NRA skaidro, kā iedzīvotājus māna zemes īpašnieki zem daudzdzīvokļu mājām

Dalītais īpašums un piespiedu noma gadiem ilgi bijis labas dzīves avots cilvēkiem, kam pieder zeme zem svešām mājām, bet nu pienācis termiņš, kad saskaņā ar likumu Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētā nomas nauda kļūs arvien mazāka. Tāpēc zemes īpašnieki cenšas pārdot zemi tiem, kam pieder dzīvokļi. Ne visi par šādu iespēju ir priecīgi – arī starptautiskie basketbola fani braļukas Nauris un Normunds Macius.

Vienam brālim Pārdaugavā Ūdens ielā daudzdzīvokļu mājā pieder dzīvoklis, otrs tajā ar sievu dzīvo. Un vēl šajā namā 29 ģimenes. Denacionalizācijas process Latvijā it kā sen jau beidzies, taču dažādiem īpašumiem ik pa laikam uzrodas kādi mistiski mantinieki vai jauni īpašnieki, kas tos nopirkuši no mantiniekiem.

Negodīga komercprakse

Ķengaragā un Purvciemā simtiem dzīvokļu īpašnieku šogad saņēma paziņojumus, ka viņiem jāapmaksā desmit gadu seni zemes nomas parādi Pilsētas zemes dienestam. Ar Rīgas pašvaldību šai firmai nekādas saistības nav, ja vien neskaita tā upuru atrašanās vietu. Iedzīvotājiem prasīts samaksāt vairākus simtus eiro par katru dzīvokli. Galu galā iesaistījās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un lika šim kantorim pašam samaksāt 50 000 eiro lielu sodu par negodīgu komercpraksi - nevar prasīt nomas naudu ar atpakaļejošu datumu un iebiedēt dzīvokļu īpašniekus.

Ūdens ielas stāsts ir atšķirīgs. Vismaz pagaidām noma netiek prasīta - īpašniece vēlas zemi zem mājas uzreiz pārdot. Iedzīvotājiem ir pirmpirkuma tiesības. Ja viņi pirkt negribēs vai nevarēs, tad būšot jārēķinās ar nomu par iepriekšējiem desmit gadiem. Visticamākais, blefs, taču tā iedzīvotājiem piedraudēts.

Ar vēsti par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu iedzīvotāji tika aplaimoti gluži nesen. Kādu dienu apsaimniekotājus no SIA Smiletown uzrunājis zemes īpašnieces pārstāvis advokāts Ģirts Mezītis ar aicinājumu izpirkt zemi zem mājas. Taču apsaimniekošanā neietilpst nekustamā īpašuma iegāde. «Viņi gribēja, lai nopērkam un tālāk ar to visu krāmējamies paši, bet mēs atteicāmies,» stāsta pārvaldniece Kitija Belicka. Tālāk šī vēsts nodota iedzīvotājiem

Iespējamas 30 tiesvedības

«Labdien, vēlreiz informēju visus par to, ka ir uzradusies zemes īpašniece un vēlas pārdot zemi. Viņas piedāvājums ir izpirkt zemi katram dzīvokļa īpašniekam atbilstoši viņa domājamām daļām par šā brīža kadastrālo vērtību 41 000 EUR. Viņa piedāvā zemi izpirkt viena gada laikā. Sadalot šo summu uz dzīvokļu skaitu, vidēji sanāk 1700 EUR uz vienu dzīvokli, bet katram summa tiks aprēķināta atsevišķi un būs lielāka vai mazāka atbilstoši katra domājamām daļām,» tā iedzīvotājiem skaidro apsaimniekotāji.

Advokāts Ģirts Mezītis sarunā ar Neatkarīgo pauž cerību, ka ar iedzīvotājiem par darījumu izdosies vienoties, iztiekot bez tiesvedības par piespiedu nomas maksu. Šāda vēlme ir saprotama, jo tiesas iesaiste nozīmētu, ka atsevišķs process tiek rosināts par katru dzīvokli un tam piekrītošajām zemes domājamām daļām. Īpašnieces vārdu advokāts neatklāj - neesot pilnvarots. Taču skaidrs, ka organizēt vienlaikus 30 tiesvedību būtu sarežģīti jebkuram.

Riski minimāli

Arī iedzīvotājiem pašlaik neatliek nekas cits, kā prasīt speciālistu padomu, un viņiem ieteikts nesteigties. Likums Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētā - 12. pants paredz, ka piespiedu zemes noma turpmākajos trīs gados samazināsies. Nākamgad tā nedrīkst būt augstāka par 5% no kadastrālās vērtības, aiznākamajā līdz 4%, bet no 2020. gada līdz 3%. Tāpēc daudzi īpašnieki tagad steidzot tikt vaļā no saviem zemes gabaliem. Turklāt dzīvokļu īpašnieku riski esot minimāli, jo visa summa jāizmaksā pārdesmit gados un vairāk, nevis vienā. Zemes iegāde, protams, esot labākais risinājums dzīvokļu īpašniekiem, taču jautājums esot par pirkuma cenu un samaksas kārtību.

Sešu dzīvokļu saimnieki it kā piekrituši piedāvātajiem nosacījumiem, tikai prasa pagarināt samaksas termiņu no gada uz diviem. Bet lielākā daļa vēl domā vai kategoriski nepiekrīt - kā Nauris Macius. Viņš uzskata, ka dažu cilvēku viedokli nedrīkst uzspiest vairākumam. Galu galā, kad 2004. gadā pirkts īpašums, toreiz neviens nebrīdināja, ka pēc 14 gadiem nāksies pirkt vēlreiz. Un summa nav maza. Ja būs nepieciešams, populārākais basketbola līdzjutējs Baltijā tiesāsies.