Neatkarīgi no laika apstākļiem, kalendārā rakstītā un cilvēku priekšstatiem par gadalaiku, Sigulda ir tā vieta, kur var braukt vienmēr. Vienmēr šeit būs ko redzēt un ko padarīt, tā, lai prieks saglabātos vēl ilgi.
Vairāk par Siguldu un siguldiešiem stāsta Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
– Sigulda ir viens no populārākajiem Latvijas tūrisma galamērķiem. Kāds ir šis gads?
– Ļoti veiksmīgs, tūristu skaits ir pieaudzis apmēram par 30%. Patīkami, ka pieaudzis ir vietējo Latvijas tūristu skaits, piemēram, Aerodium un gaisa vagoniņu ļoti bieži izmanto tieši vietējie. Taču visbiežāk Siguldā iegriežas ceļotāji, kam šī ir tikai viena no pieturvietām, – tas ir tūrisma tranzīts gan no Rietumiem uz Austrumiem, gan otrādi. Redzam arī spāņus, kas apceļo Baltijas valstis ar autobusiem, tāpat šeit ir daudz autobusu un privātā transporta ar Krievijas numuru zīmēm.
Uzskatu, ka tas ir mūsu reklāmas kampaņu rezultāts, tostarp piedalīšanās starptautiskajos tūrisma gadatirgos un izstādēs.
– Vai izdodas šos tūristus piespiest palikt šeit arī pa nakti?
– Daļēji, jo, no vienas puses, Rīgas tuvums ir ļoti izdevīgs, jo šeit ierodas tie ārvalstu tūristi, kura pamata apskates objekts ir Rīga, bet Sigulda ir kā pievienotā vērtība. Šādi tūristi izmanto Rīgas viesnīcas, taču, runājot ar viesnīcu īpašniekiem, var secināt, ka arī Siguldas viesnīcu noslogojums ir palielinājies. To apliecina arī CSP sniegtie dati par viesnīcu noslogojumu šā gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar 2010. gada to pašu periodu, ārzemju nakšņotāju skaits ir pieaudzis par 45%.
– Kokiem sāk krāsoties lapas, un tas nozīmē, ka Siguldā ir sācies zelta rudens, ko apskatīt brauc no tālākām un tuvākām vietām. Vai gada griezumā ir kāds brīdis, kad var teikt – Siguldā sezona ir beigusies?
– Jūs domājat tūrisma sezona? Nē, tūrisma sezona ilgst visu gadu, jo mēs esam faktiski vienīgā tūrisma pilsēta, kurā nav izteikti sezonāls raksturs. Mainoties gadalaikiem, mainās Siguldas piedāvājums un aktualitātes. Vasarā ir klasiskā tūrisma sezona, kad cilvēki bauda atvaļinājumus un cenšas pēc iespējas vairāk laika pavadīt dabā, vienlaikus gūstot jaunas zināšanas un iespaidus no kultūrvēsturisko objektu apskates. Mūsu pilsēta apvieno gan atpūtu dabā ar pastaigu takām un izcili skaistām vietām Gaujas nacionālā parka teritorijā, gan piedāvā plašu tūrisma objektu klāstu, tostarp Turaidas muzejrezervātu.
Savukārt ziemā aktuāls kļūst sportiskais tūrisms, ko arī varam nodalīt divās daļās – profesionālā sporta tūrisma galamērķis ir bobsleja un kamaniņu trase ar nepieciešamo papildu infrastruktūru. Otra sadaļa ir aktīvā atpūta, ko nodrošina slēpošanas trases.
Rudens, kā jūs jau teicāt, ir vēl viens aktīvs periods, kad cilvēki brauc vērot dabas skaistumu. Līdzīgi ir arī pavasaris ar ievziedu laiku.
– Jūs pieminējāt sporta tūrismu. Cik ienesīgs ir šis tūrisma veids?
– Ekonomiski tas ir ļoti izdevīgs, jo profesionālās komandas un individuālie sportisti ir maksātspējīga publika, kas izmanto ne tikai sporta infrastruktūru, bet arī laba līmeņa ēdināšanas pakalpojumus, viesnīcu servisu un citus pakalpojumus, kas tiem nepieciešami pilnvērtīgiem treniņiem un sadzīvei. Aprēķināts, ka vidēji gadā Latvijas ekonomikā caur Siguldu profesionālie ārvalstu sportisti atstāj ap miljons eiro.
– Līdz ar to, ka visi gadalaiki Siguldai var dot ekonomisko pienesumu, likumsakarīgs ir jautājums – ko tad īsti attīstīt un izvirzīt par prioritāti, jo, kā zināms, visu vienlaikus izdarīt nav iespējams, bet visu grupu tūristu prasības aug, un ir jādomā, kā lai cilvēkus uz Siguldu atvilina atkal un atkal. Kādu ceļu iet Sigulda?
