Pilsēta nav tikai tās redzamā daļa

© F64

Šā gada 6. septembrī Rīgā starp Vides ministriju un SIA Saltavots tika parakstīts līgums par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas novada Siguldas pilsētā, III kārta īstenošanu.

Projekta kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni latu, no tām attiecināmās izmaksas sastāda 2,26 miljonus. 95% no attiecināmajām izmaksām ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 5% SIA Saltavots līdzekļi. Projekta realizācijai tiks ņemts aizņēmums, kuram galvojumu sniegs Siguldas novada dome.

Projekta II kārtā tika izbūvētas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, un tagad dzeramais ūdens Siguldā atbilst normatīvo aktu prasībām. Rekonstruētas Lorupes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas nodrošina LR un ES normatīviem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, un līdz ar to ir samazinājies Gaujā novadītā piesārņojuma apjoms. II kārtā tika paplašināts ūdensapgādes un kanalizācijas tīkls, izbūvējot 11,5 kilometrus jaunu ūdensvada un kanalizācijas tīklu, kas deva iespēju apmēram 500 mājsaimniecībām pieslēgties pie centralizētā tīkla. Pašreiz šo iespēju ir izmantojuši puse potenciālo klientu.

SIA Saltavots projektu vadītāja Silvija Zaharāne skaidro: "Kaut arī pagaidām iedzīvotāji ir visai kūtri uz pieslēgšanos pie centralizētajiem tīkliem, mēs neatlaidīgi turpināsim uzlabot ūdens kvalitāti un pieejamību ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas pakalpojumiem. Projekta III kārtas realizācijas laikā tiks paplašināta, daļēji sacilpota ūdensapgādes sistēma. Plānots izbūvēt 7,4 km ūdensapgādes tīklu (P. Brieža, Strēlnieku, Rožu, J. Ozola, Jūdažu, Noliktavas, Ievu, Nākotnes iela) un uz maģistrālajiem ūdensapgādes tīkliem uzstādīt astoņus elektromagnētiskās plūsmas mērītājus. Kanalizācijas tīkls tiks paplašināts, rekonstruēts par 8,8 km (Nākotnes, Viršu, Gravas, Ķiparu, Pureņu, Pīpeņu, Jāņogu, Rotas, Rožu, J. Ozola, P. Brieža, Čiatūras, Bērzu, Satiksmes, Lapu, Tālavas, Valdemāra, Gundegu iela), kā arī rekonstruētas Krimuldas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un maģistrālais kanalizācijas tīkls uz šīm iekārtām. Esam domājuši arī par klientiem, kuri izmanto lokālās notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes, – mūsu rīcībā būs jauna asenizācijas mašīna. Izmantojot situāciju, gribu vērst uzmanību – asenizācijas pakalpojumi lētāki nekļūs! Tāpat ceram, ka izdosies uzlabot kontroli un attiecīgie dienesti realitātē pārbaudīs katras privātmājas kanalizācijas sistēmas stāvokli. Gruntsūdeņu piesārņošana no privātmāju nosēdakām nav pieļaujama, un līdz ar tīklu pieejamību tam nav pat morāla attaisnojuma."

Tikai ar iedzīvotāju izglītošanu vides jautājumos, kā arī cenu politiku ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pakalpojumiem iespējams mainīt cilvēku attieksmi. Daudzi teiks: "Mēs desmitiem gadu esam lietojuši savas lokālās kanalizācijas nosēdakas un nekas ļauns nav noticis. Kāpēc gan tagad mums būtu jātērē nauda un jāpieslēdzas pie centrālajiem tīkliem?" Te nu jāatzīst, ka šāda attieksme ir pilnīgi maldi, pirmkārt, desmitiem gadu laikā gruntsūdeņi ir piesārņoti, un par to liecina dažādas analīzes. Turklāt arī Siguldā vairākās akās ir konstatēts bakteriālais piesārņojums, ko varētu būt radījušas tieši noplūdes no lokālajām kanalizācijas būvēm. Visbiežāk tvertnes ir iebūvētas zemē un uzkrāj tikai biezākās frakcijas – pārējais infiltrējas gruntī un nonāk gruntsūdeņos – arī kaimiņu vai pat pašu akās.

Otrkārt, jāmin ekonomiskais pamatojums. Ja tiks sakārota kontroles sistēma un bez sodiem varēs darboties tikai hermētiskas nosēdakas, kas ir ļoti liels retums, tad jārēķinās ar visai lielām asenizācijas izmaksām.

SIA Saltavots valdes loceklis Jānis Gāga uzsver: "Siguldieši lepojas ar savu pilsētu, bet pilsēta nav tikai tās redzamā daļa – sakoptībai ir jābūt visos līmeņos: arī zem zemes, lai mēs tiešām varētu teikt, ka dzīvojam zaļi.

Svarīgākais