Zivis lidos, un dzīres būs!

Tāpat kā krīze nevar apturēt ievu ziedēšanu un pavasara iestāšanos, tā neapturēs Kuldīgas svētkus. Tie būs arī šogad – krāšņi, aizraujoši un pamatīgi.

Kuldīgas dzīvi trīs nozīmīgos gada posmos sadala pavasara palu šovs Lido zivis Kuldīgā – aprīļa pēdējā sestdienā, vasaras festivāls Dzīres Kuldīgā – jūlija trešajā nedēļā – un ziemas festivāls Notici brīnumam – decembra pirmajā sestdienā. Tie, kas kaut reizi bijuši šīs pilsētas svētkos, tos nepalaidīs garām... Gan Kuldīgas viesi, kuru ik gadu ir vairāki desmiti tūkstošu, gan uzaicinātie mākslinieki nebeidz vien brīnīties – kā var tik daudz brīnišķīgu ideju izdomāt un realizēt tik augstā kvalitātē. Kuldīgas svētkus atceras un labprāt tajos vēlreiz piedalītos pat Eiropā tik zināmi mākslinieki kā Vīnes Dārzeņu orķestris no Austrijas un Pirātu koris no Holandes. Taču kuldīdznieki vienmēr meklē ko jaunu. Kuldīgas kultūras centra izpilddirektors Andris Grīnvalds teic, ka ideju ir pilnas galvas, jāspēj tik tās saķert un pierakstīt, lai nepiemirstas... Arī kuldīdznieki ir pieraduši, ka kultūras centrs ik gadu sagādā ko jaunu un nebijušu. Tradīcijas gan tiek svēti ievērotas: Alekšupītes skrējiens un karnevāls, olu mešana, amatnieku tirgus un lielais svētku gājiens caur pilsētu dzīru laikā ir svētku neatņemama sastāvdaļa.

Vaicāts, vai pavasara palu šovs Lido zivis Kuldīgā ir saskaņots arī ar pašām zivīm, Grīnvalda kungs smej – mēs pieskaņojamies zivju nārsta laikam, tās noteikti lēks arī šogad. Pērn veiksmīgi uzsākts, arī šogad notiks Mākslas nārsts vecpilsētas ielās un pagalmos. Ko tas nozīmē? Brauciet un skatieties! Būs arī citas interesantas lietas – zivju tirgus, ūdensriteņi, kuģa puiku skola utt. Šos un citus brīnumus vērot un daudz prieka gūt esat aicināti aprīļa pēdējās nedēļas nogalē, 25. aprīlī.

Kad tuvāk nāks jūlijs, saņemsiet aicinājumu uz Dzīrēm Kuldīgā, bet tas jau būs cits stāsts...

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais