Koncertzāle Rīga gatavojas 1. septembrī sākt otro sezonu, nevis pamest Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) iznomātās telpas. Uzņēmuma valdes loceklis Juris Millers solās atbrīvot izmantoto platību tikai ar tiesas spriedumu, bet ne uz vienpusēja līguma laušanas pamata.
Vakar J. Millers pirms preses konferences, uz kuru nebija ieradies ne LZA prezidents Ojārs Spārītis, ne valdes priekšsēdētājs Valdis Kampars, izvadāja žurnālistus pa koncertzāles telpām, palīgtelpām un pagrabiem, akcentējot LZA paviršās apsaimniekošanas sekas un pierādījumus sava uzņēmuma ieguldījumiem pusmiljona eiro vērtībā. Tie iztērēti gan 12 kilometru garajos kabeļos ugunsgrēka trauksmes sistēmas izveidei, gan šķībo un izpuvušo grīdu remontos, gan aizskatuves, kas bijusi pārvērsta par nevajadzīgo drazu izgāztuvi, sakārtošanā, gan citos darbos. Tika arī parādīta vieta, kur savulaik bijuši 264 radiatori, kuru pazušanā LZA vainojusi koncertzāles vadību. Esot taču redzams, ka tie noskrūvēti nevis nesen, bet jau pirms desmit gadiem, un vispār bez ēkas tehniķu palīdzības to nemaz nevarot izdarīt, jo tādā gadījumā jānoslēdz ūdens visā ēkas apkures sistēmā. J. Millers uzsvēra, ka, uzņēmumam te ienākot, šo sildelementu nav bijis un to pierādot arī fotofiksācija, kas veikta, pārņemot telpas. Galu galā, kad viņš par neslavas celšanu vērsies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, LZA atklājusi 90 radiatoru sekcijas ēkas pagrabos. Tad nu rodoties jautājums: kā akadēmija apsaimniekojot valsts īpašumu, ja pat nezina, kur kas atrodas. «Apvainot mani radiatoru zagšanā ir ciniski meli. Ja viņi rūpīgāk pameklēs, varbūt atradīsies arī pārējās apkures sistēmas daļas vai noskaidrosies, kura amatpersona to ir izdarījusi,» teica J. Millers.
Viņš arī atgādināja to, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par nomas līguma vēstules atzīšanu par prettiesisku. Akadēmijas vadības paziņojumu Twitter vietnē, ka tiesa šo koncertzāles iesniegumu esot noraidījusi, J. Millers nosauca par melīgu – tiesa esot noraidījusi tikai to pieteikuma daļu, kurā bijusi prasība aizliegt LZA atslēgt zālei ūdeni un elektrību, jo šādu prasību nevarot nodrošināt. Viņš arī norādīja, ka tiesā ir iesniegts «200 lappušu biezs sējums ar līgumiem, pieņemšanas un nodošanas aktiem, tāmēm un maksājumiem» un tajos var rast apliecinājumu tam, ka remontos ieguldīti 196 eiro kvadrātmetrā.
Tā kā LZA valde atsakoties ar J. Milleru komunicēt jau kopš šā gada janvāra, neatbildot arī uz viņa vēstulēm, viņš par šādu rīcību vērsies administratīvajā tiesā. Tāpat viņš iesūdzējis LZA tiesā par to, ka tā nav samaksājusi par tās rīkotajiem pasākumiem. Pēdējais mēģinājums situāciju atrisināt sarunu ceļā būšot nākamajā otrdienā, 25. augustā, kad šis jautājums tiks skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ārkārtas sēdē. J. Millers akcentēja, ka vienpusēja līguma laušana no LZA puses neapturēs koncertzāles saimniecisko darbību. Lai to izdarītu, akadēmijas vadībai būtu jāvēršas tiesā. Šobrīd tas nav noticis, un, ja arī notiks, pirmās instances spriedums būtu gaidāms – labi, ja pēc pusotra gada. Tikmēr koncertzāle, ko viņš nodēvēja par izcilu kultūrtelpu, turpinās savu darbību.
Jel kādas komunikācijas iespējas ar J. Milleru ir izsmeltas un viņa situācijas redzējums ir tikai interpretācijas, norādīja LZA pārstāve Ilze Stengrevica. Ja reiz viņš izvēlējies tiesas ceļu, tad LZA to nevar liegt, un, ja viņš neatbrīvos telpas 1. septembrī, akadēmija tiešām tā arī darīs, jau iepriekš Neatkarīgajai teica V. Kampars, piebilstot, ka koncertzāle rada LZA zaudējumus, jo nav mēnešiem maksājusi nomas maksu.