiem. "Uzskatu, ka pēc manis arī jāpaliek kaut kam vērtīgam un nozīmīgam. Naudu var iztērēt, bet šī ēka te stāvēs vēl gadsimtiem; ceru, ka tikšu pieminēts ar labu vārdu. Par peļņu šeit grūti runāt pat ļoti tālā perspektīvā – labākajā gadījumā dzirnavās veiktās aktivitātes varētu segt tekošos uzturēšanas izdevumus. Iespējams, ar laiku šeit tiks izveidots, piemēram, papīra muzejs vai kāda cita tūristiem saistoša vieta."

No malas skatoties šķiet, ka būtiskas pārvērtības vecajā ēkā vēl nav veiktas, taču ir zināms, ka izdarīts milzums darba, izvests desmitiem tonnu atkritumu, kas šeit iekrājušies gadu desmitiem, nostiprināti pamati un viena no ārsienām. Šogad paredzēts uzbūvēt jaunu jumtu un atjaunot dzirnavu mehānismu. Lai šai vietai varētu piekļūt tūristi, jāatjauno arī tiltiņš pār Alekša upīti. Tie ir plāni šim gadam, lai jau nākamvasar dzirnavas varētu iekļaut tūristu kartēs un maršrutos.

Vaicāts par sadarbību ar vietējo pašvaldību, Kārkliņa kungs ir vēlīgs: "Es zinu, ka pašvaldība šim projektam naudu nevar piešķirt, bet man ir patīkams arī morālais atbalsts, ko sniedz domes institūcijas. Ceru uz sadarbību ar Kuldīgas vēstures muzeju. Esmu iecerējis dzirnavās iekārtot izstāžu zāli. Runājot par kuldīdzniekiem, gribu vēlreiz pateikt lielu paldies dzirnavu pārvaldniekam, vienlaikus amatniekam ar zelta rokām, vēstures zinātājam un savas pilsētas patriotam Egonam Kuzmickim. Uz šādiem cilvēkiem varu paļauties!"

Dzirnavas iekļaujas pilsētas teritorijā, tāpēc būtiski ir pakāpeniski ne tikai sakārtot dzirnavas, bet arī apkārtni. Te nu Kārkliņa kungs gribētu sadarboties ar pašvaldību un varbūt jau šopavasar sarīkot uzkopšanas talku, lai pilsēta kļūst vēl skaistāka un tīrāka.

***

Viena no Kuldīgas vecpilsētas vizītkartēm – pils dzirnavas, celtas uz XIII gadsimta pils nocietinājuma torņa mūra pamatiem. Ēkas pagrabos vēl redzamas velves ar aizmūrētām ejām. Ūdenskritums dzirnavu ratu griezis jau kopš XV gadsimta. Vecā dzirnavu ēka gan nav saglabājusies. 1807. gadā uzcelta jauna ēka klasicisma stilā. Dzirnavas šajā arhitektūras piemineklī darbojās līdz 1961. gadam, pēc tam iekārtoja metālapstrādes darbnīcu.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais