Rīdzinieki vāks parakstus par senākās Rīgas kultūras tradīcijas saglabāšanu

17.maijā Vecrīgā, no plkst.14 līdz 18 notiks rīdzinieku akcija par "Maija grāfa svētku" atjaunošanu, kurā tiks vākti paraksti zem pieteikuma Rīgas Domes deputātiem, jo vieni no senākiem Rīgas kultūras svētkiem ir apdraudēti.

Maija grāfa svētki Latvijā ienāca viduslaikos no Vācijas, Skandināvijas, Gotlandes un Anglijas, kur tie no seniem laikiem tika svinēti kā pavasara svētki. Jau 600 gadus atpakaļ šajā dienā vīrieši piedalījās drosmes un spēka demonstrējumos, turnīros kopā ar pilsētas rāti tika izvēlēts uzvarētājs, kas tika nosaukts par labāko pilsētas aizstāvi un ieguva Maija Grāfa titulu uz vienu gadu. Šī ir viena no senākām Rīgas kultūras tradīcijām, kuru Rīgā sāka svinēt Melngalvji kopā ar Lielo Ģildi jau kopš XV gadsimta.

Padomju laikos tradīcija netika svinēta, taču uzreiz pēc Melngalvju Nama atjaunošanas, no 2000g. līdz 2011.g. - Rīgas Rāts laukumā atsāka svinēt Maija grāfa svētkus. Rātslaukumā atdzīvojās viduslaiki ar neskaitāmām tirgotavām, bruņinieku turnīriem, košiem seno laiku tērpiem, karnevālisku gaisotni, plašu koncertprogrammu un daudzām citām jautrām aktivitātēm.

No 2011.gada šī tradīcija ir izbeigta, jo nav guvusi Rīgas Domes atbalstu.

 Kā stāsta kultūras biedrības "Alternatīvā realitāte" pārstāve Irina Kurpniece: "Jau trešo gadu biedrības Rīgas Domē iesniegtais kultūras projekts negūst atbalstu, kas nav izprotams, īpaši ņemot vērā, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras pilsēta un lepojas ar savām tradīcijām. Arī šogad grupas iesniegtais kultūras projekts par Maija grāfa svētkiem nav guvis atbalstu Rīgas Domē. Lai neļautu šai tradīcijai izzust, 2013.gadā entuziastu grupa, organizēja Maija Grāfa svētkus pašu spēkiem Doma laukumā."

17.maijā pie Rīgas Domes, akcijas laikā, kurā būs pārstāvēti svētku elementi -bruņinieku turnīri, viduslaiku tērpu konkurss, senās dejas.

Petīciju par Maija Grāfa svētku saglabāšanu, kuru elektroniski var parakstīt šeit:

http://www.peticijas.com/maija_grfa_svtku_atjaunoana_rg

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais