Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības, kas ir gan ostas kompānijas, gan ražošanas uzņēmumi, vēl tikai apkopo savus 2012. gada rezultātus, tomēr jau tagad pilnīgi droši var teikt, ka aizvadītais gads bijis veiksmīgs – ostā sasniegts rekordaugsts kravu apgrozījums – 7,43 milj. tonnu, savukārt, ražošanas uzņēmumi palielinājuši ražošanas un eksporta apjomus, nodrošinot pienesumu pilsētai un visas valsts tautsaimniecībai.
Par sasniegto un nākotnes plāniem saruna ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieku Guntaru Krieviņu.
– Liepājas ostā 2012. gadā bija ievērojams kravu apgrozījuma pieaugums. Kas to veicināja, un vai 2013. gadā sasniegto izdosies noturēt?
– Rekordaugsto kravu apgrozījumu 2012. gadā ostai nodrošināja vairāki būtiski faktori – lielās graudaugu ražas Krievijā un Kazahstānā, jo Liepājas ostā lielāko kravu grupu veido beramkravas – lauksaimniecības produkcija. Kā arī Liepājas SEZ un kapitālsabiedrību ieguldījumi infrastruktūrā – ostas padziļināšana, jaunu termināļu izbūve un citi uzlabojumi. Mūsu pašu priekšrocības ir palikušas gadiem nemainīgas –pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, elastīga cenu politika un spēja pārkraut visdažādākos kravu veidus. Turklāt – salīdzinājumā ar citām lielajām Latvijas ostām mēs neatsakāmies arī no salīdzinoši nelieliem specifisku kravu veidiem.
Liepājas osta ir multifunkcionāla – līdz ar to neesam atkarīgi no dominējošo kravu svārstībām attiecīgo preču tirgū. Runājot par Liepājas ostā pārkrauto kravu spektru, noteikti jāpiemin AS «Liepājas metalurgs» produkcija – pirmām kārtām jau armatūra, kā arī kokmateriāli, celtniecības materiāli – piemēram, cements u.c., kas nodrošināja stabilu apjoma pieaugumu 10–15% robežās. Liepājas ostā veiksmīgi attīstās arī kravu – pasažieru prāmja satiksme. Šobrīd no Liepājas ostas regulāri kursē prāmis uz Vācijas ostu Trāvemindi, un, iespējams, Liepājas ostas stividorkompānijai Terrabalt izdosies izveidot iecerēto prāmja līniju arī Zviedrijas virzienā.
2013. gadā tik lielu kravu apgrozījumu neprognozējam – esam paredzējuši, ka ostā pārkrauto kravu apjoms nepārsniegs 6,5 milj. tonnu. Prognozes ir balstītas uz mainīgo tirgus situāciju Eiropā un citviet pasaulē.
– Pēdējos gados LSEZ pārvalde, piesaistot ārējus finanšu avotus, ievērojamus līdzekļus ieguldījusi infrastruktūras attīstībā. Vai arī turpmāk īstenosiet investīciju programmas?
– Kā jau minēju, ieguldījumi infrastruktūrā vistiešākajā veidā ietekmēja kravu apgrozījuma straujo pieaugumu. Šobrīd turpinām ostas padziļināšanas projektu, lai sasniegtu 12,5 m dziļumu kuģu ceļos un 12 m ostas akvatorijā. VAS «Latvijas dzelzceļš» šogad plāno modernizēt Liepājas staciju, ieguldot 10–15 milj. latu, savukārt LSEZ pārvalde paplašinās Ziemeļu parku, izbūvēs pievadceļus, kā arī pilnveidos ostas iekšējos dzelzceļa posmus. Šogad uzsāksim arī Karostas kanāla sanācijas projekta realizāciju, kas perspektīvā dos iespēju attīstīties kompānijām, kas izvietojušās šajā ostas daļā. Esam uzsākuši darbu arī pie finansējuma piesaistes no ES struktūrfondiem nākamajā plānošanas periodā.
– Ne visas Liepājas SEZ kapitālsabiedrības strādā ostā – kā veicas ražošanas uzņēmumiem?
– Liepājas SEZ statusu ieguvuši arī apmēram divdesmit Latvijas un ārvalstu ražošanas uzņēmumu. Šeit gribētu izcelt uzņēmumu ar Dānijas kapitālu LSEZ SIA «ScanPlast Latvia», kas ir specializējies stiklaplasta izstrādājumu ražošanā. 2012. gadā uzņēmums dubultoja savas produkcijas noietu vietējā tirgū, sasniedzot 25%, bet pārējo saražoto produkcija eksportēja galvenokārt uz Skandināvijas valstīm. Liela daļa LSEZ rūpniecības uzņēmumu izvietojušies Liepājas Biznesa centrā. To skaits šobrīd ir 13, kopumā dodot darba vietas vairāk nekā 700 liepājniekiem. Pagājušā gada nogalē LSEZ valde lēma par papildu attīstības teritorijas piešķiršanu Liepājas Biznesa centram, tādējādi radot priekšnosacījumus un iespējas jaunu ražotņu dibināšanai.
– Kuras vēl ir tās lietas, kas veicina ostas un speciālās ekonomiskās zonas darbību?
– Te noteikti jāmin veiksmīgā sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Satiksmes ministriju. Sadarbība ir būtiska gan aizstāvot mūsu intereses starpvaldību darba grupās, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskajās institūcijās. Šobrīd kopīgi strādājam, lai Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP2020) būtu iekļauti jautājumi, kas skar lielo Latvijas ostu, t.s. Liepājas, infrastruktūras sakārtošanu. Papildu finansējums būtu nozīmīgs impulss jaunam Liepājas ostas attīstības posmam.