Latvijas simtgadei veltīto vides objektu Laika priekškars plānots atklāt šogad 18. novembrī. Šajā konkursā par labāko atzītā SIA H2E veidotā skice alejā pie Latvijas Nacionālā teātra tikusi plaši apspriesta.
Vakar uz tikšanos ar Pilsētas īpašuma komitejas deputātiem bija uzaicināti gan konkursa žūrijas dalībnieki, gan H2E vadošais dizainers Holgers Elers, gan arborists un SIA Labie koki vadītājs Edgars Neilands, lai deputātiem skaidrotu, izskaidrotu un novērstu šaubas, ka šī projekta rezultātā varētu nomaitāt koku aleju pie Nacionālā teātra.
Ja pēc divu stundu runāšanas, klausīšanās un jautāšanas deputāti kļuva mierīgāki koku lietā, tad nu viņiem ir jauns jājamzirdziņš, kuru noteikti nerimsies dancināt - kāds skaidrojošais teksts tiks veidots starp burtiem un cik reižu tajā būs minēts vārds «okupācija».
Vismaz vienu reizi būs, sacīja vides māksliniece un pašvaldības Īpašuma departamenta pārstāve Arta Goldberga. Viņa arī paskaidroja, ka vides objektā starp gadskaitļiem ir integrēti paskaidrojoši stāstījuma teksti latviešu un angļu valodā, sniedzot iespēju izprast, kādēļ šie notikumi ir svarīgi un kādēļ tie jāzina, un par terminiem un gadskaitļiem A. Goldberga ir konsultējusies ar teātra zinātnieci Ievu Struku un Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā Ilonu Celmiņu. Laika priekškaru veidos 24 gadskaitļi par laika periodu no 1886. gada līdz 2018. gadam - norādes par Latvijai un Nacionālajam teātrim nozīmīgiem notikumiem - un starp tiem tiks izkārtots skaidrojošais teksts. Piemēram, viens no gadskaitļiem - 1896 - vēsta par Latviešu etnogrāfisko izstādi, kas veltīta latviešu dzīvei līdz 19. gadsimta beigām, un tā pirmoreiz iezīmēja teritoriju pie pilsētas kanāla kā kultūras telpu. Izstādi pusotra mēneša laikā apmeklēja 45 000.
Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs uzsvēra, ka šis nav politisks objekts, un aicināja to nepolitizēt. Savukārt Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis uzsvēra, ka šis nav priekšvēlēšanu objekts, jo līdz vēlēšanām šā gada rudenī to nepagūs izveidot. Viņš atgādināja, ka vairākus gadus ir spriests par to, ka vajadzīga kāda piemiņas zīme vai vieta, kas atgādinātu par teātrim un Latvijai nozīmīgiem notikumiem. Latvijas Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas Republika. «Kas paliks pēc Latvijas simtgades? Koncertzālei pamatus ielikt nevaram,» emocionāli norādīja O. Rubenis. Tad vismaz Laika priekškars būs vēstījums par Latviju.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce rezumēja, sakot, ka komisija vērtēja konkursam iesniegto darbu māksliniecisko kvalitāti un nepieciešamību pēc šāda objekta.