Kristus piedzimšanas katedrāles krusti iemirdzas zeltā

Turpinot Skonto būves realizēto labdarības akciju Svet, virs Kristus piedzimšanas katedrāles ieejām atjaunoti trīs mazie apzeltītie krusti, savukārt nākamajā posmā septembra sākumā plānota arī četru kupolu apzeltīto krustu atjaunošana. Krustu apzeltīšana un uzstādīšana ir viena no labdarības akcijas Svet sadaļām.

Labdarības akcijas Svet, kuras mērķis bija un vēl arvien ir Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāles atjaunošana, pirmsākumi meklējami jau 2002. gadā. To iniciēja Guntis Rāvis un uzņēmums Skonto būve. Darbs, līdzekļi un zināšanas, ko ieguldījis uzņēmums un Guntis Rāvis personīgi, ir pavēruši iespēju atdzimt vienai no skaistākajām un monumentālākajām Rīgas celtnēm.

Akcijas Svet sākumposmā – 2005. gadā – tika atjaunota dievnama fasāde, pabeigti unikālie sienu gleznojumi katedrāles iekšpusē un atbilstoši pareizticīgo tradīcijām apgleznota arī aizmugurējās daļas siena, uz kuras līdz šim gleznojuma nebija.

Savukārt 2011. gadā akcijas ietvaros tik apzeltīts katedrāles zvanu torņa kupols un izgatavots 80 kg smagais un 2 m augstais krusts, ko vēlāk arī apzeltīja. Īstenojot Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāles arhitekta Pflūga ieceri, 2014. gadā tika apzeltīts arī katedrāles centrālais kupols. Kupola 400 kvadrātmetru plašā virsma pārklāta ar visaugstākās – 980 proves zeltu, izmantojot 57 740 zelta lapiņas.

Krusti saņemti dāvinājumā

Leģendas, kur palikuši 1963. gadā pēc Latvijas PSR Kultūras ministrijas rīkojuma nozāģētie katedrāles krusti, klīst dažādas, bet atrast tos līdz šim nav izdevies. Skarbas ir leģendas arī par tiem cilvēkiem, kas šo uzdevumi izpildījuši. Vēsturniekiem ir pieejams viens neliels krusta fragments, kas izmantots kā papildu izpētes materiāls, izgatavojot jaunos krustus. Par pamatu jaunajiem krustiem ņemti savulaik cara apstiprinātā Pflūga projekta rasējumi, kurus vēl arvien rotā cara paraksts. Jaunie krusti izgatavoti Vācijā un nodoti baznīcai kā privātpersonas ziedojums. Sākotnēji tie bija apstrādāti ar galvanizētām plāksnēm, kas vairāk nekā divdesmit gadu kalpošanas laikā jau bija apsūbējuši un nomelnējuši. Skonto būves projektu vadītājs Modris Seļakovs stāsta, ka, sākot strādāt pie krustu apzeltīšanas projekta, pareizticīgo baznīca vēlējās virs katedrāles uzstādīt tradicionālos pareizticīgo tendencēm atbilstošos krustus – bez rotājumiem, taču Latvijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija lūdza saglabāt esošo krustu formu, uzsverot celtnes un Rīgas pilsētbūvniecības vēsturiskā mantojuma autentisko krustu vērtību.

Zeltīšana – smalka lieta

Pastāv vairākas zeltīšanas metodes, kas laika gaitā ir mainījušās un attīstījušās. Modris Seļakovs skaidro: «Vissenākā man zināmā zeltīšanas metode ir ļoti kaitīga – uz vara plāksnēm ar dzīvsudraba palīdzību tiek uzklāts zelts. Izgarojot dzīvsudrabam, zelts praktiski iesūcas kaparā, un zeltījums ir mūžīgs. Šāda metode ir izmantota Pēterburgas Īzaka katedrāles kupola zeltīšanai. Šo darbu veikuši 67 zeltīšanas meistari, un man nav pat jāpaskaidro, kādas tam bija sekas uz viņu veselību.» Taču, ja skatāmies no zeltījuma ilgmūžības viedokļa, tad redzams, ka iepriekšminētā tehnoloģija ir ļoti ilgtspējīga – kaut arī kara laikā katedrāles zeltījumi ir nokrāsoti, lai nespīdētu kā mērķis uzlidojumu laikā, vēlāk krāsa notīrīta, un zelts mirgo vēl šodien.

Skonto būve zeltīšanas darbus veic pēc izstrādātas un pieņemtas mūsdienīgas zeltīšanas tehnoloģijas, kas zeltīšanu padara iespējamu daudz ātrākā laikā. Piemēram, katedrāles septiņu krustu zeltīšana, sākot no sagatavošanas līdz pilnīgai procesa pabeigšanai, ilgst trīs mēnešus. Šāda zeltīšanas tehnoloģija izmantota arī Pēterburgas Ermitāžas centrālā kupola zeltīšanā, kas tika veikta 2013. gadā, ar ko arī katedrāles projekta vadītājam M. Seļakovam bija iespēja iepazīties, lai šādu praksi pārņemtu arī šī projekta īstenošanā.