– Zināmā mērā tā tiešām ir dilemma. Tomēr šajā daudzpusīgajā piedāvājumā mēs esam saskatījuši savu spēcīgāko priekšrocību. Siguldas pašvaldība savos mērķos nav izvirzījusi vienas nozares attīstīšanu, bet gan sabalansētas investīcijas katrā jomā.
Kāpēc lai tūristi brauktu uz Siguldu atkal? Atbilde ir ļoti vienkārša. Siguldā visu laiku ir kaut kas jauns. Gribu atzīmēt pašvaldības šīs vasaras veikumu, izveidojot 10 km garu veloceliņu, kas ved gar visiem nozīmīgākajiem Siguldas tūrisma objektiem.
Tas ir būtisks pienesums tūrisma infrastruktūrai kopumā. Tāpat patlaban norit pilsdrupu rekonstrukcija, kuras ietvaros tiek iekonservēti vecās pils mūri un papildus izveidota iespēja uzkāpt Ziemeļu un Dienvidu pils torņos. Pie ieejas pilī tiek būvētas kases un servisa telpas. Nākamajā vasarā Siguldā būs pilnīgi rekonstruēta dzelzceļa stacija un stacijas laukums, kur tiks uzstādīts Laimas pulksteņa dublikāts.
Siguldas pievilcība ir atkarīga ne tikai no pašvaldības investīcijām – piedāvājumu paplašina un uzlabo arī privātuzņēmēji, piemēram, piedzīvojumu parks Tarzāns ir paplašinājis aktīvās atpūtas iespējas, Reiņa trasē veiktas nozīmīgas investīcijas pakalpojuma klāsta paplašināšanā un uzlabošanā. Uzņēmēji domā, kā visu laiku būt interesantiem un pievilcīgiem. Arī Turaidas muzejrezervāts piedāvā apmeklētājiem jaunumu – atjaunoto muižas pārvaldnieka māju.
– Savulaik Sigulda bija populāra sanatoriju un rehabilitācijas pilsēta. Vai ir mēģinājumi atdzīvināt arī šo nišu, ko tagad saucam par veselības tūrismu?
– Jā, tā ir nozīmīga niša, kurā jau tagad pakāpeniski gūstam panākumus. Sigulda gan pagaidām nevar lepoties ar daudzskaitlīgu rehabilitācijas un ārstniecības iestāžu klātbūtni, bet Siguldas slimnīca šajā jomā darbojas ļoti veiksmīgi. Tieši Sigulda ir lielākais ārstniecības pakalpojumu eksportētājs. Siguldas ārstniecības pakalpojumus izmanto ļoti daudz ārzemnieku, kam pēc zināma laika būs šeit jāatgriežas uz konsultācijām un pārbaudēm. Tātad viņiem vajag arī viesnīcu servisu un papildu pakalpojumus. Turklāt ierodas viņi kopā ar ģimenēm. Arī slimnīcas rehabilitācijas centrs ir ļoti noslogots, jo ir aprīkots ar modernām iekārtām, kas palīdz atgūt veselību ātri un rezultatīvi.
Mēs neizslēdzam iespēju, ka ārstniecības objektus varētu izveidot arī kādā no senajām sanatorijām, kuru ēkas vēl saglabājušās, piemēram, Krimuldas muižā. Medicīnas tūrisma piedāvājuma attīstīšana ir viena no novada attīstības stratēģijas sastāvdaļām. Tieši tāpēc arī esam vieni no Latvijas kūrortpilsētu asociācijas dibinātājiem un strādājam, lai Latvijā tiktu izveidota likumdošana un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē pašu kūrortoloģijas nozari. Pagaidām pat kūrortoloģijas definīcija nav valstiski apstiprināta.
Patiesībā valstij vajadzētu vairāk iesaistīties un veicināt eksportspējīgu objektu radīšanu, jo siguldiešiem pašiem nevajag tik plašu infrastruktūru, kāda ir izveidota pašlaik. Sanāk, ka viņi ar saviem nodokļiem ir radījuši to, ko neizmanto – ne lielus stāvlaukumus, ne milzīgas sporta bāzes un nedz daudz ko citu. Uzskatu, ka tiem tūrisma, kultūras, sporta, kūrorta centriem, kuriem ir valstiska nozīme, infrastruktūras pilnveidošanā ir jābūt arī valsts finansējumam. Gudrs saimnieks attīsta tās nozares, kas dod ātru un lielu pienesumu – iepriekšminētās to dod.
– Vai jums ir izdevies pārliecināt augstu stāvošas personas, ka Siguldas objektu attīstībai ir nepieciešams arī valsts atbalsts?
