Pilsēta, kurp tiekties
Pēdējos gados Salaspils novada attīstībā vērojama strauja izaugsme – renovētas vairākas pašvaldības iestāžu ēkas, atjaunoti ielu segumi, izbūvēts ielu apgaismojums. Šī pozitīvā tendence turpinās arī 2010. gadā.
"Esam plānojuši turpināt ieguldīt līdzekļus ielu seguma atjaunošanā un ielu izbūvē, sociāla rakstura objektu izveidē un uzturēšanā, kā arī tūrisma attīstībā," Neatkarīgajai apstiprina Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Par svarīgāko un aktuālāko Salaspilī lasiet turpmākajā intervijā.
– Tiekoties iepriekšējo reizi – 2009. gada novembrī –, sacījāt, ka "galvenais ir nodrošināt ritmisku pašvaldības darbu novada ietvaros". Kā sokas ar šā uzdevuma izpildi?
– Tas bija saspringts laiks, jo mums vajadzēja stabilizēt finanšu situāciju, lai netiktu ierobežota domes funkcionēšana. Šobrīd finanšu situācija ir stabila un arī pakalpojumu apjoms pilnībā saglabāts. Plānojam izveidot apkalpošanas centru, kas atradīsies domes ēkā un kur koncentrētā veidā būs iespējams saņemt praktiski visus iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Ir noslēdzies iepirkumu konkurss, un, ja viss noritēs, kā esam iecerējuši, oktobrī centrs varēs uzņemt apmeklētājus.
– Vai būs pakalpojumi, ko jaunajā centrā nevarēsiet sniegt?
– Jā, jo pilnīgi visas pašvaldības funkcijas apvienot vienā vietā nav iespējams. Arī risināmie jautājumi ir dažādi un specifiski, bet mēs strādājam, lai ieviestu zināmu kārtību cilvēku apkalpošanā. Kā veiksies, būs redzams oktobrī. Jaunajā centrā netiek iekļauts Sociālais dienests, kas atrodas Skolas ielā 7 un darbojas pēc īpaša likuma. Esam nolēmuši dienestu pārcelt uz plašākām telpām, lai uzlabotu apkalpošanas kvalitāti un cilvēkiem būtu ērtāk.
– Sociālo jautājumu risināšana ir viens no svarīgākajiem pašvaldības uzdevumiem. Cik lielus līdzekļus no kopējā budžeta esat šai jomai atvēlējuši?
– Esam būtiski palielinājuši sociālajiem pabalstiem atvēlēto budžetu. 2009. gadā pabalstos izmaksātā summa bija 350 000 latu, šā gada plāns paredz iztērēt 430 000 latu. Šobrīd budžets pildās tieši tā, kā mēs paredzējām. Problēmas varētu sagādāt apkures cenu kāpums – var izrādīties, ka ar šiem 430 000 līdz gada beigām nepietiek. Par laimi, pašvaldībai ir pietiekamas finanšu rezerves, lai novērstu sociālo spriedzi, ko izraisījis cenu palielinājums apkurei un gāzei.
– Salaspils ir iesaistījusies ES sociālajā programmā par bezdarbnieku nodarbinātību un finansiālo atbalstu. Cik cilvēkus šobrīd nodarbināt?
– Katru dienu strādā 180 stipendiātu. No visām Pierīgas pašvaldībām esam paņēmuši visvairāk vietu, jo vienubrīd, kopā ar Olaini, bijām līderi bezdarbnieku skaita ziņā – 14 procentu. Pēdējā mēnesī tendence bijusi pozitīva – 12,5 procenti. Stipendiātiem uzticētie darbiņi ir dažādi, piemēram, trotuāra bruģēšana, pasta iznēsāšana un citi, tostarp arī satiksmes regulēšana. Nepieciešams uzlabot kustības drošību vienā no ielām, aprīkojot to ar luksoforiem. Esam gatavi no savas puses sniegt finansiālo ieguldījumu, bet, tā kā tas ir valsts ceļš, jautājums nav tik vienkārši atrisināms. Blakus lielceļam ir uzcelts Hesburger ātrās apkalpošanas restorāns, un tas ievērojami palielinājis satiksmes plūsmu. Septembrī situācija kļūs vēl riskantāka, jo pieļauju, ka daudzi skolēni skries uz turieni ieturēt maltītes. Nebija citas izejas, kā pie katras gājēju pārejas norīkot dzeltenā vestē ietērptu bezdarbnieku, kurš gaida, kad pie pārejas sastājas cilvēki, un pārved viņus pāri ielai.
– Droši vien luksofori nav vienīgā nepieciešamība. Vai esat uzsākuši jaunus projektus infrastruktūras attīstībai? Cik aktīvi apgūstat ES struktūrfondu finansējumu?
– Salaspilī ir senas lasīšanas tradīcijas, un Salaspils novada bibliotēka ir vadošā reģionā. Lai veicinātu sakārtotas informācijas pieejamību visā pilsētā, ne tikai vienā tās daļā, esam lēmuši par labu jaunas bibliotēkas izveidei, rekonstruējot ēku Enerģētiķu ielā 9. Domāju, ka nākamā gada pirmajā pusē šo objektu varēsim nodot ekspluatācijā.
Šogad pastiprinātu uzmanību pievēršam relatīvi maziem, bet nozīmīgiem objektiem, kas nebija sakārtoti iepriekšējo gadu laikā, – bedru lāpīšanai, ielu asfaltēšanai, jo tie neprasa tik daudz līdzekļu. Ja runājam par lieliem ceļu projektiem, esam iesnieguši pieteikumus ES finansējuma piesaistei, lai uzlabotu satiksmes drošību pilsētas centrālajā daļā. Ja izdosies piesaistīt Eiropas naudu, plānots, ka projekta ietvaros tiks pilnībā rekonstruētas divas galvenās ielas – Skolas iela un Lauku iela.
Neesam aizmirsuši arī par sociāla rakstura projektiem. Izdevies piesaistīt Eiropas Sociālā integrācijas fonda finansējumu sociālās mājas Raiņa ielā 17 renovācijai. Projekta kopējās izmaksas – 40 000 latu. Tāpat domes sēdē pieņēmām lēmumu par invalīdu dienas centra izveidi. Salaspilī ir vairāk nekā 20 ģimeņu, kurās ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ģimenes locekļiem, kuriem pastāvīgi jābūt kopā ar invalīdu, plānojam izveidot vietu, kur varētu droši atstāt aprūpējamo cilvēku un viņš tiktu profesionāli pieskatīts. Tā, lai cilvēki vismaz varētu aiziet uz darbu.
– Sakārtota infrastruktūra ir laba platforma uzņēmējdarbības attīstībai un veicināšanai. Kādas ir šīs jomas tendences Salaspils novadā?
– Veiksmīgas sadarbības pamatā vienmēr ir dialogs. Domes un uzņēmēju dialogu palīdz veidot Salaspils novada uzņēmēju biedrība, kas dibināta šā gada pavasarī, 8. aprīlī, ar mērķi veicināt sociāli ekonomisko aktivitāti un uzņēmējdarbības vides attīstību Salaspils novadā un sekmēt uzņēmēju interešu ievērošanu valsts un pašvaldību institūcijās.
Regulāri tiekamies, lai izrunātu un apspriestu dažādus abām pusēm interesējošus jautājumus.
Attīstības stadijā ir ES struktūrfondu finansēts un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēts projekts par modernas siltummaiņu ražotnes izveidi novadā. Šāda līmeņa ražošanas izveide Salaspils novadā ļaus iegūt augstas pievienotās vērtības ražotāju, nozīmīgu nodokļu maksātāju un, kas ir īpaši izdevīgi, jaunas darba vietas. Kopumā aizvien vairāk jūtama uzņēmēju vēlme attīstīt augstu tehnoloģiju ražotnes un interese par vietām, kur to varētu darīt. Pieņemtais Salaspils teritorijas plānojums ļauj izvēlēties vairākas biznesa attīstības vietas un piesaistīt jaunus uzņēmumus un investīcijas Salaspils novadam.
– Salaspilī koncentrēti vairāki kultūrvēsturiski objekti. Cik liela ir cilvēku interese par tūrisma iespējām un ekskursijām Salaspilī? Vai arī šajā jomā esat iecerējuši kādas aktivitātes?
– Jau pērn nolēmām, ka uzrakstīsim darbības plānu tūrisma attīstībai, un šobrīd ideja tiek realizēta. Karšu izdevniecība Jāņa sēta mūsu uzdevumā veic novada tūrisma kartes un bukleta sagatavošanu, tāpat trīs vietās – pie memoriāla, kas ir nozīmīga piemiņas vieta un unikāls betona skulptūru objekts Eiropas mērogā, Doles muzeja un iebraukšanas pilsētā – plānots uzstādīt stendus, kuros norādīti ievērojamākie apskates objekti un to atrašanās vietas. Tas ir šīs sezonas darbs. Tuvākā nākotnē iecerēts apgūt un izmantot Doles salas potenciālu. Atbilstoši Doles salas dabas parka attīstības plānam jārada labvēlīgi nosacījumi tā izmantošanai aktīvās atpūtas nolūkos, konkrēti – riteņbraukšanai. Nekas daudz nav vajadzīgs – jāizvieto norādes, jāiekopj takas un jāierīko velonoma, toties ieguvums būs milzīgs, jo relatīvi tuvu Salaspilij un Rīgai būs sakopta un ainaviski pievilcīga vieta, kur izbaudīt veselīgu atpūtu, izbraucot 10 kilometru garu loku ar velosipēdu. Attīstot šo ideju krietni plašākā mērogā, esam domājuši par iespēju ar velomaršrutu savienot Ogres, Ikšķiles un Salaspils pašvaldības – izveidot drošu un ērtu veloceliņu tīklu.