Latvijā ir tikai daži zeltīšanas speciālisti – viens no tiem ir vecmeistars Gazs Habibuļins, kura vadībā notika katedrāles centrālā kupola un lielā krusta zeltīšanas darbi. Trīs mazos ieejas krustus un četrus sānu kupolu krustus vecmeistara uzraudzībā apzeltījusi Latvijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sertificēta zeltīšanas speciāliste Laura Ikerte. Zelta kārtiņa ir ļoti plāna – uz vienu kvadrātmetru tiek uzklāti tikai 6 grami 980 proves zelta. Visu septiņu krustu apzeltītā platība sastāda 9,5 kvadrātmetrus.

Speciālisti spriež, ka zeltījumu nevajadzēs atjaunot vismaz piecdesmit gadus. Taču vislielāko postu zeltījumam nodara aktīvā pilsētas vide (automašīnu izplūdes gāzes) un putni – nosēžoties uz krustiem, tie ar nagiem saskrāpē plāno zeltījuma kārtiņu. Lai samazinātu putnu ietekmi, Skonto būves speciālisti krustus apdarinājuši ar metāla adatām, kas traucē putniem ērti iekārtoties.

Skonto būve ziedo naudu un darbu

Visus darbus, kas attiecas uz krustu demontāžu, sagatavošanu zeltīšanai un montāžu, veic Skonto būves speciālisti. Modris Seļakovs uzsver, ka darbs ir sarežģīts – jāpieaicina alpīnisti, jāizmanto celtņi un jāuzstāda uz kupolu jumtiem sastatņu konstrukcijas, lai montāžas speciālisti varētu ērti un droši piekļūt katedrāles kupoliem. Lai demontētu un vēlāk uzstādītu trīs mazos ieejas krustus, problēmu ir mazāk, jo krusti nav smagi, tie neatrodas pārāk augstu un, salīdzinot ar citu krustu montāžu, ir viegli uzstādāmi. Savukārt sānu kupolu krustu demontāžai un uzstādīšanai izmanto pārvietojamas sastatnes.

UZZIŅAI

• Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle ir lielākā un arhitektoniski grandiozākā pareizticīgo kulta celtne Baltijā. Baznīcas projektu konkursā piedalījās trīs izcili Rīgas arhitekti – Jānis Frīdrihs Baumanis, Heinrihs Šēls un Roberts Pflūgs. 1875. gada decembrī uz akadēmiķa Pflūga projekta Krievijas imperators Aleksandrs II uzrakstīja rezolūciju par celtniecības darbu uzsākšanu Esplanādē. Jauno pareizticīgo katedrāli 1884. gada oktobrī iesvētīja Rīgas un Mītavas bīskaps Donāts.
• Kristus piedzimšanas katedrāle ir tā sauktā krievu – bizantiešu stilā celta pieckupolu centrālbūve ar krusta plānu, kuras galvenajai ieejai vēlāk pēc Pflūga projekta piebūvēts zvanu tornis ar kupolu. Dievnams stipri cieta abos pasaules karos, tomēr saglabājis savu autentisko ārējo veidolu ar majestātiskiem, bizantiskiem kupoliem un paša autora – akadēmiķa Pflūga projektētiem kupolu krustiem, kuri atbilst gan ēkas arhitektoniskajam veidolam, kupolu proporcijām un pareizticīgi sakrālajiem kanoniem. Katedrāles krustu projekts ir saglabājies – rasējumu kopijas atrodas arhitekta R. Upmaņa personiskajā arhīvā, ko viņš laipni atļāvis izmantot katedrāles atjaunošanas procesā.
• Lielāko triecienu celtne saņēma padomju laikā – 1963. gadā dievnamam nozāģēja krustus un ēku pārbūvēja par Zinību namu. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas dievnams tika nodots tās likumīgajam īpašniekam – pareizticīgo baznīcai. Jau 1990. gadā tika iesvētīti Vācijā dzīvojošā pareizticīgā rīdzinieka Valdemāra Feldmaņa dāvinātie krusti, kas tika izgatavoti Vircburgas amatniecības skolas darbnīcās. Četri krusti, kas šodien rotā sānu kupolus, izgatavoti pēc 1989. gada rasējumiem, kas precīzi izstrādāti pēc Pflūgas projekta dokumentācijas, papildus veicot uzmērīšanu vienam no saglabātajiem krusta fragmentiem.
• Katedrāles ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kā arī atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma objekta Rīgas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas vēsturiskais centrs teritorijā.