Pie Līvu laukuma ķeras jaunās mākslinieces

© f64

Līvu laukums bijis Rīgas domes sāpju bērns jau vairāk nekā desmit gadu, kuru laikā pastāvējušas dažādas idejas, kā šo vietu (ne)apbūvēt un kam tur (ne)vajadzētu atrasties. Ir rīkoti arī vairāki konkursi, bet laukums savu izskatu būtiski mainījis nav.

Pašlaik Rīgas rātsnamā ir aplūkojami trīs Līvu laukuma konceptuāli risinājumi, ko izstrādājušas Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem.

Rīgas dome tādējādi turpina diskusiju par vienu no pilsētas centrālajiem un ļoti aktīvi izmantotajiem laukumiem, lai mēģinātu samērot biznesa intereses ar vēsturiskā centra estētiku. Studenšu projekti piedāvā transformējamu konstrukciju risinājumus āra kafejnīcu izvietojumam, labiekārtojumam un aprīkojumam ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā. Viņas veikušas pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir īsā laikā īstenojams projekts, kurā piedāvāts attīrīt ēku fasādes no tām neraksturīgiem papildinājumiem un laukuma centrā izvietot oriģinālas mēbeles, turklāt izmantojamas arī aukstajos gadalaikos. Koncepcija Mums katrs kvadrātmetrs ir svarīgs jau nosaukumā brīdina, ka pārmērību nebūs. Piedāvāts universāls risinājums – neliels modulis, ko varētu izmantot arī citviet pilsētas laukumos un brīvajās teritorijās. Savukārt koncepcija Buras – Vējš – Plūdums – Kustība akcentē Līvu laukuma unikalitāti.

Līvu laukuma teritorija aizņem 6429 m², no kuriem 668 m² pieder privātīpašniekiem, pārējais – pašvaldībai un valstij. Tajā atrodas gan «pagaidu» būves, kas ir pastāvīgākas par pastāvīgu, gan laiku pa laikam (atkarībā no sezonas) uzrodas tirdzniecības kioski un vasaras kafejnīcas.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.