Iesāktos projektus ne tikai neapturēs, bet uzsāks arī jaunus

Aizvadītā gada nogalē veiktajā aptaujā valmierieši ļoti atzinīgi vērtēja pilsētas sakoptību un jaunu infrastruktūras objektu izveidošanu, kas nodrošina ne tikai uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, bet ir vērsti uz iedzīvotājiem patīkamas, sakārtotas un skaistas pilsētas veidošanu.

Neraugoties uz budžeta samazinājumu gandrīz 30% apmērā, pašvaldība ir saglabājusi visas savas darbības nozares, tai skaitā kultūru, sportu, komunālo saimniecību un tamlīdzīgi.

Līdz ar vērtējumu par pilsētu iedzīvotāji netiešā veidā ir apliecinājuši, ka arī kopējie pašvaldības centieni ir pozitīvi vērtējami. Vairāk par izdarīto un iecerēto šogad vaicāju Valmieras domes priekšsēdētājam Inesim Boķim.

– Spriežot pēc iedzīvotāju aptaujas, redzams, ka Dzirnavu ezeriņš ir tā vieta, kur valmierieši visbiežāk vestu tūristus. Ar ko šī vieta tik strauji iekarojusi pilsētnieku labvēlību?

– Tā ir viena no vietām, ko labiekārtojām pagājušajā gadā, atzīmējot Valmieras 750 gadu jubileju. Domājot, kā vislabāk radīt iedzīvotājiem prieku, turklāt lai padarītais būtu ieguvums visas pilsētas iedzīvotājiem, ne tikai kādas nozares pārstāvjiem, izvēlējāmies radīt objektu pilsētnieku atpūtai. Jau pirms rekonstrukcijas Dzirnavu ezeriņa apkaime bija populāra pastaigu un draudzīgu tikšanos vieta, jo tas atrodas pilsētas centrā, vienlaikus ir klusa un ļoti skaista vieta. Tagad to esam pārvērtuši līdz nepazīšanai, un man pašam ir prieks, ka atradām budžeta līdzekļus un tos ieguldījām tieši šajā objektā, jo redzam, ka cilvēki šeit tiešām atpūšas – pastaigājas māmiņas ar mazuļiem, vecie cilvēki, jaunieši.

Ja jūs ieskatītos arī citu pilsētas objektu vērtējumā, tad redzētu, ka cilvēkiem patīk Gaujas mala un viņi kopumā ļoti labi vērtē visu pilsētas sakoptību un sakārtotību. Gaujas krastus cenšamies uzturēt labā kārtībā. Un, lai tas tā būtu, cītīgi strādā visas mūsu pašvaldība struktūras un dienesti, kā arī aicinām iedzīvotājus uz talkām, piesaistām bezdarbniekus, izmantojam dažādus finansēšanas instrumentus, lai visiem kopā mums būtu prieks par savu pilsētu.

Man prieks, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistās pilsētas sakopšanā – uzpoš pagalmus, iekārto puķu dobes un apstādījumus. Šogad pilsētas budžetā naudas pilsētas tīrīšanai un sakopšanai nav tik daudz kā iepriekš, tāpēc aicinu visus un daru to arī pats – nemetīsim atkritumus kur pagadās un pacelsim papīrīti no zemes, arī tad, ja to nosviedis kāds cits. Domāju, ka 18. aprīļa lielajā talkā mums izdosies pilsētu un Gaujmalu uzpost, lai tā godam sagaida ievziedu laiku.

– Līdz ar padarīto pašvaldības centieni padarīt Valmieru vēl skaistāku un pievilcīgāku ne tikai vietējiem, bet arī tūristiem nav beigušies. Zinu, ka pašvaldības iesniegtais projekts ir saņēmis Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu ļoti interesantam objektam, kurā paredzēta arī ostas izbūve...

– Osta tā būs nosacīti, bet, tā kā Valmiera ir Hanzas pilsēta, tajā jābūt vismaz vienai ostai. Drīzāk to var nosaukt par laivu un plostu piestātni, bet tā ir tikai viena no projekta sadaļām. Konkurss bija ļoti spīvs, tāpēc ir gandarījums, ka mūsu izstrādātais projekts saņēmis atbalstu. Tā ietvaros paredzēta divu muzejam piederošu ēku, kas atrodas pilsētas centrā, pašā Gaujas krastā, rekonstrukcija. Tas būs grūti pārvērtējams ieguvums pilsētai un muzejam. Jāatzīmē, ka ūdens tūrisms, it īpaši pavasaros, pa Gauju ir ļoti populārs, un nu būs radīta vēl viena interesanta vieta, kur tūristiem piestāt un iepazīties ar šīs pilsētas vēsturi. Pilsēta par saviem līdzekļiem to noteikti, vismaz tuvāko gadu laikā, nevarētu atļauties, tāpēc vēlreiz paldies Norvēģijas finansējuma programmai.

– Valmiera ir viena no 17 pilsētām, kas šogad saņem ES URBAN programmas finansējumu. Kad un kādi projekti iecerēti?

– Mēs varam dažādi vērtēt dalību ES, tomēr tas, ka tieši šobrīd, kad Latvijai klājas vissmagāk, tiek piešķirts jau pieminētās programmas finansējums, ir ļoti būtisks faktors. Ja šogad šīs naudas nebūtu, tad situācija būtu daudz sliktāka – URBAN programmas līdzekļi mums palīdz ne tikai sakārtot infrastruktūras objektus, bet arī nodrošināt ar darbu vietējos uzņēmējus un strādniekus. No vienas puses, nauda ir novilcināta un kaut ko varēja sākt darīt jau pagājušajā gadā, bet labi, ka vismaz šogad sāksim reāli apgūt šo naudu. Kopumā, ieskaitot valsts un pašvaldības līdzfinansējumu, tuvāko divu trīs gadu laikā ir jāapgūst apmēram 20 miljoni latu, no tiem 19 miljoni eiro ir ES atbalsts.

Par šo naudu gribam nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru, kas nepieciešama uzņēmējiem. Tas ietver biznesa inkubatora izveidošanu un galveno ielu sakārtošanu visos virzienos no pilsētas centra, kā arī lielo Gaujas tiltu, kam atkal nepieciešams remonts. Mēs savas nostādnes neesam mainījuši, jo mūsu mērķis ir būt par nozīmīgu rūpniecības centru Latvijas kartē. Jau divus gadus pie tā esam strādājuši, un nav iemesla mainīt iecerēto. Projektu ietvaros tiks mainītas arī pazemes komunikācijas, lai vismaz 20–30 gadu tās vairs nebūtu jāremontē. Par reālo darbu uzsākšanu, varu teikt – darbs jau ir sācies – šonedēļ sākās pirmie rakšanas darbi Rīgas ielas rekonstrukcijas projektam. Konkursa kārtībā šo pasūtījumu saņēma būvfirmas Limbažu ceļi un Binders, kas ir zināmas būvniecības kompānijas ar lielu pieredzi un labu slavu, bet Tērbatas un Valkas ielā rekonstrukcijas darbus veiks SIA Lemminkainen.

– Vai pašvaldības rīcībā ir kāds instruments, kas palielinātu iespēju konkursā uzvarēt vietējiem uzņēmumiem?

– Ja runājam par ceļu būvi, tad jāatzīst, ka Valmierā nav spēcīgas būvkompānijas, kas spētu veikt šāda mēroga projektus. Zinām, ka ģenerāluzņēmēji piesaistīs vietējos uzņēmumus un lielāko daļu reālo darbu veiks mūsu pilsētas cilvēki. Tas ir ļoti svarīgi šajā laikā, kad bezdarbs pieaug. Protams, mūsu vēlme ir nodarbināt pēc iespējas vairāk vietējo cilvēku, taču ir jārēķinās ar iepirkumu biroja prasību un likumu, kurš paredz vienādas tiesības startēt konkursā par darbu veikšanu. Nenoliedzami, ka līdz ar būvniecības apjoma samazināšanos konkursos piedalās ļoti daudz pretendentu un izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu nav vienkāršs uzdevums. Pagaidām mums ir veicies un visu vairāk vai mazāk izdotas realizēt laikā un labā kvalitātē.

– Precizējot situāciju – kāds ir bezdarbnieku skaits Valmierā?

– Pilsētā tas tuvojas 8%, apkārtnē ir nedaudz vairāk. Pats par sevi procents nav pārmērīgi augsts, bet, ja salīdzinām to ar bezdarbnieku skaitu pirms pusotra gada, kad bezdarba līmenis bija tikai 2%, tad mums tiešām ir pamats satraukumam. Būtiski ir tas, ka cilvēki, kam bija darbs, savu dzīvi ir sakārtojuši atbilstoši ienākumiem – mājoklis, tai skaitā kredīts, sadzīves tradīcijas un ieradumi. Līdz ar darba zaudēšanu mainās pilnīgi viss – ir lietas, kuras cilvēks spēj mainīt ātri, bet mājokli pārdot vai samainīt to pret mazāku patlaban ir ļoti sarežģīti. Ļoti ceram, ka bezdarbnieku skaits būtiski nepalielināsies, jo mūsu pilsētas lielie uzņēmumi, kas pamatā ražo specifiskus produktus eksporta tirgum, pagaidām jūtas diezgan stabili.

