Aldis Adamovičs: «Jānotur esošais un jāvirzās uz priekšu!»

«Esam gandarīti, ka pēc teritorijas attīstības indeksa Preiļu novads 19 novadu konkurencē šogad ir labākais Latgalē.

Arī bezdarba līmenis, kas šobrīd turas 15–16 procentu robežās, ir viszemākais reģionā. Tas nozīmē, ka strādājam pareizajā virzienā,» saka Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Vairāk par aktualitātēm – novada attīstības programmu un projektiem – intervijā.

– Jūnijā tika apstiprināta Preiļu novada attīstības programma 2011.–2017. gadam. Kādas attīstības tendences šī programma iezīmē?

– Ekonomiskais pamats no uzņēmējdarbības, ko arī turpmāk centīsimies saglabāt un paplašināt, ir pārtikas pārstrāde, kur spēcīgākais uzņēmums, turklāt viens no lielākajiem valstī, ir AS Preiļu siers, darbojas divas spēcīgas šūšanas darbnīcas, mēbeļu ražošana, vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar autopārvadājumiem, un celtniecības firmas.

Uzsvaru liekam uz izglītības un kultūras sfērām. Mums ir viena no pirmajām valsts ģimnāzijām Latvijā – Preiļu Valsts ģimnāzija, kuras audzēkņi uzrāda labus sasniegumus kā valsts, tā starptautiskajā līmenī. Priecē, ka mūsu novada skolās mācās vairāk bērnu nekā mūsējie citās, ko apliecina arī savstarpējie norēķini – citām pašvaldībām gadā maksājam aptuveni 60 tūkstošus latu, bet pērn mums samaksāja 130 tūkstošus latu.

Preiļu novadā regulāri notiek kvalitatīvi un labi apmeklēti kultūras pasākumi, par ko lielā mērā jāpateicas aktīvai Kultūras centra darbībai. Ne velti tieši Preiļi un Rīga ir tās pilsētas, kur šogad jau 16. reizi notika Baltijas Baleta festivāls. Savukārt 12. augustā Preiļu parka estrādē izskanēs vienīgais Čikāgas piecīšu koncerts Latgalē.

Nelielas problēmas šobrīd ir veselības aprūpes jomā, jo Preiļu slimnīcā ievērojami krities pacientu skaits. Tomēr ir arī labas ziņas – par ES fondu līdzekļiem tiek renovēta poliklīnika, un ar Nīderlandes atbalstu esam palielinājuši vietu skaitu pansionātā Preiļi. Šobrīd tur var uzturēties 26 iemītnieki. Kas attiecas uz sociālo jomu, noslēgumam tuvojas krīzes centra un sociālās pansijas izbūve ar 38 vietām, kas savu darbību uzsāks 1. septembrī. Tām ģimenēm, kas nonākušas spiedīgos apstākļos un nevar samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, būs iespēja iegūt kopmītņu tipa istabas jaunās, izremontētās telpās.

Viena no prioritātēm ir arī sports. Uzskatu, ka Preiļos, kur ir 7,8 tūkstoši iedzīvotāju un novadā kopumā 11,4 tūkstoši, sporta infrastruktūra attīstīta labā līmenī. Mums ir ļoti labs stadions, trīs sporta zāles, ziemas manēža vieglatlētikai. Ar Futbola federācijas atbalstu augustā tiks pabeigts vēl viens stadions ar sintētisko segumu.

– Vai programma paredz arī kādu līdz šim neapgūtu sfēru attīstību?

– Sarunās ar Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vadību esam plānojuši izveidot Austrumlatvijas tehniskās apgādes un transporta remonta centru, kurā tiktu remontēta visa NBS tehnika un veiktas tehniskās apkopes.

Jau šogad zemessardzes bataljona atbildības teritorijā sākušies paplašināšanas un modernizācijas darbi. Līdz ar to Preiļi kļūs par otro vietu Latvijā (vēl viena ir Kuldīgā – aut.), neskaitot Ādažus, kur labos un apkops NBS tehniku. Mūsu ieguvums – jaunas darba vietas.

– Viens no veidiem, kā veicināt novada attīstību, ir Eiropas fondu – Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda – projektu īstenošana. Kādus projektus esat plānojuši realizēt?

– Šobrīd noris konkursi par Kohēzijas fonda izsludināto ūdenssaimniecības un kanalizācijas projektu 2,5 miljonu latu vērtībā. Pusotra gada laikā plānots sakārtot 19 kilometrus dažādu trašu visā pilsētas teritorijā.

Piedalāmies vairākos pārrobežu projektos ar Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī Igauniju un Krieviju. Pārrobežu projekta ietvaros ar Lietuvu un Baltkrieviju esam iesnieguši projektu par pils parka dīķu tīrīšanu, peldvietas un atpūtas laukumu – divu volejbola un viena futbola laukumu, kā arī BMX trases izveidi un labiekārtošanu. Iesniegti projekti satiksmes drošības uzlabošanai, kas paredz ierīkot nožogojumus, marķējumus, pieturvietas ar nojumēm. Sadarbībā ar Krieviju un Igauniju plānota muzeja un ekspozīcijas zāles atjaunošana pilsētas centrā.

Paralēli jau minētajiem realizējam ERAF projektus lauku ceļu sakārtošanai – šobrīd tiek remontēti septiņi posmi.

– Lai arī uzslavējat novada iedzīvotājus par apzinīgu norēķināšanos par komunālajiem pakalpojumiem, apkures sezonā šis slogs daudziem ir teju nepanesams un aizvien lielāku iedzīvotāju atsaucību gūst māju siltināšanas projekti. Cik liela ir aktivitāte Preiļu novadā?

– Ceru, ka līdz 2012. gada pavasarim tiks nosiltinātas sešas daudzdzīvokļu mājas. Energoresursi lētāki nekļūs, līdz ar to vienīgais veids, kā ietaupīt, ir māju siltināšana un komunikāciju atjaunošana.

***

PREIĻU NOVADS

• Novada nosaukums Preiļu novads

• Teritorijas platība 36 441 ha

• Iedzīvotāju skaits (2009. gads) 11 826

• Iedzīvotāju blīvums 33,35 iedz./km2

• Novada teritoriālais dalījums: Preiļu pilsēta, Preiļu pagasts, Aizkalnes pagasts, Pelēču pagasts, Saunas pagasts