Netradicionālajai lauksaimniecībai ir potenciāls

Daudzu desmitu gadu laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra nodarbojas ar zinātniskām izstrādēm, kas vērstas uz augstvērtīgu un kvalitatīvu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ieguvi.

«Šie jautājumi skar dzīvnieku labturības problemātiku, tai skaitā, lopbarības kvalitāti, ēdināšanu, dzīvnieku veselību, produkcijas ražošanas tehnoloģiskos procesus, kas savukārt nodrošina piena, gaļas un olu augstu kvalitāti. Ne par velti Latvijas cilvēki – patērētāji, kā arī mūsu viesi vienmēr augstu vērtējuši Latvijas produktu garšas īpašības,» skaidro institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, vadošais pētnieks, profesors Aleksandrs Jemeļjanovs.

Bet šobrīd viens no institūta Sigra izpētes virzieniem ir vīngliemeži un gaļas baloži broileri kā alternatīva tradicionālajai lauksaimniecībai Latvijā. «Nesen ar savu stendu piedalījāmies izstādē Riga Food 2011, kur pamatā bija atspoguļots darbs minētajā problemātikā, bija redzami arī vīngliemeži un baloži. Par intereses trūkumu sūdzēties nevarējām. Jāteic, ka vīngliemežus patlaban audzē aptuveni 190 saimniecības Latvijā. Lielāko daļu produkcijas viņi eksportē, bet pārsvarā saviem spēkiem, neveidojot vienotu eksporta sistēmu. Mūsu mērķis sadarbībā ar Vīngliemežu audzētāju biedrību ir radīt šādu sistēmu un ārvalstu tirgos pie mums audzēto gliemezi prezentēt kā Latvijas gliemezi. Lai to paveiktu, jāiegūst patents, jāsakārto visa nepieciešamā dokumentācija. Šobrīd paralēli darbam ar formalitātēm pētām viņu bioloģiju, veicam gliemežu gaļas bioķīmiskās analīzes, lai varētu pamatot, ar ko mūsu gliemezis, tā gaļa, čaula atšķiras, piemēram, no Francijā audzētā. Pirmie rezultāti liecina, ka Latvijas gliemežu gaļa ir kvalitatīvākā,» uzsver institūta direktors.

Var palīdzēt ar padomu

Viņš arī piebilst, ka ikvienam interesentam, kas tikai apsver domu par vīngliemežu audzēšanu vai arī jau sper pirmos soļus šajā lauciņā, institūta darbinieki labprāt sniegtu konsultācijas. «Institūta pētniece, Mg.med.vet. Daina Ikauniece – doktorante, kas izstrādā disertācijas darbu par vīngliemežiem, arī pati audzē tos un ir kompetenta atbildēt uz visiem interesējošiem jautājumiem. Viņa arī veic analīzes vīngliemežu produkcijai, kas jau tagad tiek eksportēti.»

Tāpat kā alternatīvu tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm viņš saredz gaļas baložu un citu dzīvnieku sugu un putnu audzēšanu, kas mainītu lauksaimniecības akcentus Latvijā. «Lauki paliek tukši, tos neviens neapsaimnieko, un tas apbēdina. Latvijā, piemēram, tikai 55% cūkgaļas mēs paši saražojam, pārējais tiek importēts. Bet ievestajai gaļai ir krietni zemāka kvalitāte. Ja kādreiz cīsiņos bija 90% gaļas, tagad augstas kvalitātes gaļa tiek aizvietota ar gaļas atgriezumiem, kā arī ar mehāniski atdalītu vistas un liellopu gaļu. Agrāk cīsiņus no šādas gaļas gatavot bija kategoriski aizliegts. Pašreiz kopīgi ar gaļas audzētāju un pārstrādātāju asociāciju strādājam, lai šo situāciju mainītu. Ja atgriežamies pie netradicionālās lauksaimniecības, ir jāatzīst, ka tas ir dārgs virziens, piemēram, viens balodis maksā vairākus desmitus latu,» norāda institūta direktors, «bet baložu pāris ik gadu dod 16–18 pēcnācējus, līdz ar to viena porcija baložu gaļas restorānā var maksāt 30–40 latus, tāpēc tikai pēc noteikta laika šāda veida uzņēmējdarbība varētu nest peļņu. Pašreiz lielāko baložu gaļas apjomu iegādājas restorāni Francijā. Pieprasījums pēc šīs gaļas pastāv.»

Maltītē skujas

Institūta direktors norāda – tā kā valsts pasūtījums Latvijā ir niecīgs, Sigra īsteno arī Eiropas projektus. Lai arī šādu projektu realizēšana nozīmē nokļūšanu birokrātijas mudžeklī un ir jāapbruņojas ar pacietību, lai tiem izkļūtu cauri, tomēr iespēja ar pētījumu palīdzību sniegt kādu vērtīgu pienesumu sabiedrībai atsver šos pūliņus. Šobrīd institūta darbinieku darba kārtībā ir vairāki šādi projekti, piemēram, Inovatīvu putnkopības produktu ieguve, izmantojot mērķtiecīgas lopbarības sastāvdaļas uz mežizstrādes atlieku bāzes. «Tas nozīmē, ka speciāli sagatavojot egļu un priežu skujas, kā arī šo skuju pastu, var gūt ievērojamu labumu dzīvnieku ēdināšanā. Produkts iever ļoti daudz vērtīgu un vajadzīgu sastāvdaļu, tai skaitā vitamīnus, kas uzlabo, šajā gadījumā – putnu (bet to var dot arī citiem dzīvniekiem) veselību, to produktivitāti, uzlabo produkcijas kvalitāti, kā arī aizsargā dzīvnieku pret slimībām. Turklāt skuju produkta pievienošana barībai nemaina dzīvnieka gala produkta garšu, es pat teiktu – ēdiens ir veselīgāks,» norāda A. Jemeļjanovs. Projekta izpildes termiņš ir 2013. gada augusts, un tā sadarbības partneris – Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava, kas, noslēdzoties pētījumiem, šo skuju pastu ražos.

Zināmāki ārvalstīs nekā Latvijā

Patlaban Sigra realizē arī vairākus Eiropas Savienības projektus, kas paredz institūta atpazīstamības un starptautiskas sadarbības iespēju veicināšanu. «Mēs regulāri savus pētījumu rezultātus prezentējam daudzās pasaules valstīs un kļūstam arvien zināmāki, jāteic, reizēm pat citās valstīs mūs vairāk zina nekā Latvijā. Šogad vien piedalījāmies konferencēs Norvēģijā, Austrijā, Nīderlandē, Dienvidkorejā, Dienvidāfrikā.»

A. Jemeļjanovs ar lepnumu stāsta ne tikai par institūta paveiktajiem un pašreizējiem darbiem, bet arī par stabilo komandu. Viņš pats institūtā darba gaitas uzsāka 1966. gadā, bet kopš 1985. gada pilda institūta direktora pienākumus. Šobrīd institūta akadēmisko personālu veido 23 cilvēki, no tiem 12 zinātņu doktori. A. Jemeļjanovs ir gandarīts, ka arī jaunajiem zinātniekiem ir interese par pētniecību un zinātni, līdz ar to kolektīvā ir gan «jaunas asinis», gan pieredzējuši zinātnieki.