Kā dzīvo kuldīdznieki, Neatkarīgā vaicāja arī domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai.
Šis nav Latvijas iedzīvotājiem ekonomiski labākais laiks, taču nedrīkst mest plinti krūmos un raudāt gaužas asaras. Tās nepalīdzēs – ir jāsasparojas, jāapzina visas iespējas un jādzīvo tālāk. Vērojot cilvēkus un runājot ar Kuldīgas iedzīvotājiem, rodas patīkama atziņa – cilvēki domā un strādā, morālais klimats kaut nedaudz uzlabojas. Iespējams, tas saistīts ar situācijas apzināšanos, jo visvairāk cilvēkus nomāc neziņa. Garastāvokli un idejas labvēlīgi ietekmē arī pavasaris, kas nu ir atnācis jau pavisam legāli, un saules gaismas mums tiek arvien vairāk. Nost ar ziemas tumsu un bezcerību! Sākam jaunu dzīvi ar ticību, cerību un mīlestību...
Ar kādām sajūtām gaidāt vasaru, jo pavasaris jau ir sācies?
– Es zinu, ka vasara pienāks un dzīve turpināsies – cilvēki iemīlēsies, ievas uzziedēs un koki sazaļos. Tas vien ir priecāšanās vērts fakts.
Ja runājam par gaidāmo laiku ekonomiskā redzējuma, tad es vienmēr saku – mēs uz šo ekonomisko situāciju nedrīkstam skatīties ar pesimismu, jo tad mēs arī neko nespēsim mainīt. Uz katrām grūtībām jāskatās ar cerību un ticību. Cerība ir katram jāatrod sevī un jāspēj saglabāt ne tikai sev, bet arī nest citiem. Ir jānotic saviem spēkiem un šī situācija jāuztver ne tikai kā grūtību laiks, bet arī kā iespēju laiks. Jānotic sev – ka es spēju, es daru un sasniedzu mērķus.
Tas skan nežēlīgi, bet uzskatu, ka pārmaiņas bija nepieciešamas. Dzīvojot augsta komforta apstākļos, mēs ieejam rutīnā un pašapmierinātībā, nemeklējot iespējas mainīties uz augšu. Tā mēs nepamanām, ka ir lietas, no kurām jau sen vajadzēja atteikties un meklēt jaunas iespējas. Es neteiktu, ka šis ir krīzes laiks, bet gan iespēju un jaunu ideju realizēšanas laiks.
Kā ir ar bezdarbu pilsētā? Vai tiešām situācija ir kritiska?
– Nevaru noliegt, ka Kuldīgā ir augstākais bezdarba procents Kurzemē, taču tas nebūt nav lielākais valstī. Ir teritorijas, kur darba vietu ir vēl mazāk. Zināmā mērā kā pozitīvs fakts jāvērtē tas, ka Kuldīgā nav izteikti lielu uzņēmumu ar tūkstošiem darbinieku, tātad risks lielam skaitam cilvēku vienā brīdī palikt bez darba ir mazāks. Taču arī tie cilvēki, kuri pakāpeniski tiek atlaisti no uzņēmumiem, kas savu darbību sašaurina vai pārtrauc, mūs – pašvaldību, kuras galvenais uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju sociālo labklājību –ļoti uztrauc, tas uzliek atbildību. Lielākoties bez darba ir palikuši cilvēki, kuri līdz šim strādāja kokrūpniecības nozarē. Tas nav noticis šopavasar, process sākās jau pērn – eksporta tirgi būtiski sašaurinājās, līdz ar to arī uzņēmumi bija spiesti sašaurināties vai pat beigt savu darbību. Situācija ir ļoti smaga un atstāj būtisku ietekmi uz bezdarbnieku skaitu. Jāatzīmē, ka kokrūpniecība mūsu rajonā bija ļoti attīstīta nozare. Darbinieku skaitu samazina arī valsts iestādes, kam šeit bija savas filiāles, un arī bankas.
Ir uzņēmumi, kas nevis pārtrauc darbību, bet ar cerību, ka pavasarī vai vasarā situācija stabilizēsies, darbiniekus palaiž bezalgas atvaļinājumos. Es arī ceru, ka šie uzņēmumi drīz sāks strādāt ar jaunu elpu.
Vai pašvaldībai ir iespēja atbalstīt uzņēmējus, veicināt viņu darbību?
– Tiešā veidā mēs nevaram ietekmēt uzņēmuma darbību, taču esam atraduši instrumentu, kā palīdzēt vietējiem uzņēmējiem. Mēs esam izrēķinājuši, ka ekonomikas sildīšanai pilsētā pašvaldība ieplūdinās astoņus miljonus latu. Kuldīgai tā ir ļoti liela nauda – praktiski mūsu pilsētas budžeta apjomā. Tās ir investīcijas būvniecībā, un esam pārstrādājuši konkursu nolikumu, lai lielo projektu realizācija tiktu uzticēta vietējām kompānijām. Konkursa nolikumā paredzēts punkts – pašvaldībai izdevīgākais piedāvājums. Vienīgi vietējais uzņēmējs spēj izturēt šo prasību, jo pašvaldībai ir izdevīgi, ka tiek nodarbināti vietējie cilvēki un uzņēmumi. Tad pašvaldības kasē atpakaļ nonāk iedzīvotāju ienākumu nodoklis, samazinās nepieciešamība pēc sociālajiem pabalstiem bezdarbniekiem. Varbūt kāds protestēs, ka citu pilsētu uzņēmumu piedāvātā cena ir zemāka nekā vietējā uzņēmēja piedāvājums, taču gribu vērst uzmanību – arī mūsu novadā ir būvkompānijas, kas savstarpēji konkurē, un man nav svarīgi, tieši kura no tām uzvarēs konkursā. Svarīgi, lai nauda paliek novadā. Turklāt pēdējā laikā izsludinātajos konkursos mani pārsteidz daudzi piedāvājumi – kopējā tāme ir zemāka ar materiālu pašizmaksu. Kā lai es paļaujos uz šādu piedāvājumu? Tas nav nedz loģisks, nedz ekonomiski pamatots!
