Metāla vietā apstrādās dvēseles

Priekšplānā nākamais būvlaukums Kalnciema ielā 36/38, bet pāri Kalnciema ielai gozējas jau kārtībā savesta koka ēka no tā paša laika, kad atvērta tagad nojauktā rūpnīca. Šeit redzamas no rūpnīcas pāri palikušo mūra sienu iekšmalas © Arnis Kluinis

Ļoti prestižā vietā – Kalnciema un Melnsila ielas stūrī – Rīgā ir atbrīvota vieta arhitektu vīzijām par multifunkcionālas mākslas telpas iekārtošanu.

Celtnieki pabeiguši graušanu – atbrīvojuši 7756 kvadrātmetrus lielu zemes gabalu Kalnciema ielā 36/38 no vairāk nekā simts gadus nostāvējušiem metālapstrādes fabrikas korpusiem. Pa to laiku risinās arhitektūras un pilsētbūvniecības metu konkurss. Tā rezultātu izvērtēšana gaidāma marta beigās. Par šā procesa virzītāju kļuvis Latvijas spēļu biznesa personifikācija, jau ilgus gadus uzņēmējdarbībā pazīstamais Jānis Zuzāns. Pavērsienu mākslas un nekustamo īpašumu attīstīšanas virzienā viņš veic kopā ar savu dzīvesbiedri Dinu. Šobrīd viņa ir vienīgā īpašniece SIA Burdeks un līdz ar to zemes gabalam Kalnciema ielā. SIA Burdeks ir saņēmis Rīgas Būvvaldes atļauju novākt vecos rūpnīcas korpusus, bet saglabāt lielāko daļu no šo korpusu fasādēm pret Kalnciema ielu. Šie darbi patlaban pabeigti ar būvvaldi saskaņotajā veidā.

Attiecībā uz vietas vēsturi būtiskākais ir nesajaukt šo zemes gabalu ar līdzās esošajiem Rīgas skaņuplašu fabrikas korpusiem. Tie joprojām stāv kā stāvējuši Kalnciema ielā 40. To telpās ielas malā iekārtojušies daži biroji.

Ēkas Kalnciema ielā 36/38 apbūvētas 1896. gadā Ferdinanda Meijera stikla slīpēšanas fabrikai, bet jau pēc pāris gadiem tās profils mainīts uz metālapstrādi, kas tur turpinājusies mazliet vairāk nekā simts gadus. Produkcijas sortiments bijis no turbīnām līdz bārdas nažiem. Padomju laikā uzņēmums ieguvis tiesības ražot eksperimentālus produktus. Pēc privatizācijas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā aiz izkārtnes Omega – Rīga tur ražoti celtniecības instrumenti. Tad uzņēmumam uzradies investors no Vācijas. Vai nu 1998. gada ekonomiskā krīze Krievijā un tās sekas Latvijā, vai investora sliktās īpašības novedušas līdz uzņēmuma bankrotam, paliekot parādā gan valstij, gan uzņēmuma darbiniekiem.

Šā gadsimta sākumā uzņēmums tika pamests un pārvērtās graustā. Tiklīdz Latvijā sākās ar iestāšanos Eiropas Savienībā izskaidrojamais nekustamo īpašumu bums, radās cerības arī uz šā uzņēmuma aizņemtās vietas apgūšanu jaunā veidā, tomēr toreizējā īpašumu attīstīšanas plūsmā šie korpusi iekļūt nepaguva. Labi vismaz, ka tie bija pietiekami zemi un stipri, tāpēc garāmgājējus neapdraudēja. Kopš 2014. gada bija redzams, ka ar šiem korpusiem kaut kas notiek. Tas apliecina ekonomiskās dzīves aktivizēšanos vismaz Rīgā vai vismaz pilsētas centrālajā daļā. Pie tās pieder arī Pārdaugava uz centra pusi no dzelzceļa sliedēm. Ekonomikas atdzīvošanās ļāva turpināt Kalnciema ielā sākto koka ēku atjaunošanu un iekškvartālu atdzīvināšanu, kas pašlaik izpaužas regulāros pasākumos Kalnciema ielas tirdziņā pretējā Kalnciema un Melnsila ielas stūrī.

Sarunā ar Neatkarīgo J. Zuzāns atzina, ka šobrīd viņam vēl nav priekšstatu, kādā veidā un cik ilgā laikā tiks aizpildīta tagad atbrīvotā vieta. Tagad arhitektiem jāizdomā labākais veids, kā tur savietot gan gleznu galeriju, gan birojus, veikalus un restorānus. Tas viss jādara ar nosacījumu, neko nedrīkst būvēt augstāku par trijiem stāviem, un šobrīd nenojauktās ēku fasādes ir jāintegrē jaunbūvēs. Zemes gabala atrašanās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ir atbrīvojusi pasūtītāju no pienākuma organizēt atklātu arhitektūras konkursu. Slēgtā konkursa žūrijā būvvaldi pārstāv Arhitektūras pārvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis.

Publiski pieejamie dati par J. Zuzāna kontrolēto uzņēmumu sekmēm sola materiālu segumu arhitektu priekšlikumu realizācijai. J. Zuzāns ir valdes priekšsēdētājs SIA Alfor un vēl vairākos savstarpēji saistītos spēļu nozares uzņēmumos. Alfor atskaites par 2012. un 2013. gadu uzrāda praktiski nemainīgu apgrozījumu mazliet virs 50 miljoniem eiro un peļņu mazliet zem deviņiem miljoniem eiro gadā.