Rīgas graustu sarakstā iekļautas 262 ēkas ar kultūrvēsturisku statusu

Rīgas domes Īpašuma departamenta speciālistu veidotajā graustu reģistrā patlaban iekļauta 471 ēka, kas netiek atbilstoši apsaimniekota un atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, - no tām 262 namiem ir kultūrvēsturisks statuss, liecina departamenta apkopotā informācija.

Graustu sarakstā 27 nami ir valsts un vietējas nozīmes numurētie pieminekļi, 113 būves atrodas aizsargājamas apbūves teritorijās, bet 122 ēkas ir koka nami. Lielākā daļa šo kultūrvēsturisko ēku ir sabrukušas un apdraud cilvēku drošību - 121 ēka atzīta par bīstamu A kategorijas graustu, un šajā sarakstā ir 79 koka nami. Vēl 58 ēkas iekļautas bīstamo graustu B kategorijā. 37 ēkas novērtētas kā C kategorijas grausti, bet D kategorijā iekļauti 46 nami.

Departamenta speciālisti norāda, ka ēku kultūrvēsturiskais statuss būtiski apgrūtina un sašaurina ēku sakārtošanas iespējas. Daudzos gadījumos pastāv tikai ēkas rekonstrukcijas iespēja, kas var būt ekonomiski neizdevīgi un nelietderīgi, ņemot vērā ēkas atrašanās vietu, administratīvās teritorijas perspektīvo attīstību, kā arī ēkas tipu un tās lietošanas veidu.

Rīgas pilsētas pašvaldības kompetento iestāžu sekmīgas sadarbības rezultātā šogad Rīgā sakārtoti jau 54 grausti, bet papildus jau zināmajiem objektiem patlaban apzinātas vēl 62 vidi degradējošas un bīstamas būves.

Sakārtoto objektu dinamika ir uzlabojusies - 2011.gadā sakārtoti 16 grausti, pērn - 68 grausti, bet šogad līdz gada beigām sakārtoto graustu skaits varētu pārsniegt iepriekšējā gada rādītājus. Kopumā divu gadu laikā, kopš 2011.gada augusta, sakārtotas vai nojauktas 138 ēkas, no kurām 79 ir privātpersonu īpašums, bet 59 pieder pašvaldībai.

Rīgas pilsētas pašvaldības iestādes papildus jau zināmajiem 192 graustiem 2011.gadā apzināja vēl 258 objektus, 2012.gadā tika apzināti jauni 27 objekti, savukārt līdz šim brīdim apzināti vēl 62 jauni objekti ar vidi degradējošām un cilvēku drošību apdraudošām pazīmēm.

Rīgas domes Īpašuma departaments šogad 76 ēkas klasificējis kā vidi degradējošas būves un piemērojis tām paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apjomā no kadastrālās vērtības. Departamenta speciālisti spriež, ka paaugstinātā nodokļa likme varētu būt motivējoša ēku īpašniekiem uzturēt ēkas atbilstoši normatīvo aktu noteiktajām prasībām. Piemēram, šogad 76 graustiem sākotnēji aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis kopā bija 23 179 lati, bet, piemērojot tām paaugstināto nodokļa likmi, papildus aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis ir 69 096 lati.

Saskaņā ar departamenta izstrādāto klasifikāciju no kopumā 471 grausta 133 nami Rīgā ir novērtēti kā A kategorijas vidi degradējošas būves ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi - tās ir būves ar būtiski bojātām nesošajām vai norobežojošajām konstrukcijām, kā rezultātā var notikt pilnīga vai daļēja būves sabrukšana, apdraudot blakus esošos īpašumus, satiksmi, trešo personu veselību un dzīvību. No bīstamajiem graustiem 118 būves atrodas privātīpašumā, četri ir pašvaldības īpašums, trīs grausti pieder valstij, bet astoņu būvju piederība nav zināma.

Par B kategorijas graustiem Rīgā atzītas 139 būves, kas potenciāli rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu. Šajā kategorijā iekļautas būves, kuru uzturēšanā netiek ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības, tajās brīvi var iekļūt nepiederošas personas, šādās ēkās vai īpašuma teritorijā tiek uzkrāti dažāda veida atkritumi un ir apdraudēta sabiedriskā kārtība. Arī šajā gadījumā lielākā daļa jeb 126 grausti ir privāts īpašums. Seši grausti pieder pašvaldībai, četri valstij, bet vēl trim piederība nav zināma.

C kategorijā iekļautas 77 pilsētvidi degradējošas būves - saimnieciskajā darbībā neizmantotas, pilnīgi vai daļēji sabrukušas ēkas, nepabeigtās būvniecības objekti un citas būves, kuru tehniskais stāvoklis nerada sabiedriskās drošības apdraudējumu, bet kam ir pilsētvidi degradējoša ietekme. No šiem graustiem 75 ir privātīpašums, bet pa vienam graustam pieder pašvaldībai un valstij.

Rīgā 120 nami ieskaitīti D kategorijā, kas nozīmē, ka ēka tiek uzturēta, kopumā ievērojot normatīvo aktu prasības, ir veikta objekta konservācija, kas nodrošina konstrukciju noturību ilgtermiņā, bet ilgstoši netiek veikta tā atjaunošana vai arī ir pārtraukta būvniecības ieceres realizācija, kas rada draudus, ka ēkas stāvoklis pasliktināsies un tās saglabāšanai būs nepieciešams organizēt papildu pasākumus.