Vēlēšanas ir beigušās, līdz ar to beigušās arī kaislības, kas daudzviet bremzēja pašvaldību darbu.
Tagad šī problēma ir atrisināta, bet paliek pati galvenā: valdības attieksme pret pašvaldībām, it kā tās nebūtu valsts sastāvdaļa, un bezjēdzīgās runas, kam neseko darbi, lai beidzot pa īstam ķertos pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas, izmantojot visus pieejamos resursus. Nikns par esošo situāciju – valdības un ierēdņu mazdūšību pieņemt stratēģiskus lēmumus, ir arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs. Domes vadītāja amatā viņš ievēlēts atkārtoti.
– Vispirms mazliet par vēlēšanu rezultātiem... Vai fakts, ka arī šajā sarežģītajā situācijā esat atkārtoti ievēlēts par novada vadītāju, ir likumsakarīgs vai pašam šķiet mazliet pārsteidzošs?
– Nevar teikt, ka tas bija pārsteigums. Vairāk es uztraucos par iedzīvotāju kopējo noskaņojumu – šīs vēlēšanas izcēlās ar divām iezīmēm: iekrita ekonomiski un sociāli ļoti sarežģītā periodā, kas daudziem asociējās ar pašvaldību darbu, kā arī dažādām negatīvām PR kampaņām un darbībām, lai nostādītu iedzīvotājus pret personībām, to darbību un spējām.
Darbs pašvaldībā šādā situācijā nav nekāda izklaide vai milzīgs ieguvums nedz man personīgi, nedz arī visiem deputātiem, kas ievēlēti novadu domēs, bet gan kārtējais, ārkārtīgi grūtais darba cēliens. Tomēr ir patīkami, ka cilvēki ar savu balsojumu ir atzinuši, ka viss iepriekš veiktais Ogres novadā vairāk vai mazāk sakrīt ar viņu vēlmēm un vajadzībām.
Turpmākais darbs būs ļoti sarežģīts. Īpaši jāņem vērā valdības nostāja attiecībā pret pašvaldībām – tagad turpat vai visi izglītības, sociālie un veselības aprūpes jautājumi uzkrauti pašvaldībām, nedomājot, kā ar tiem tiksim galā. Ne bez iemesla SVF izteica bažas, vai valstij būs pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu iedzīvotāju sociālās vajadzības.
– Vai tagad, kad novadi ir oficiāli izveidoti un norit administratīvās pārmaiņas novada vadībā, cilvēkiem arī pagastos tiek nodrošināti visi pakalpojumi?
– Es domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju vispār nekādas izmaiņas nemana: tāpat kā līdz šim viņi savā pagastā var saņemt visus pakalpojumus. Es vairāk domāju par to, kā tikt galā ar reorganizāciju pagastu pārvaldēs un novada domē, jo jau tagad redzams, ka papildus ir nepieciešami cilvēkresursi, kas nodrošinātu pietiekami labu pārvaldības procesu visā novada teritorijā. Novada domes darba apjoms pieaug, piemēram, līdz šim katrā pagastā nav bijis jurista, kurš atbilstoši likumdošanai sakārtotu visus domes administratīvos lēmumus, aktus un tamlīdzīgi. Tagad tas ir jādara novada domes juristiem, un līdz ar pievienoto astoņu pagastu teritoriju šo darbinieku noslogojums ir pārāk liels. Tāpat mēs nevaram prasīt, lai pagastu pārvaldes sagatavotu profesionālus investīciju projektus un izstrādātu stratēģiju, iesniegtu atskaites, ko no mums pieprasa valsts. Savukārt visus jautājumus, kurus var izlemt pagastu pārvaldēs, mēs arī atstāsim pagastu pārziņā.
Šeit atkal gribu pieminēt valsts attieksmi pret pašvaldībām – ja mēs apzināmies, ka valstī ir krīze un izdevumi jāsamazina, tad jāmaina arī Ministru kabineta noteikumi, lai atvieglotu daudzas procedūras un samazinātus izdevumus, kas saistās ar birokrātiju.
– Par ko šobrīd esat nobažījies visvairāk?
– Par nākamo apkures sezonu! Bezdarbnieku skaits turpina pieaugt, turklāt daudziem jau septembrī beidzas bezdarbnieku pabalsta saņemšanas periods, un, zinot ekonomisko situāciju valstī, lielākā daļa no viņiem jaunu darbavietu nebūs atraduši. Tas nozīmē, ka viņi nāks uz novada domi un lūgs sociālo atbalstu, lai varētu paēst un samaksāt komunālos maksājumus. Ja laikus netiks veikti norēķini par piegādāto siltumu, tad likumsakarīgi arī siltuma ražotājs nevarēs norēķināties ar Latvijas gāzi, savukārt Latvijas gāze pārtrauks gāzes padevi Ogrei. Perspektīva zīmējas visai drūma!