Kādi ir īstenojamie projekti, kas kopā izmaksās astoņus miljonus?
– Vispirms tas ir ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts, kurā šogad paredzēts apgūt vismaz divus miljonus. Ir noslēgts būvniecības līgums par bērnudārza Cīrulītis rekonstrukciju, ko pamatā finansē Eiropas Savienība. Bērnudārza rekonstrukcijā kopumā tiks investēts gandrīz miljons. Būvdarbi sākušies arī 2. vidusskolā, kas gan nav liels projekts, tomēr investīcijas, ko apgūst vietējais uzņēmums. Apmēram 1,6 miljonus vērts ir projekts, kas paredz sinagogas pārbūvi par novada bibliotēku. Ir izsludināts iepirkums par būvniecību Piltenes un Liepājas ielu rekonstrukcijai aptuveni 1,3 miljonu vērtībā.
Ieplānota arī muzeja restaurācija un papildu amatnieku darbnīcas izbūve, kuru kopējās izmaksas ir aptuveni 500 tūkstoši. Izsludināts arī konkurss par valsts investīciju līdzekļiem paredzētajai bērnudārza Ābelīte rekonstrukcijai. Šā projekta vērtība ir ap 700 tūkstošiem.
Visi sagatavošanas darbi ir paveikti, jau aprīlī mēs varēsim sākt īstenot vairākus projektus. Patiesībā es ceru, ka pilsētā šogad ienāks pat vairāk nekā astoņi miljoni latu, bet nevēlos skriet laikam pa priekšu.
Ar šiem projektiem jūsu idejas noteikti nebeidzas. Kādi ir nākamie lielie plāni?
– Mums tiešām ir lieli plāni. Nupat ir beidzies iepirkums par mūzikas skolas projektēšanu, un gatavojamies tālāk to virzīt iesniegšanai INTEREG finansējuma saņemšanai. Šonedēļ noslēgsies iepirkums par Baznīcas ielas un Alekšupītes krastu rekonstrukcijas projektēšanu.
Esam iecerējuši arī jaunas koģenerācijas katlumājas būvniecību. Jau tagad siltumapgādi pilsētā par salīdzinoši zemu cenu nodrošina efektīva un ar atjaunojamiem resursiem (šķeldu) strādājoša katlumāja. Piemēram, pilsētās, kur ir dabasgāze, cena ir gandrīz divas reizes lielākas. Tuvākajā laikā paredzam lielāku pieprasījumu pēc centralizētās siltumapgādes, tāpēc ceram piesaistīt ES līdzekļus koģenerācijas stacijas būvniecībai. Projektu pieteiks mūsu SIA Kuldīgas siltums, un perspektīvā ražosim ne tikai siltumu, bet arī elektrību. Lai abas katlumājas viena otru varētu papildināt un strādātu vienotā tīklā, nepieciešams izbūvēt apmēram kilometru garu siltumtrašu savienojošo posmu. Ir pamatotas cerības arī šim projektam piesaistīt ES fondu naudu, jo ES programmas atbalsta enerģijas ražošanu uz biomasas pamata. Papildus plānojam izbūvēt arī jaunas ielas posmu, kas atvieglotu uzņēmējdarbības attīstību rūpnieciskajā zonā, kur paredzēta arī jaunā katlumāja. Ielas tehniskais projekts jau ir gatavs, tas pagājušajā gadā iesniegts valsts investīciju saņemšanai. Diemžēl līdz ar valsts budžeta samazinājumu naudu neesam saņēmuši, tāpēc finansējumu piesaistīsim no līdzekļiem, kas paredzēti ES URBAN programmā.
Kā jau teicu iepriekš, arī projektēšanas iepirkumu konkursos ir punkts, kas paredz labvēlības statusu vietējiem projektētājiem. Manuprāt, tas ir vienīgais ceļš, kā pašvaldībai parūpēties par saviem cilvēkiem un uzņēmējiem. Es nekad neesmu slēpusi, ka manās interesēs ir atbalstīt vietējos, un redzu, ka arī citas pašvaldības meklē šādas iespējas.
Viens no šā gada lielākajiem uzdevumiem ir izveidot novadus, un līdz vēlēšanām, kad novadi varēs sākt strādāt pilnvērtīgi, jāpaspēj sagatavoties. Kāda ir Kuldīgas pilsētas sadarbība ar pagastiem, kas iekļausies jaunajā teritoriālajā struktūrā?
– Sadarbība ir ļoti veiksmīga. Kuldīgas novads būs viens no lielākajiem valstī, kurā apvienojas 14 pašvaldības ar kopējo iedzīvotāju skaitu ap 27 tūkstošiem. Esam izstrādājuši novada apvienošanās projektu, kurā iezīmētas visas galvenās darbības sfēras. Šis dokuments kalpo par pamatu novada darbības uzsākšanai. Patlaban strādājam, lai izveidotu vienotu grāmatvedības programmu, lai visos pagastos un pilsētā būtu vienota sistēma. Ceram, ka jau jūlijā sāksim strādāt vienotā tīklā un ar vienu programmatūru. Strādājam arī pie vienota novada sociālā dienesta izveides un vienotu saistošo noteikumu izstrādes par sociālo palīdzību.