Rīdzinieki ir satraukusies - kāpēc vibrē Vanšu tilts?
Līdz šim trīs Rīgas tilti – Akmens, Salu un Vanšu – bijuši visnoslogotākie. Akmens tilts tika rekonstruēts 20. un 21. gadsimta mijā, nākamgad plānots Salu tilta kapitālais remonts, kad satiksme uz pārējiem tiltiem kļūs intensīvāka, sastrēgumi – lielāki.
Vanšu tilts nav piedzīvojis nekādu dižo pārbūvi vai būtiskus remontus. Pasažieriem, braucot tam pāri, rodas sajūta, ka tilts vibrē. Turklāt sastrēgumstundās vienā tilta pusē ir daudz vairāk mašīnu nekā brauc pretējā virzienā. Ja aizvērs Salu tiltu, vai Vanšu tilts spēs izturēt papildu mašīnu daudzumu?
«Rīgas tilti ir droši,» apgalvo SIA Rīgas tilti valdes priekšsēdētājs Albins Jasaitis. Būvinženieris Jānis Lancers papildina: «Vanšu tilts ir absolūti drošs!» Savu pārliecību viņš pamato ar pieredzi, proti, padomju laikā tiltus projektēja ar tādu izturības rezervi, ka tankus varēja sadzīt virsū un nekas nenotiktu. «Padomju laikā šādiem tiltiem tika noteikta divarpus reižu lielāka rezerve,» piebilst būvinženieris. Tāpēc Vanšu tilts spēj izturēt pašreizējo satiksmes intensitāti, kas, protams, atšķiras no pagājušā gadsimta 80. gadiem.
Vanšu tiltu uzbūvēja 1981. gadā, un tolaik to nodēvēja par konstruktīvi vismodernāko tiltu Latvijas galvaspilsētā. A. Jasaitis atceras – kad tiltu ekspluatācijā pārņēma SIA Rīgas tilti (tas notika 90. gadu sākumā), uz Rīgu uzaicināja tilta projektētājus no Kijevas, lai pārbauda, kāds ir šā objekta stāvoklis. Būvniecības laikā troses piestiprināja ar speciāliem skrituļratiņiem, bet pēc tam apmēram desmit gadus tie bija kaut kur nomesti un vairs nebija izmantojami. Tāpēc ratiņus izgatavoja no jauna un ar tiem izbraukāja vantis, saveda kārtībā ap vantīm aptīto materiālu.
J. Lancers uzskata – ja vien netiek veikta rekonstrukcija, tilta izturību pat nevajadzētu papildus pārbaudīt. A. Jasaitis informē, ka tā vis nav. Vanšu tiltam regulāri veic periodisko apsekošanu – SIA Rīgas tilti darbinieki pārbauda barjeras, margas, brauktuvju stāvokli.
Runājot ar J. Lanceru, atcerējāmies Ķeguma tilta sabrukšanu 1986. gadā. Tas notika, pārbaudot konstrukciju izturību. Bojā gāja cilvēki. Arī Ķeguma tilts pēc tā uzbūvēšanas ar laiku tika noslogots intensīvāk nekā sākotnēji, tāpēc pārbaude tika veikta ar mērķi noskaidrot, vai un kas jādara, lai tilts izturētu vēl lielāku slodzi. J. Lancers vērtē, ka uz Ķeguma tilta sadzina vairāk mašīnu nekā tur drīkstēja atrasties, tāpēc konstrukcijas sāka liekties un drupt. Tāda veida pārbaudes, kāda 1986. gadā bija uz Ķeguma hidroelektrostacijas tilta, nenotiek. A. Jasaitis stāsta, ka Vanšu tilta stāvokli reizi trijos gados pārbauda komisija un vērtē, vai notikušas izmaiņas, bet reizi desmit gados tiltu pārbauda kapitāli, veicot nepieciešamos aprēķinus un ģeodēziskos uzmērījumus, lai konstatētu, kā tilts deformējas un vai tā konstrukcijas nosēžas.