Tagad gaidām arī galīgo lēmumu par interešu izglītības, tas ir, mākslas un mūzikas skolu pedagogu algām. Ja tās būs jāsedz no pašvaldību budžeta, tad es pat nezinu, kur šo naudu ņemsim. Budžetā nauda tam nav paredzēta, – tā nu sanāk, ka interešu izglītība būs maksas pakalpojums, bet tad valdībai vispirms jāmaina likumdošana, jo likumā ir paredzēts, ka interešu izglītība mūsu valstī ir bez maksas. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka šīs skolas beidz pārstāvēt. Ja tagad tās likvidēs, tad pēc krīzes atjaunot šīs skolas ar tik kvalitatīvu materiālo bāzi un pasniedzējiem būs daudz dārgāk un grūtāk. Es nemaz negribu runāt par to, kas notiks ar mūsu sabiedrību, ja cilvēkiem tiks atņemta iespēja apgūt mākslas. Tā taču ir viena no vērtībām, kas Latvijai ir ļoti augstā līmenī un ar kuru mēs lepojamies.
– Problēma taču ir zināma arī valsts līmenī. Vai netiek piedāvāti kādi atbalsta instrumenti, lai mums nebūtu jāatgriežas pie Godmaņa krāsniņām vai jāsaspiežas kā pingvīniem?
– Zināma ir, bet tas neko nenozīmē, jo valdība nodarbojas tikai ar budžeta griešanu, nevis ienākumu palielināšanas jautājumiem. Redzot situāciju sociālajos budžetos, kas arī Ogres novadā jau no gada sākuma ir krietni lielāks nekā iepriekšējos gados, var teikt – lielai daļai pašvaldību jau pirmajā pusgadā visa sociālajām vajadzībām paredzētā nauda ir iztērēta. Ogrē pirmajā pusgadā sociālajiem jautājumiem paredzēto summu esam pārtērējuši par 30 procentiem. Tas nozīmē, ka rudenim un ziemai mums ir atlicis mazāk, nekā bija gada sākumā.
– Bet cilvēki nāks un prasīs – nevar taču ļaut viņiem nosalt...
– Nevar, tāpēc meklējam vēl atlikušās iekšējās rezerves – vēl vairāk samazināsim pašvaldības un tās iestāžu darbinieku algas, optimizēsim visu struktūru darbu tikai līdz izdzīvošanas līmenim, kā arī ieviesīsim korekcijas citos pilsētas un novada izdevumos, arī ielu apgaismojuma nodrošināšanai tērēto. Cik ilgi tā varēs turpināties, nezinu.
Kopā ar Pašvaldību savienību, Finanšu ministriju un Pasaules banku, kas ir iezīmējusi 200 miljonu kredītu tieši sociālo vajadzību nodrošināšanai Latvijā, strādājam, lai arī Ogre absolūtas krīzes gadījumā saņemtu atbalstu. Tādējādi iestrādes un idejas, kā iziet no situācijas, mums ir!
– Pēc mūsu sarunas noprotu, ka jums ir sakrājies rūgtums par valsts attieksmi...
– Tieši tā! Mūs valstī nav neviena, kas spētu atzīt – mums ir krīze! Tas ir ārkārtas stāvoklis un tam atbilstoši ir arī jārīkojas. Tikai viens no piemēriem: jau kopš pagājušā gada septembra valsts kasē guļ nauda, kas paredzēta ES Kohēzijas fonda projektam par ūdenssaimniecības sakārtošanu Ogrē, apmēram 10 miljoni latu. Līdz šim laikam mēs šo naudu nevaram sākt apgūt, jo norit nemitīgas diskusijas ar Iepirkumu uzraudzības biroju, un katrs konkursu zaudējušais pretendents iesniedz savu sūdzību. Iepirkumu uzraudzības birojs ar šiem sūdzību kalniem netiek galā, izskatīšana ilgst mēnešiem, bet pa to laiku nauda stāv neizmantota, cilvēkiem, kas varētu veikt šo pasūtījumu, nav darba, un valsts viņiem maksā bezdarbnieka pabalstu, nenotiek reāla teritorijas infrastruktūras uzlabošana un pašvaldības budžetā neienāk nauda no iedzīvotāju ienākumu nodokļa.
Nemaz nav izslēgts, ka ES vienā brīdī pateiks: ja jūs nevarat apgūt piešķirto naudu, šis projekts jums nav vajadzīgs, un paņems naudu atpakaļ. Mums jau ir pieredze ar šādu iznākumu. Pagājušā gada beigās bijām saņēmuši naudu sociālās mājas rekonstrukcijai – organizējām konkursu, noslēdzām līgumu. Un tad sāka birt sūdzības no konkursu zaudējušajām firmām. Process ievilkās līdz tam brīdim, kad ES programma, kas paredzēja šīs investīcijas, tika slēgta, un jau piešķirtā nauda mums atņemta. Bija nauda arī Ogres 1. vidusskolas remontam, bet sūdzību rezultātā arī šīs paredzētās investīcijas zaudējām vispār. Tie ir simti tūkstoši, kas varēja tikt ieguldīti pilsētas objektos, tās ir algas daudziem strādājošajiem, tā ir nauda, kas būtu palikusi Ogres veikalos un pakalpojumu vietās, tās ir iemaksas pašvaldības budžetā.
Kamēr nebūs juridiski atzīts, ka valstī ir ārkārtas situācija, tikmēr ir spēkā visi Ministru kabineta noteikumi, un nedz ministrijām, caur kurām tiek apgūti ES fondi, nedz citām struktūrām nav tiesības pieņemt galējo lēmumu. Ierēdņi trīc un dreb par katru pieņemto lēmumu, lai tas būtu saskaņā ar visiem likumiem un MK noteikumiem, kuri nereti ir viens otram pretrunā, tādējādi nevis veicinot, bet gan bremzējot fondu apgūšanu. Visur tiek saskatīti korupcijas riski un vēl nezin kas, lai tikai nekas mūsu valstī uz priekšu nevirzītos – visur priekšā ir kāds likums vai MK noteikums.
Pašvaldību savienība ir iesniegusi savus priekšlikumus gan Godmaņa, gan Dombrovska valdībai par procesu vienkāršošanu, vismaz attiecībā uz ES fondu apguvi, bet ir viena atbilde: juridiski mēs neesam tiesiski kaut ko mainīt. Nu tad ir jāmaina likums un jāatzīst krīze ne tikai vārdos, bet arī juridiski un faktiski, ir jāstrādā ļoti ātri un efektīvi, jāmaina likumi un jāatceļ MK noteikumi. Tikai tad mēs varēsim izķepuroties no šīs situācijas.
Par mums smejas arī Briselē: viņi nevar saprast, kāpēc Latvija no 2007. gada līdz 2012. gadam paredzētā ES finansējuma līdz šim laikam ir apguvusi tikai 0,22 procentus. Man nav pārliecības, ka Latvija apgūs kaut vai pusi no piešķirtās naudas līdz 2012. gadam. pašreizējā situācija par to neliecina. Man ir kauns braukt uz Briseli, jo vienmēr jāuzklausa jautājumi par to, kāpēc mēs sēžam uz naudas kaudzes un neko nedarām?
– Un intervijas izskaņā tomēr gribu jautāt: vai Ogrē šogad gaidāmas ES investīcijas? Vai darbs noritēs?
– Protams, nav jau tā, ka nekas nenotiek, un arī šogad Ogrē ienāks ES un valsts investīcijas. Patlaban nav uzsākti tikai trīs no ieplānotajiem divpadsmit projektiem. To varējām izdarīt tikai tāpēc, ka beidzot ir noņemts liegums pašvaldībām ņemt kredītus arī ES fondu apguvei nepieciešamajam līdzfinansējumam. Ja viss noritētu tā, kā paredzēts un nebūtu kavēšanās ar dažādām sūdzībām, tad šogad Ogrē tiks investēti aptuveni deviņi miljoni latu. Tas ir daudz, bet, kā jau teicu iepriekš, ir jānovērš visi šķēršļi, kas bremzē fondu apguvi. Ja vajadzēs, tad esmu gatavs ar visiem ogrēniešiem un novada cilvēkiem, doties uz Rīgu un piespiest valdību mainīt nostāju un beidzot sākt strādāt!
IZSLĒDZ GAISMU. "Diemžēl no 1. jūlija līdzekļu ekonomijas dēļ gaisma Ogres ielās būs tikai pie gājēju pārejām un krustojumos – vietās, kas svarīgas satiksmes drošībai," informē Edvīns Bartkevičs.