Ostā palielinās kravu pārvadājumu apjoms

Neraugoties uz faktisko dīkstāvi martā, ko izraisīja sasalums līcī un ledus krāvumi Salacgrīvas ostā, šā gada pirmajā pusē Salacgrīvas ostas apgrozījums pret pagājušā gada atskaites periodu ir pieaudzis par 3 procentiem.

2009. gada pirmajā pusē Salacgrīvas tirdzniecības ostā ienāca 65 kuģi, šā gada sešos mēnešos jau 67 kuģi, kopā pārvedot 161 412 tonnas kravu. Lielākais īpatsvars ir koksnes pārvadājumiem, kas aizņem 57% no kopējā apjoma, tam ar 39% seko beramkravas, tai skaitā kūdra. Zivis aizņem pavisam nelielu ostas apgrozījuma daļu un ir tikai 1%, savukārt dažāda veida kravas, tai skaitā būvmateriāli, ir 3% no kopējā apjoma. Salacgrīvas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ivo Īstenais spriež, ka šā gada rezultāti būs ļoti labi un krietni pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus, kas bija apmēram 2008. gada līmenī.

Vaicāts par secinājumiem, kas izdarīti pēc bargās ziemas, kad ledus praktiski paralizēja ostas darbu un februārī šeit ienāca tikai septiņi kuģi, bet martā tikai viens, pārvaldnieks atzīst: "Velkoņu pieaicināšana un ledus laušana, lai nodrošinātu navigāciju lielā salā, ir dārga, tāpēc nolēmām nedaudz palielināt ostas tarifu ar tā saukto ledus maksu. Šo naudu uzkrāsim atsevišķā fondā, un tā būs rezerve navigācijas nodrošināšanai ekstrēmās situācijās."

Salacgrīvas ostā darbojas divas stividorkompānijas – SIA Salacgrīvas Nord Termināls un SIA Salacas Termināls; kokmateriālu iepirkšanu un pārstrādi realizē SIA Baltic Forest, SIA Smiltene MS un SIA Domše Latvija; ar zvejniecību un zivju pārstrādi nodarbojas SIA Tursis, SIA Baņķis, IK Kuivižkrasts un a/s Brīvais vilnis; tūrisma un atpūtas nozari pārstāv SIA Kuivižu osta. Perspektīvā paredzama ostas paplašināšanās un darbības aktivizēšanās, tāpēc ostas pārvalde lielu uzmanību velta infrastruktūras uzlabošanai. Tapšanas stadijā ir projekts par Salacgrīvas ostas kreisā krasta un priekšostas rekonstrukciju, ieskaitot akvatorija padziļināšanu līdz 7 m, un Dienvidu mola rekonstrukcija. Ivo Īstenais atzīmē: "Attīstoties ostas hidrotehniskajām būvēm un pieaugot kravu apgrozījumam, kā arī mainoties Salacgrīvas ostā ienākušo kuģu tipiem, nepieciešams radīt nosacījumus priekšostas teritoriju attīstībai, jaunu piestātņu izbūvei, kuģu satiksmes drošības uzlabošanai. Plānots, ka projekts skars Salacas upes piekrasti, tāpēc būs jāveic arī ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra. Tāpat gribam mainīt mola konfigurāciju, lai samazinātu sanešu daudzumu ostas akvatorijā. Daļai no šiem mērķiem mēģināsim piesaistīt ES fondu finansējumu."

Viens no lielākajiem veiksmes stāstiem ostu biznesā ir Kuivižu ostas attīstība. Lai izveidotu šo projektu, kas nu jau kļuvis par Eiropas līmeņa jahtu ostu un atpūtas vietu ar konferenču telpām, viesnīcu, atpūtas namiņiem un restorānu, pirms dažiem gadiem galvas kopā lika gan vietējā pašvaldība, gan Salacgrīvas ostas pārvalde, gan uzņēmējs – SIA Kuivižu osta, kurš vēlējās realizēt savas idejas. "Sākumā mums tas šķita visai utopisks projekts, jo uzņēmēja izvēlētā vieta faktiski bija aizaugusi pļava. Savu ieguldījumu infrastruktūras izveidošanā deva Salacgrīvas dome un ostas pārvalde. Taču galvenais ir šā Latvijas uzņēmēja vēlme un spējas realizēt visu pārējo. Man ir patiess prieks, ka šis vietējā kapitāla uzņēmums ir iekļāvies Eiropas apritē un turpina attīstīties."

Arī Salacgrīvas ostā plānots izveidot jahtu ostu. Patlaban norit sarunas par līguma slēgšanu ar nomnieku, kurš ar ES fondu atbalstu ieplānojis izveidot nelielu jahtu ostu ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Vaicāts par perspektīvām Ainažu ostas nākotnē, Ivo Īstenais ir piesardzīgs: "Mēs jau varam zīmēt plānus un projektus, bet, kamēr nav skaidri iezīmēta ostas teritorija un zināmi potenciālie uzņēmēji, kuri vēlas šo teritoriju izmantot, tikmēr visi plāni ir tikai minējumi un idejas. Atgādināšu, ka plānotajā ostas teritorijā lielākā daļa zemju ir privātīpašumā. Ar šīm platībām mēs nevaram rēķināties, kamēr nezinām īpašnieku mērķus attiecībā uz saviem īpašumiem. Viens man ir skaidrs – Ainažos nav vietas tirdzniecības ostai, bet kā atpūtas un izklaides objekts tā var veiksmīgi attīstīties. Ja kādam ir idejas, mēs esam gatavi tās uzklausīt, un varbūt izdodas realizēt vēl kādu veiksmes stāstu, līdzīgi kā Kuivižu ostā.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais