Bolderājā attīsta mājokļu, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamības projektu
Turpinot mājokļu attīstības programmu, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks uzsākusi vēl trīs dzīvojamo ēku kompleksa būvniecību Mežrozīšu ielā, kas papildinās jau iepriekšējos gados realizēto piecu māju kompleksu.
Līdz ar jauno māju kompleksa būvniecību ieguvēja būs visa Bolderājas apkaime, kas iegūs ne tikai vēl vienu sakārtotu teritoriju, bet arī būtiskus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabojumus. Rīgas pilsētbūvnieka attīstītie projekti ievieš jaunas tradīcijas un dzīves vides kvalitātes kritērijus līdz šim nenovērtētajā Bolderājas apkaimē, kas savā būtībā ir lieliska vieta dzīvošanai - netraucē pilsētas centra transporta plūsma, ir Daugavas un jūras klātbūtne ar svaigu priežu gaisu.
Dzīvokļi - Rīgas pašvaldības sociālā palīdzība
Pēdējā laikā vairāku pašvaldību dzīvojamā fonda turētāji sūdzas par nepilnībām likumdošanā, kuras ne tikai neuzlabo, bet traucē apsaimniekošanu. Pašvaldība meklē apsaimniekotāju savām sociālajām mājām, norādot, ka deviņi nami draud palikt bez apsaimniekotājiem. «Tā nav likumdošana, tas ir bardaks, tā ir! Apsaimniekotājus gadiem neviens neņem vērā,» skarbs ir Rīgas pilsētbūvnieka sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Kiršblats, atbildot uz jautājumu par sociālo māju uzturēšanu. «Piešķirt dzīvokļus varam, bet negodprātīgus īrniekus, nemaksātājus un demolētājus no tiem bez tiesas izlikt nevaram. Tiesvedības velkas gadiem, tikko izliekam ārā kādu, nākamajā dienā viņš ir klāt ar jaunu papīru, ka pienākas cits dzīvoklis. Rīga nav izņēmums. Spilgts piemērs - pirms pāris nedēļām pēc divu gadu tiesu darbiem izlikām nemaksātāju, tūkstošiem eiro parāds, izdemolēts dzīvoklis, kaimiņu sūdzības. Pēc pāris dienām smaidīgs klāt ar izziņu no Mājokļu un vides departamenta, ka viņam pienākas cits, tajā pašā mājā, stāvu zemāk. To regulē likumdošana, ne jau apsaimniekotājs. Tikko sākām gatavoties celtniecībai Bolderājā. Jaunas, glītas mājas, jūra 15 minūšu gājienā, netālu Bolderājas karjers ar atpūtas zonu, dome būvēs veloceliņu, bet kas mājās dzīvos?! Kam būs pienākusi rinda? Ar tiesas spriedumu izliktie? Skaidrs, ka mēs gribētu normālus īrniekus, bet likumu pārkāpt arī mēs nevaram. Grozījumi īres likumā ieķērās Saeimas gaiteņos. Rīgas pilsētbūvnieks ir lielākais pašvaldības dzīvokļu turētājs - gandrīz 6000 dzīvokļu. Paši piedāvājām piedalīties darba grupās, izstrādājām priekšlikumus, ieceres, neviens ministrijā neuzskatīja par vajadzīgu mūs uzklausīt. Saņēmām epastu no valsts sekretāra: paldies par interesi.»
Pēdējā desmitgadē Rīgas dome ir realizējusi vairākus dzīvojamo māju, tostarp īres namu un sociālo dzīvokļu, projektus, kopumā radot vairāk par tūkstoti mājokļu. Ievērojamākie projekti, kuru realizācijas rezultātā ir simtiem jaunu mājokļu, ir projekts Ulbrokas ielā ar 792 dzīvokļiem, Imantas 8. līnija ar 301 dzīvokli, Mežrozīšu ielas četri dzīvojamie nami kopumā ar 298 dzīvokļiem, bet nule uzsākts projekts vēl par vairāk nekā 600 mājokļu būvniecību.
Projektu attīstītājs ir pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kosītis uzsver: «Mājoklis katra cilvēka dzīvē ir pats svarīgākais, jo tas sniedz ne tikai jumtu virs galvas, bet rada arī drošības sajūtu un iespēju nodzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Mēs nevaram runāt par to, kurš ir pelnījis, kurš nav pelnījis - mājoklis ir cilvēka pamattiesības, un mūsu misija ir sniegt palīdzību tiem, kuri paši saviem spēkiem nespēj atrisināt mājokļa jautājumu. Tie ir cilvēki, kam dzīvē varbūt ir paveicies mazāk nekā citiem, bet viņi ir cilvēki, un pašvaldības un mūsu pienākums ir par viņiem rūpēties. Katrs dzīvoklis, kura atslēgas nododam jaunajam īrniekam, ir viņiem kā sākums jaunai dzīvei. Taču pēc pāris mēnešiem izrādās, ka īrnieks nav maksājis, skandalējas ar kaimiņiem, salauzis liftu.
Tā ir tikai projekta pirmā kārta, jo šiem trim namiem sekos vēl citi.» Jaunajās ēkās būs vienistabas dzīvokļi ar vidējo platību 20 līdz 25 kvadrātmetri.
Būs vairāk nekā 600 dzīvokļu
Mežrozīšu ielā netālu no Rīgas pilsētbūvnieka pārziņā jau esošā četru māju kompleksa kopumā tiks uzbūvētas vēl piecas dzīvojamās mājas. Projekta pirmajā kārtā taps trīs savstarpēji saistītas ēkas kopumā ar 218 dzīvokļiem. Ēkās ir paredzētas telpas Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram, Rīgas Sociālā dienesta dienas centram, veselības centram, ģimeniska tipa telpu grupa, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu 16 personām - bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, un viena telpu grupa, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu 4 ģimenēm - vecākiem ar garīgās attīstības traucējumiem ar bērniem. SIA Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats skaidro: «Attīstot sociālo dzīvojamo māju projektus, mums ir jādomā ne tikai par to, lai cilvēkiem būs vieta dzīvošanai - savas mājas, bet jāņem vērā arī potenciālo iedzīvotāju īpašās vajadzības. Saprotams, ka māju iemītnieki ir un būs ļoti dažādi, starp viņiem daudz vecu un vientuļu cilvēku, invalīdu un citas personas, kam nepieciešama speciāla aprūpe, ārsta pieejamība un sociālā darbinieka palīdzība. Tāpēc jau projektā ir paredzētas telpas dažāda tipa sociālās palīdzības centriem. Komplekss Mežrozīšu ielā veidojas kā viens veselums, kurā cilvēki var ne tikai labi dzīvot, bet arī ērti saņemt nepieciešamos pakalpojumus, kā arī izmantot labiekārtotu vidi - ietves, laukumus, velonovietnes, autostāvvietas, soliņus un apstādījumus.» Plānots, ka atslēgas jaunie īrnieki varēs saņemt jau 2019. gada septembra beigās.
Projekta otrajā kārtā tiks realizēta sociālo dzīvojamo māju būvniecība ar kopējo dzīvokļu skaitu ne mazāku kā 391, ar neapdzīvojamām telpām dienas aprūpes centram un ne mazāk kā 32 grupu dzīvokļiem.
Pakalpojumu pieejamība un kvalitāte visiem apkaimes iedzīvotājiem
Patlaban veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamībā Bolderāja nevar lepoties ar sakārtotu infrastruktūru. Lai gan tagad veselības centrs ir atjaunotā ēkā, kurā iebūvēts arī lifts, kam vajadzētu nodrošināt centra pieejamību arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem, tas neatbilst mūsdienu prasībām - vecajā ēkā tehniski nebija iespējams veikt lielus pārbūves darbus, tāpēc vēl arvien durvis ir par šauru un kopumā telpas nav tādas, lai šo ēku varētu nodēvēt par modernu veselības aprūpes iestādi. Topošā māju kompleksa būvniecība šo jautājumu atrisina - Bolderājas iedzīvotājiem būs mūsdienīgs veselības centrs un sociālo pakalpojumu pieejamība, kas ir būtisks nosacījums kvalitatīvai dzīves videi. Tas ir viens no soļiem, ko Bolderājas infrastruktūras attīstībā veic Rīgas dome, kas apstiprina, ka nākamie soļi sekos un Bolderāja attīstīsies kā viena no pieprasītākajām vietām dzīvošanai.