Centrāltirgus grib novākt starpnieku
Pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus iecerējusi lauzt līgumu ar tirgus teritorijas nomnieku KN un partneri un turpmāk šo teritoriju pati iznomāt tirgotājiem.
Parasta prakse Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem ir apaugt ar privātfirmām, kas apsaimnieko publiskajam sektoram pienākošās teritorijas vai funkcijas. Pastāv trīs skaidrojumi, kāpēc tā notiek. Pirmais, ka valstij nav jāiejaucas saimnieciskajā darbībā. Otrais, ka valsts kalpotāji ir sliņķi. Trešais, ka viņi ir arī gana apsviedīgi, lai iznomātu valsts resursus saviem radiem un draugiem, kuri tad iedzīvojas uz sabiedrības rēķina. Tagad radusies iespēja sekot tam, vai tiešām un kādā veidā būs iespējams visas šīs tradīcijas lauzt vismaz vienā pašvaldības uzņēmumā. To paveikt uzņēmies a/s Rīgas Centrāltirgus jaunieceltais valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.
Arī Centrāltirgū izsenis ir piekopta parastā prakse ar teritorijas nomnieku un apakšnomnieku ķēžu veidošanu. Tādā veidā 1999. gada 1. oktobrī tiesības apsaimniekot 7700 kvadrātmetrus lielu laukumu Centrāltirgus teritorijā ieguva KN un partneri. Kopš tā laika ir nomainījušās daudzas Centrāltirgus administrācijas un uzradies KN un partneru klons Mercados, kas laika gaitā atspoguļots dažādos pagājušā gadsimta līguma pārjaunojumos ar derīguma termiņu līdz 2018. gadam. Tomēr Centrāltirgus administrācija ir apņēmusies šo līgumu lauzt ar šā gada 1. novembri un piedāvā visiem, kuri tirgojas Centrāltirgū KN un partneru apakšnomnieku statusā, noslēgt līgumu ar tirgus administrāciju un tirgoties tālāk.
Pirms Centrāltirgus administrācijas aktivitātes tika kārtējo reizi publiski demonstrēts, kā Centrāltirgus teritorijā nez kādi cilvēki pārdod nezināmas izcelsmes preces bez kases čekiem. «Centrāltirgus vadība iepriekš ir informējusi tirdzniecības vietas iznomātāju par to, ka viņa apsaimniekotajā teritorijā ir konstatēti vairāki būtiski pārkāpumi. Esam vairākkārt lūguši apakšnomnieku teritorijā ieviest kārtību, taču iznomātājs to neveica,» A. Morozovs ceturtdien pamatoja lēmumu lauzt līgumu ar KN un partneriem, kas tagad vēl arī pārtraukusi maksāt nomu Centrāltirgum. KN un partneru valdes loceklis Armands Gritāns piekrita, ka Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts ieņēmumu dienests pārkāpumus ir konstatējuši un ka firmas līgumā ar Centrāltirgu ir ietvertas nomnieka saistības nodrošināt kārtību apsaimniekotajā teritorijā, bet ko dotajā gadījumā nozīmē kārtība, kas jāuztur KN un partneriem? Tā var slaucīt ietves un nokrāsot letes, bet nevarot prasīt no apakšnomniekiem, lai tie uzrāda darba līgumus ar cilvēkiem, kuri tirgojas iznomātajās vietās, vai uzrāda preču izcelsmes dokumentus.
A. Gritāns solīja cīnīties par nomas līguma saglabāšanu gan ar tirgotāju mītiņiem pie Centrāltirgus administrācijas ēkas un pie Rīgas Rātsnama, gan tiesājoties ar Centrāltirgus administrāciju. Nu jau ir pagājuši gadi divdesmit, kopš Centrāltirgū nodarbinātos izdevās savākt uz nerezultatīvām protesta akcijām pret kases aparātu ieviešanu tirgus teritorijā. Nav zināmi precedenti, pēc kuriem paredzēt gala spriedumu tiesas procesā starp Centrāltirgu un KN un partneriem, ja tāds sāktos. Gar Centrāltirgu pagarinātā Daugavas promenāde un Spīķeru teritorijas attīstība rāda piemērus, ka Rīgas pašvaldības intereses un naudas piesaistīšana spēj izdaiļot pilsētu.