Rīgā ārpusģimenes aprūpe jaunā kvalitātē

Mājīgi, plaši un labiekārtoti dzīvokļi – tā īsumā var raksturot Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra (RPBJC) struktūrvienības Ziemeļi telpas. Iestāde noteikti neatgādina tipisku bērnunamu, par kuriem sabiedrībā valda dažādi stereotipi. Ziemeļos tās iemītniekiem tiek nodrošināti ģimenes dzīvei pietuvināti apstākļi un viņi paši rūpējas par savu sadzīvi (pērk pārtikas produktus, tīra telpas, taisa ēst), tādējādi attīstot turpmākajā dzīvē noderīgas prasmes.

Struktūrvienībā Ziemeļi dzīvo 72 bērni un pusaudži, kas mitinās dzīvokļos - astoņi katrā. Visu diennakti dzīvoklī kopā ar viņiem ir arī audzinātāja (kopumā ir četras, kuras savā starpā mainās), kas palīdz bērniem un pusaudžiem sadzīvisku jautājumu risināšanā, piemēram, plāno naudas tēriņus, kopā ar bērniem iepērkas, gatavo, atbalsta viņus izglītības apguvē. Katrā dzīvoklī ir vairākas istabas, tostarp atsevišķa audzinātājai. Katrā dzīvoklī ir virtuve, viesistaba, guļamistabas, labierīcības. Principā ir radīti apstākļi, lai veidotos ģimeniska vide. Jāpiebilst, ka vienas ģimenes bērni dzīvo vienā dzīvoklī. «Ir sagādāts viss, kas vajadzīgs vienai lielai ģimenei,» norāda RPBJC direktors Kaspars Jasinkevičs.

«Bērniem, kas ir šķirti no ģimenes, ir nepieciešamas īpašas rūpes. Darbiniekiem tas ir jāņem vērā. Dzīvoklī kopā ar bērniem ir ne tikai audzinātāja, bet ar viņiem strādā arī viens sociālais darbinieks vai viens sociālais pedagogs un, ja dzīvoklī dzīvo vismaz puse bērnu vecumā līdz desmit gadiem, divas aukles,» stāsta K. Jasinkevičs.

Ģimenes modeļa iedzīvināšana aizsākās 2009. gadā, process notika pakāpeniski, jo tas prasīja gan pārmaiņas menedžmentā, gan bija jāmainās arī personāla uzstādījumiem - viņiem savā ziņā ir uzticēta vecāku loma: to, ko bērniem neiemāca viņu bioloģiskais tētis un mamma, ir jāizdara personālam. «Ģimeniskā modeļa ieviešanas process Ziemeļos ir noslēdzies. Šeit ir bērnu un jauniešu mītnes vieta, taču visas citas aktivitātes pārsvarā notiek ārpus struktūrvienības telpām,» skaidro K. Jasinkevičs.

Viņš ir pārliecināts, ka ģimeniskais modelis veido jaunos cilvēkus daudz patstāvīgākus un iemāca dzīvē noderīgas prasmes. Viņš arī uzskata, ka lielākā problēma seno laiku institūcijās dzīvojošajiem bērniem bija tāda, ka viņi no visām pusēm bija apčubināti, līdz ar to nebija sagatavoti dzīvei ārpus iestādes.

Paralēli bērnu aprūpei notiek arī darbs ar viņu bioloģisko ģimeni, un bieži vien tas rezultējas ar bērna atgriešanos pie saviem vecākiem. Piemēram, kopš šā gada 1. jūnija RPBJC struktūrvienībā - Krīzes centrā - ir nonākuši 46 bērni un 37 no viņiem ir atgriezušies atpakaļ savā īstajā ģimenē.

RPBJC kopumā apvieno septiņas struktūrvienības, kur mitinās krīzē nonākuši un bez vecāku gādības palikuši bērni. Arī citās struktūrvienībās pamazām sāk pārorientēties uz aprakstīto ģimenes modeli.