Nākotnes namu cer sākt septembrī
Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nams būvniecība, visticamāk, varētu tikt sākta septembrī un pabeigta nākamā gada nogalē. Savukārt memoriāls okupācijas upuriem tiks īstenots līdz 2018. gadam, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).
Patlaban projekts ir iesniegts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI). Kad īsti tā varētu dot atbildi, nav zināms. Taču tiek pieļauts, ka tas notiks tuvākajā laikā, lai nekavētu līguma slēgšanu ar konkursā uzvarējušo būvnieku. «Vilcināšanās kāpina izmaksas, un tāme var pieaugt pat vairākkārt, tāpēc, jo ātrāk sāksim celt, jo labāk,» preses konferencē pauda VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs. Patlaban ir izdevies iekļauties valdības piešķirtā finansējuma 4,5 miljonu eiro robežās. Šķēršļi varētu rasties tad, ja VKPAI muzeja kultūrvēsturisko vērtību noteiktu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Ja tā notiks, svarīgs būs Rīgas pilsētas galvenā arhitekta lēmums. Tas ietekmēs arī būvvaldes tālākos soļus projekta saskaņošanā, atzina A. Mirkšs.
Okupācijas muzeja biedrības vadītājs Valters Nollendorfs uzsvēra, ka VKPAI un pilsētas galvenā arhitekta atzinumi tika saņemti jau 2007. gadā. Viņš cerot, ka tiesiskā paļāvība darbojas un tie paliks spēkā arī šoreiz. Esot jau zināms, ka ir pozitīvs lēmums no Rīgas vēsturiskā centra padomes, kas arī ir nepieciešams atzinums ceļā uz projekta īstenošanu. Viņš piebilda, ka patlaban top arī okupācijas upuru memoriāla tehniskais projekts, kas varētu tikt īstenots līdz 2018. gadam, kad notiks Latvijas valsts simtgades svinības.
Attiecībā uz Zaigas Gailes vadībā vāktajiem parakstiem pret piebūves celtniecību VNĪ pārstāvis Arnis Blodons norādīja, ka juridiska spēka tiem nebūs, – tās ir tādas personiskas aktivitātes, nekas vairāk. Viņš šādu rīcību salīdzināja ar Valsts prezidenta balsošanas akciju: sabiedrības aptaujām par iespējamo kandidātu nebija nekādas nozīmes – tik vien kā reitingu celšana.
Tikmēr arī Okupācijas muzejs sācis savu kampaņu, rosinot ikvienu, kurš atbalsta Nākotnes nama būvniecību, parakstīties tās atbalstam. Tas lūgs to darīt arī tām 1000 personām, kas ir muzeja ziedotāju sarakstā. Šā pasākuma galvenais mērķis esot pierādīt, ka arī piebūves projektam sabiedrībā ir atbalsts un tas pat varētu būt ne mazāks par oponentu skaļajām balsīm. «Tā kā muzejs ir sastapies ar agresīvu un netaktiski organizētu kampaņu pret piebūves celšanu, tas vēlējās parādīt, ka šīs skaļās balsis nav vienīgās publiskajā telpā,» akcentēja Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels. Viņš arī aprādīja, ka jau sākotnēji muzeja ēkai bijis paredzēts papildu spārns, līdz ar to ēka šobrīd nebūt neizskatās tā, kā tikusi iecerēta. Tāpēc apgalvot, ka, piebūvējot papildu apjomu, tiks sabojāts izcils padomju laika modernisma arhitektūras objekts, neesot pamata.
Muzeja biedrības pārstāvji uzskata par nepieņemamiem arhitektu grupas apgalvojumus, ka muzejs var pārcelties uz bijušo čekas namu, labākajā gadījumā esošajā ēkā saglabājot tikai ekspozīcijas zāli. Cieņu aizskaroši esot nodēvēt Gunāra Birkerta projektu par mēslu, noklusējot pasaulē respektētā arhitekta vārdu iesniegumos ārzemju organizācijām UNESCO un DoCoMoMo. Maldinoši esot arī teikt, ka Nākotnes namā tiks celtas plašas, dārgas adminsitratīvās telpas un tajā tiks ierīkots veikals – bode, kas tirgos kādas Sibīrijas trofejas, un ka nams varētu ar laiku pārvērsties par trimdas tautiešu biznesa centru. Šādi veikaliņi esot arī citos līdzīga veida muzejos, piemēram, holokaustam veltītajos.