Sēklas un stādi kāpina stādu audzēšanas apjomu

Trešo gadu pēc kārtas Latvijas Valsts mežu (LVM) struktūras Sēklas un stādi delegācija piedalās izstādē Zviedrijā, kur meklē jaunus sadarbības partnerus, lai brīdī, kad stādu audzēšanas kapacitāte sasniegs 60 miljonus stādu gadā, tiem jau būtu reāli pircēji. Vairāk par LVM Sēklas un stādi aktivitātēm stāsta direktors Guntis Grandāns.

– LVM Sēklas un stādi pagājušajā gadā saņēma ISO sertifikātu. Kādēļ jūs veicāt šādu soli, jo sertificēšana ir visai darba un laika ietilpīgs process?

– Tieši tā – laika un darba ietilpīgs, taču vērtīgs process! Praktiski viss pagājušais gads tika veltīts, lai LVM struktūrvienība Sēklas un stādi tiktu sertificēta atbilstoši ISO kvalitātes vadības standartiem. Tiešām ir mainījušies procesi un tie pielāgoti visām prasībām, ko nosaka ISO sertifikācija. Procesā sakārtojām daudzas lietas un izveidojām pilnīgu sistēma, kurā katrs zina, kas, kad un kāpēc ir jādara. Arī attiecībā uz darbu ar klientiem ir ieviestas pozitīvas izmaiņas. Cik zinu, tad esam pirmie Austrumeiropā, kur ir sertificēta meža stādāmā materiāla audzēšana. Pagājušā gada novembrī saņēmām sertifikātu ISO 9001:2008, un jau šomēnes pie mums ieradīsies uzraudzības audits.

– Vai sertifikāts ietekmē arī sadarbību ar ārvalstu klientiem?

– Protams, ziemeļvalstīs, kur šāda sertifikācija ir praktiski visos nozares uzņēmumos, pozitīvāk vērtē tos importējošos uzņēmumus, kuri ir sertificēti atbilstoši ISO kritērijiem. Zviedrija ir mūsu lielākais pircējs, kurš pamatā iegādājas egļu kailsakņu ar uzlaboto sakņu sistēmu stādus. Savukārt egļu ietvarstādi uz šo valsti tiek eksportēti salīdzinoši nedaudz.

Eksportējam arī hibrīda jeb ātraudzīgās apses stādus. Vienā sezonā tas sasniedz vismaz 40 cm un ir gatavs pārdošanai. Šim produktam galvenais noieta tirgus ir Lietuva. Diemžēl Latvijā šie stādi praktiski nav pieprasīti. Paskaidrošu, ka Lietuvā ir ļoti labi izstrādāta atjaunojamo resursu platību maksājumu sistēma. Gadā saražojam apmēram 500 tūkstošus stādu.

– Cik ilgā laikā šāda apse sasniedz ciršanas resnumu?

– Tas ir atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem, tostarp – cik bieži tās ir stādītas, kāda ir augsne un vairāki citi faktori. Vidēji ciršanas resnumu tā sasniedz 20 gados, bet pie īpaši labvēlīgiem apstākļiem ātraudzīgā apse 300 m3 no hektāra krāju sasniedz jau 12 gadu vecumā. Salīdzinot: vidējās meža cirsmas augšanas laiks ir 80 gadu un krāja ap 270 m3 no hektāra. Varam sarēķināt, cik uz viena hektāra var izaudzēt koksnes 80 gados. Protams, tās ir plantāciju audzes ar attiecīgu infrastruktūru un aizsardzību pret grauzējiem un pārnadžiem.

– Pieaugot mežistrādes apjomam, likumsakarīgs ir palielināts pieprasījums pēc meža stādāmā materiāla. Kāds ir šis kāpums?

– Jums ir pilnīga taisnība, jo divus gadus pēc kārtas ir izzāģēts par diviem miljoniem kubikmetru vairāk nekā iepriekšējos gados. Runājot tikai par Latvijas valsts mežiem, varu teikt, ka 2010. gadā mežu atjaunošanai vajadzēja 25 miljonus stādu, bet šogad jau 33 miljonus. Vēl līdz galam nav saplānots nākamā gada stādīšanas apjoms, taču lēšam, ka būs nepieciešami 39 miljoni meža stādu. Šis kāpums tika plānots jau iepriekš un stādu audzēšanas apjoms un realizācijas ceļi saskaņoti. Mūsu uzdevums pirmām kārtām ir nodrošināt LVM vajadzības, un tikai to, kas paliek, varam pārdot privātajiem klientiem un eksportēt. Mēs ar ļoti lielu atbildību attiecamies pret mežu audžu atjaunošanu ar ģenētiski selekcionētu meža stādāmo materiālu. Zinātnieki ir pierādījuši, ka šādi selekcionēts materiāls dod 15% lielāku pieaugumu nekā parasts meža stāds. Turklāt patlaban ir sākušas ražot arī otrās pakāpes selekcionētās plantācijas, kas dos pieaugumu pat 20 un 25% apjomā. Mūsu rīcībā ir divas šāda veida plantācijas – viena Kalsnavā, otra pie Kuldīgas.

– Sanāk, ka šogad vajag par astoņiem miljoniem stādu vairāk – vai tos ieguvāt, paplašinot ražošanu vai samazinot eksporta apjomu?

– Eksporta apjoms ir iepriekšējā līmenī – ja nebūtu palielināts pieprasījums mūsu pašu mežu apstādīšanai, tas eksporta apjomu varētu kāpināt, jo stādu audzēšanas jaudas ir palielinātas.

Kokaudzētavu attīstībā esam investējuši lielus līdzekļus, un atdeve būs jau tuvākajos gados. Gan Strenčos, gan Podiņos ir uzbūvētas kopumā trīs jaunas siltumnīcas ar kopējo platību 0,75 hektāri, bet Mazsilos paplašinātas audzēšanas platības kailsakņiem ar uzlaboto sakņu sistēmu. Atzīmēšu, ka tradicionālos kailsakņu stādus mēs audzējam nelielās platībās un tikai tirgus pieprasījuma amortizācijai. Šīs investīcijas mums dos iespēju gadā saražot 55 līdz 60 miljonus stādu.

– Vai šogad investīcijas stādaudzētavās turpinās?

– Jā, bet šogad akcentējam stādu šķirošanas un noliktavu telpu būvniecību Strenčos un Podiņos. Kopumā pagājušajā un šajā gadā stādaudzētavu kapacitātes palielināšanā būs ieguldīti četri miljoni latu. Pieaugošais audzēšanas apjoms prasa atbilstošu infrastruktūru – noliktavas ar regulējamu mitruma un temperatūras režīmu ir viens no svarīgākajiem posmiem, lai, ziemot noliktie stādi, pavasarī, kad sākas stādīšanas sezona, būtu labā kondīcijā. Atstāt izaugušos stādus uz lauka ir riskanti, jo tur tie pakļauti grauzējiem un neprognozējamiem laika apstākļiem. Piemēram, šogad smagais sniegs aplauza lielu daļu stādu. Par laimi, postījumi neradīja īpaši lielus zaudējumus.

– Vai visās stādaudzētavās tagad ir ieviesta arī tā sauktās garās nakts tehnoloģija?

– Nē, šī tehnoloģija tiek izmantota tikai Strenčos. Vidēji gadā šādi varam izaudzēt trīs miljonus ietvarstādu. Tehnoloģija ir zināms jaunums, kas dod iespēju ātrāk stādu nobriedināt, un gadu vecs priedes stāds izskatās, it kā būtu audzis divus gadus. Garās nakts slēgtais poligons ir ērti izmantojams arī tad, kad pirmais sējums jau jāizvieto āra poligonā, bet pastāv vēl salnu risks. Savukārt egļu stādiem garā nakts nobremzē straujo augšanu rudenī – līdz ar to tas ir nobriedušāks un spēcīgāks, kad tiek nolikts ziemošanai.

– Vai privātajiem mežu īpašniekiem ir iespēja iegādāties pie jums stādus?

– Mums ir vairāki pastāvīgie privātie klienti, taču slēdzam līgumus arī ar jauniem klientiem. Uzskatām, ja nepieciešamais apjoms ir 5000 stādu un vairāk, tad savstarpēji līgums ir nepieciešams gan mums, gan klientam – no vienas puses, mums ir garantija, ka stādi tiešām tiks nopirkt, no otras puses, klients var droši plānot jaunaudzi. Līgumam svarīga loma ir arī kvalitātes garantijas aspektā, kā arī tad, ja audzei ir nepieciešams izcelsmes sertifikāts, jo pastāv noteikumi, ka stādus drīkst pārvietot no austrumiem uz rietumiem, bet no rietumiem uz austrumiem nedrīkst. Nelielus apjomus var mēģināt nopirkt arī tāpat, taču mēs nevaram apsolīt, ka stādi būs.

– Vai privātās stādu audzētavas ir jūsu konkurenti?

– Nē, tie drīzāk ir sadarbības partneri. Ietvarstādu un kailsakņu stādu cenas ir līdzīgas gan pie mums, gan privātajās audzētavās, bet kailsakņu stādus ar uzlaboto sakņu sistēmu privātie vispār nepiedāvā. Atzīšu, ka mūs interesē lielie klienti un eksports, kuri pērk daudz un plāno pirkumus vairākus gadus uz priekšu. Protams, ja mums būs ko pārdot, tad arī pārdosim kaut vai 1000 stādu.

– Kā jūs kā profesionālis vērtējat akciju Skābeklis, kuras ietvaros banku darbinieki un skolēni sēja priedītes, audzēja tās uz palodzēm un pagaldēs, bet šopavasar izstādīja mežos un parkos?

– Ļoti pozitīvi, iestādīts tika vairāk nekā divi miljoni stādu, bet tas ir tikai viens ieguvums – svarīgākais ir veidot cilvēku attieksmi pret mežu un dabu kopumā. Tie, kuri piedalījās akcijā, zina, kā no mazas sēklas izaug koks, kā to stādīt un kopt, lai pēc gadu desmitiem tas kļūtu par varenu mežu, kurš augot ražo skābekli. Tieši skābeklis ir tas, bez kā nevar pastāvēt cilvēks.