Kas mainījies ēku drošības, būvniecības kontrolē pēc Zolitūdes traģēdijas, ko mainīs jaunais Būvniecības likums, kādas ir cerības laikus nodot ekspluatācijā Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), par to Neatkarīgās intervijā ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingu Vircavu.
Neatkarīgā: – Lai gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nedeva savu akceptu LNB ugunsdrošībai, simbolisko grāmatu pārvietošanu uz jauno ēku neatcēla. Nebija slikts piemērs pēc Zolitūdes traģēdijas attiecībā uz drošības noteikumu nozīmi?
– Apliecinājums par būves ekspluatāciju būvvaldē joprojām nav iesniegts, LNB joprojām ir būvlaukums. Būvlaukumā nav aizliegta citu personu atrašanās, bet par to atbildība jāuzņemas būvuzņēmējam, kuram jānodrošina, lai tās tiktu instruētas par drošību. Jāuzrauga arī apmeklētāju plūsma, personai objektā jāatrodas būvuzņēmēja pavadībā.
– Tā nav noteikumu apiešana?
– Tas nebija nelikumīgi, bet īsti smuki arī neizskatījās, un masveidā tā nevajadzētu darīt. Turklāt bija zināms, kad tiek plānota šī grāmatu ķēde, kas bija jāplāno un jāorganizē sasaistē ar objekta būvniecību.
– Ja pasūtītāji, būvnieki, uzraugi jau zināja, ka kāpņu neatbilstība ugunsdrošības prasībām varētu būt problēma, bet tādas tomēr būvēja, vai tas nenorāda uz to, ka, vismaz pirms Zolitūdes, varēja pamatoti cerēt, ka, labi pacenšoties, saskaņot var visu kaut ko?
– Kā būvētāji bija plānojuši visu saskaņot, jājautā pasūtītājam – Kultūras ministrijai – un būvniekiem, bet prasības ir jāievēro, un neiztur kritiku apelēšana pie tā, ka citur Eiropā ir citas prasības.
– Rīgas būvvaldei jādod gala atzinums par LNB. Kas vēl jāizdara, lai jūs tur uzliktu savu parakstu?
– Mums jāsaņem apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai no vairākām institūcijām, tostarp VUGD. Objektam jābūt uzbūvētam atbilstoši akceptētajam būvprojektam, visa dokumentācija tiks pārbaudīta, lai varētu pārliecināties, vai būvdarbi veikti atbilstošā kvalitātē, izmantotie risinājumi, materiāli ir tādi, kādi paredzēti būvprojektā. LNB būvēta pēc diviem būvprojektiem: viens ir pašai ēkai, otrs – infrastruktūras objektam ar LNB ēkai nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Lielā ēka bez otras ir kā mašīna bez akumulatora – vienu, bez komunikācijām, to nevar nodot.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"