– Viens no objektiem, ko teorētiski ir atbalstījušas augsti stāvošas personas, tajā skaitā arī prezidents Andris Bērziņš, ir bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcija, kam no valsts budžeta nepieciešami apmēram pieci miljoni latu. Tās ir investīcijas, kas atmaksātos ļoti ātri – mazāk nekā desmit gados. Tas ir tikai tiešais finansiālais ieguvums, bet ir jāpatur spēkā arī valsts labā slava un popularitāte. Pasaulē ir tikai 17 šādas trases un viena no tām atrodas Siguldā. Profesionāļi atzīst, ka tā ir ļoti laba, sarežģīta un interesanta, bet tai ir nepieciešami mūsdienīgāki jauninājumi un jāveido papildu objekti. Sporta kompleksa būvniecības projekts ir izstrādāts, kamaniņu un bobsleja trases attīstības plāns arī ir gatavs. Plānojam rekonstruēt ne tikai pašu trasi, bet arī piegulošo infrastruktūru, un uzbūvēt jaunus sporta objektus – arī multifunkcionālu sporta halli. Tas dos iespēju Siguldā uzņemt vairāk sportistu un pagarināt viņu uzturēšanās laiku.
2015. gadā Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē notiks pasaules čempionāts kamaniņu sportā, un tas nozīmē, ka interese par iespēju trenēties trasē, kur notiks tiks svarīgas sacensības, būs gan ASV, gan Krievijas, gan Vācijas un citu valstu komandu sportistiem. Tas ir milzīgs bizness, un Latvijas valdībai ir jābūt gatavai to veicināt.
Gribu pateikt – ir jāapzinās, ka arī nākamie olimpieši izaugs tieši Siguldā. No Liepājas vai kādas citas pilsētas diezin vai iznāks kamaniņbraucēji, skeletonisti un bobslejisti. Neviens jau nevar izrēķināt, cik valsts nopelna ar vienu olimpisko medaļu, nemaz nerunājot par mūsu pozitīvajām emocijām un kā tas veicina veselīga dzīvesveida attīstību. Kurš sarēķinās, cik cilvēku ar šo vienu sporta sasniegumu kļūs veselīgāki un spējīgāki paveikt ko labu valsts labā?
– Ja mēs skatāmies pilsētas iedzīvotāju nodarbinātības rādītājus – kāda ir nodarbinātības pa nozarēm procentuālā struktūra?
– Pilsētā ir četras dominējošās nozares – sports, izglītība, kultūra un tūrisms. Vislielākais īpatsvars ir izglītības jomā strādājošie – no kopējā iedzīvotāju skaita gandrīz 18 000 (ja precīzi, tad 17 820).
– Tas ir daudz. Cik noprotams, tad izglītības iespējām pašvaldība pievērš īpašu uzmanību...
– Jā, atbilstoši laika prasībām mēs turpinām izglītības iestāžu optimizāciju, tajā pašā laikā domājot ne tikai par finanšu ekonomiju, bet par kvalitatīvām izmaiņām to darbībā. Atgādināšu, ka pagājušajā gadā siguldiešiem nodevām pilnīgi jaunu bērnudārzu, kas praktiski atrisina bērnudārza jautājumu. Šobrīd vietas pietiek visiem bērniem, kas sasnieguši 2,5 gadu vecumu, bet nākamgad plānojam garantēt vietas bērnudārzā bērniem, kuri sasnieguši divus gadus.
Esam izveidojuši Jaunrades centru un ieviesām vairākas inovācijas, lai bērni un jaunieši varētu saturīgi pavadīt laiku, atbilstoši savām interesēm. Līdz ar to Sigulda ir ļoti piemērota vieta dzīvošanai, jo spēj nodrošināt visas dzīvei nepieciešamās jomas, tajā skaitā daudzpusīgu bērnu izglītību mākslas, mūzikas, sporta skolās un interešu pulciņos.
Sigulda ir unikāla pilsēta – jau pagājušajā gadā dzimstība pārsniedza mirstību, bet šajā gadā, šķiet, pārsniegsim iepriekšējos gadu panākumus. 2009. gadā piedzima 240, 2010. gadā 244, bet šogad būs vēl vairāk jaundzimušo.
Pēdējos gados iedzīvotāju skaitu Siguldā palielina arī migrācija no Latvijas pilsētām uz Siguldu. Pārsvarā tās ir jaunas ģimenes, kam svarīga ir dzīves vide, tajā skaitā izglītība, kultūra un sports, kā arī ērti pieejama Rīga.
– Vai, līdzīgi kā Jūrmalā, arī Siguldā nekustamos īpašumus aktīvi iegādājas Krievijas pilsoņi?
– Nē, tos vairāk interesē Jūrmala un Rīga.