– Daudz tiek runāts par atbalstu uzņēmumiem. Ko Valmiera dara savu uzņēmumu labā?

– Mēs tiešā veidā nedrīkstam piešķirt naudu uzņēmumiem, bet varam piemērot nodokļu atlaides. Tāpēc ar šā gada otro pusi stāsies spēkā pieņemtais lēmums par uzņēmumu daļēju atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa. Samazināsim īres maksas tiem, kuri nomā mūsu pārziņā esošās telpas. Protams, tas samazina ienākumus pilsētas budžetā, bet labāk ir palīdzēt uzņēmumam pastāvēt, nevis uzņemties atbildību ar vēl lielāku bezdarbnieku skaitu, kas rastos, ja šie uzņēmumi darbu pārtrauktu vispār.

Aktivizējam sadarbību Valmieras Uzņēmēju konsultatīvās padomes ietvaros. Šogad uzņēmēju konsultatīvajā padomē ir jau ap 40 dalībnieku, un ir redzams pozitīvs efekts – gan savstarpēji, gan ar domes speciālistu palīdzību risinājumus atrast daudz vieglāk. Tuvākajā padomes sēdē nākamotrdien esam pieaicinājuši Rīgas speciālistus, kas izskaidros SVF naudas plūsmu, iespējamās kreditēšanas iespējas, ES fondu pieejamību. Aicināsim pilnīgi visus uzņēmējus un katram pajautāsim, kā varam palīdzēt. Jau tradicionāli organizēsim arī uzņēmēju dienas 8. un 9. maijā.

– Kādas ir jūsu domas – būs vēl sliktāk vai esam jau sasnieguši zemāko punktu ekonomiskajos procesos? Ko darīsim, kad Eiropas nauda beigsies?

– Esmu optimists un piederu pie tiem, kas uzskata, ka līdz gada beigām ekonomikas kritiens būs apstājies, nākamais gads būs stabilizācijas gads un jau 2011. gadā sāksim pakāpeniski ķepuroties uz augšu. Tas sakritīs ar laiku, kad ES finansējums būs apgūts un varēsim turpināt pilsētas attīstību arī ar saviem resursiem. Atgādināšu, ka līdztekus jau pieminētajiem URBAN programmas projektiem Valmierā norit ES atbalstītā ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta otrā kārta.

Ja runājam par ES naudas piesaistīšanu, tad man ir pamatotas bažas, ka nebūt ne visas iespējas Latvija izmantos – šogad paredzēts atvērt vairākas ES Sociālā fonda programmas, kas pamatā gan balstītas uz dažādu izglītības, izpētes un citu tā saukto mīksto projektu realizāciju. Diezin vai tik daudz naudas šajā sfērā Latvija apgūs. Protams, arī tas Latvijai ir vajadzīgs, taču ne šobrīd, tāpēc ceram uz Eiropas Komisiju, ka tā pārskatīs programmas, kam piešķirt finansējumu, un vairāk naudas nonāks uzņēmējdarbības veicināšanai un infrastruktūrai, novadu un pilsētu attīstībai. Lielo pilsētu asociācija ir iesniegusi priekšlikumus, kā mainīt finansējuma sadalījumu pa programmām.

Pielabot vajadzētu arī noteikumus, lai saņemtu valsts atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Nauda ir paredzēta, bet saņemt to nav vienkārši. Pašvaldība rīko seminārus, lai iedzīvotāji ar valsts atbalstu sakārtotu savas mājas un gūtu ļoti lielu ietaupījumu nākamajās ziemās, jo siltuma ietaupīšanas efekts ir tiešām acīmredzams – ap 30%. Viena no Valmieras prioritātēm, ja vien parādīsies kāda finansējuma iespēja, ir Valmieras mūzikas skolas celtniecība. Vecās pirts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts jau ir gatavs, un turam to, lai īstajā brīdī varētu iesniegt programmā, kas to atbalstītu. Šim mērķim ir nepieciešami apmēram trīs miljoni latu. Patlaban mūzikas skola izvietota trīs dažādās nomātās telpās. Tas neapmierina nedz audzēkņus, nedz pasniedzējus, nedz pašvaldību.

– Vai Lieldienas, neraugoties uz sarežģīto situāciju, pilsētā svinēsiet?

– Protams, jau tagad pilsētā ir ienākuši svētki – ap 600 Valmieras mākslas vidusskolas, un Valmieras Jaunatnes centra Vinda audzēkņu, kā arī pansionāta Valmiera iemītnieku no plastikāta veidotās Lieldienu olas ir iekārtas koku zaros un liecina par svētkiem. Būs arī citas Lieldienu atrakcijas, un cilvēki bez svētkiem nepaliks.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais