Siltums Rīgā: Bažas par dārgāku tarifu

Jau 2015. gadā izskanēja ziņa, ka Rīgas dome kopā ar privātu investoru vēlas būvēt Baltijā lielāko šķeldas katlumāju – ar apmēram 100 megavatu lielu jaudu. Pret to iebilda Ekonomikas ministrija, norādot, ka Rīgā ir pietiekamas siltuma jaudas, bet iecerētā katlumāja radīs konkurenci akciju sabiedrībai Latvenergo. Rīdziniekiem tika solīts, ka šķeldas katlumāja varētu samazināt siltumenerģijas tarifu par vienu līdz pieciem procentiem. Šajās dienās Ekonomikas ministrija izteikusi bažas, ka siltuma tarifs Rīgā varētu palielināties.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka a/s Rīgas siltums (RS) ir sasteigti virzījusi uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā. Reorganizācija nozīmē, ka RS pievieno savu meitas uzņēmumu SIA Rīgas bioenerģija, ar kuru kopā RS īstenoja biokurināmo katlumāju projektu. Tāda shēma bija nepieciešama, lai iegūtu līdzekļus biokurināmo katlumāju projektiem.

Ekonomikas ministrijas vērtējumā reorganizācija, proti, Rīgas bioenerģijas iekļaušana RS, nozīmē to, ka RS pārņems arī kredītsaistības - 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē papildus ieguldītās investīcijas deviņu miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. Ministrijas ieskatā - pēc šādas reorganizācijas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama. Ministrijā tiek apšaubīta biokurināmās katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, konkurētspēja. SIA Rīgas bioenerģija operatīvie darbības radītāji par šā gada pirmajiem mēnešiem liecina, ka uzņēmums strādā ar zaudējumiem un tie varētu pieaugt. Investīciju projekta biznesa plānā nebija ņemti vērā augstie biznesa riski - konkurence siltuma ražošanā Rīgā un mainīgās izejvielu cenas. Un plānotās otrās katlumājas Rīgā, Vietalvas ielā 5, būvniecība vēl nav sākta.

Inženierzinātņu doktore Maija Rubīna, kura pērn saņēma gada balvu enerģētikā par mūža ieguldījumu, atgādina, ka Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvā padome arī brīdināja par šā projekta mīnusiem, un viens no tiem ir katlumājas atrašanās vieta. Daugavas labajā krastā siltuma jaudu pietiek, tur nav vajadzīgs vēl viens siltumenerģijas ražotājs. Padomes dalībnieki arī pārmeta par katlumājas ietekmi uz elektrības cenām - TEC vienlaikus spēj ražot gan elektrību, gan siltumu, bet, ja siltums Rīgai nav vajadzīgs (tiek saražots, bet nav iespēju izmantot), tad elektrība izmaksā dārgāk. Tāpēc Ekonomikas ministrija jau no sākuma neatbalstīja dārgo katlumāju projektu.

Uz Ekonomikas ministrijas skeptisko un pat noliedzošo nostāju RS valde paziņoja, ka reorganizācija siltumenerģijas tarifu nepaaugstinās.

Tas tikšot saglabāts nemainīgi zems. RS valdes rīcībā nav informācijas par faktiem, ar ko varētu pamatot Ekonomikas ministrijas apgalvojumus par tarifa iespējamu paaugstināšanu. RS informē, ka starptautiska auditoru kompānija ieteikusi izvēlēties šādu reorganizācijas veidu, un uzskata, ka, iekļaujot zaļās enerģijas ražotāju savā struktūrā, varēs nodrošināt stabili zemu tarifu un samazināt atkarību no importētiem energoresursiem.

VIEDOKLIS

Maija RUBĪNA, inženierzinātņu doktore, ilggadēja Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja:

- Šajā situācijā Rīgas siltums rīkojās pareizi (reorganizācijas ceļā Rīgas bioenerģiju pievienot Rīgas siltumam - red.). Nepareizi bija tas, ka kopā ar privātfirmu izveidoja meitas uzņēmumu. Privāta uzņēmuma vadības uzturēšanai aizietu lielas mūsu iemaksātās naudas par siltumu - tūkstošiem eiro. Tagad, kad katlumāja ir pārpirkta, tas būtu noziegums, ja turpinātu sadarbību ar privātu firmu. Bet biokurināmā katlumāja nesīs zaudējumus. Tā nav spējīga strādāt ar peļņu, jo Daugavas labajā krastā ir liels siltuma jaudu pārpalikums. Katlumāja tur nebija vajadzīga. Pie zaudējumiem var uzskatīt arī vidi - tiklīdz katlumāja strādā, tā rada putekļus. To Rīgā jau ir pārpārēm.