Slimnīcai atkal jaunas iestrādes

Kuldīgas slimnīca ir viena no mūsdienīgākajām un labāk aprīkotajām slimnīcām Kurzemes reģionā.

Par to liecina arī statistika, ko veido iedzīvotāju izrādītā uzticība – 20% stacionēto slimnieku ir citu rajonu iedzīvotāji, arī dzemdībām šo slimnīcu izvēlējušās daudzas citu rajonu jaunās māmiņas (30% no kopskaita). Tā kā mūsdienās pacients drīkst izvēlēties veselības aprūpes sniedzēju, jāsecina, ka Kuldīgas slimnīca ir atzīta un pieprasīta. To par savu darbavietu pagājušajā gadā izvēlējušies arī vairāki jaunie speciālisti.

Iepazīstoties ar slimnīcu, kļūst skaidra šo cilvēku motivācija. Katrā palātā ir duša un tualete, nodaļas nav lielas, vidējais medicīniskais personāls viegli pieejams un atsaucīgs, bērnu nodaļas māsiņas iesaistījušās kustībā Sirdsmāsiņa, slimnīca saņēmusi arī mazulim draudzīgas slimnīcas statusu. Kuldīgas slimnīcā ir četras operāciju zāles, kas visu diennakti nodrošina akūto un plānveida palīdzību traumatoloģijā, ķirurģijā, uroloģijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā. Iekšķīgo slimību nodaļa pēc apvienošanās ar Aizputes slimnīcu ir gan Kuldīgā, gan Aizputē.

Diagnostikas nodaļā ir praktiski viss nepieciešamais, lai ātri un precīzi noteiktu diagnozi arī kritiskos brīžos: magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, CT angiogrāfija, endoskopija, dažādu veidu sonogrāfija un rentgenoloģiskie izmeklējumi. Taču visas mūsdienīgās tehnoloģijas galvenais atbalsta punkts ir speciālists, kurš prot tulkot ievākto informāciju un dot slēdzienu. Kad vaicāju slimnīcas valdes loceklei un veselības aprūpes vadītāja Inārai Rozentālei par rindām uz ambulatorajiem izmeklējumiem, viņa skaidro: "Mūsu diagnostiskā aparatūra tiešām varētu sniegt pakalpojumus vairāk pacientiem, nekā to pieļauj valsts noteiktās kvotas, tāpēc rindas tiešām ir – tāpat kā visās slimnīcās. Taču es paredzu, ka situācija normalizēsies, jo kopš marta tā saukto dārgo izmeklējumu kvotas ir palielinātas un valsts apmaksās lielāku skaitu izmeklējumu."

Patlaban Kuldīgas slimnīcā attīstības stadijā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Kurzemes centra izveidošana. Jāatgādina – ar mērķi nodrošināt saslimušajiem un cietušajiem visā Latvijas teritorijā vienlīdzīgu iespēju saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību, 2005. gada jūnijā Ministru kabinetā ir pieņemts lēmums Latvijā veidot vienotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Veidojot vienotu NMPD, galvenais mērķis ir sakārtot un uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu ikdienā un ārkārtas situācijās Latvijā, centralizējot NMPD sistēmas vadību, izmantojot mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas. Vienotajā NMPD paredzēts izveidot piecus reģionālos vadības un dispečeru centrus (Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Latgalē un Rīgā) un centrālo vadības un dispečeru centru (Rīgā). Reģionālos vadības dispečercentrus un centrālo vadības un dispečeru centru paredzēts veidot, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Laima Briča teic, ka jaunā centra vajadzībām ir paredzēta daļa slimnīcas ēkas, bet tās labiekārtošanu un remontu veiks NMPD par ES līdzekļiem.

Slimnīca meklē jaunus attīstības virzienus – tiek aktīvi strādāts, lai sāktu rehabilitācijas nodaļas izbūvi, pielāgojot slimnīcas telpas un piesaistot ES fondu līdzfinansējumu. Bričas kundze uzskata, ka šāda nodaļa būtu milzīgs ieguvums pacientiem, kā arī piesaistītu papildu finansējumu slimnīcai un radītu jaunas darba vietas vidējam un augstākā līmeņa medicīniskajam personālam. Nodaļā kvalitatīvu rehabilitāciju dienas vai diennakts stacionārā varētu saņemt pacienti pēc smagām traumām, galvaskausa operācijām, insulta un infarktia. Šāda nodaļa samazina slimnīcā vidēji pavadīto dienu skaitu, jo pēc akūtās fāzes slimnieku var pārvest uz rehabilitācijas nodaļu, turklāt šī iestāde atrisinātu garo gaidīšanas periodu uz jau zināmajiem rehabilitācijas centriem. Ieplānotajā rehabilitācijas nodaļā Kurzemes iedzīvotājiem būs iespēja atgūt veselību, uzlabojot dzīves kvalitāti pēc slimības vai traumas. Savukārt Rozentāles kundze informē, ka mājas aprūpes sistēma ir cieši saistīta ar slimnīcu, tāpēc slimnīca pieteikusies mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Slimnīcai ir lielas iespējas attīstīties un pilnveidoties, esot sardzē par iedzīvotāju veselību.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais