Jakrins: Patlaban nav bažu, ka Rīgas satiksme varētu nonākt neprofesionālu cilvēku rokās

Par Rīgas satiksmes skandālu, par to, kāpēc atkāpies no uzņēmuma valdes locekļa amata un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Emīlu Jakrinu.

- Jūs esat viens no Rīgas satiksmes (RS) valdes locekļiem, kuri atkāpušies no amata. Atkāpāties, taču esat presei sacījis, ka atbildību neuzņematies. Kā to saprast?

- Es sāku strādāt RS valdē 2016. gada 29. decembrī. Kā varu noprast no publiskajā telpā pieejamās informācijas, tramvaju un autobusu iepirkumi un notikumi, par kuriem KNAB ir veicis savas operatīvās darbības, ir notikuši agrāk - 2013. gadā, 2016. gadā, bet jebkurā gadījumā tajā laikā, kad es vēl nebiju valdes loceklis. Par iepirkumiem neesmu neko lēmis, līdz ar to man nebija aizdomu, ka tajos varētu būt kādas nelikumības. Atkāpos solidāri kopā ar visiem valdes locekļiem, vienlaikus arī izprotot radušās situācijas nopietnību un sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Pašlaik ir svarīgi saglabāt uzņēmumu un mierīgu darba ritmu tajā, jo tur strādā vairāk nekā 4000 darbinieku, vairāk nekā 2500 šoferu.

- Vai pastāv iespēja, ka kādā brīdī pretendēsiet uz RS valdes locekļa amatu no jauna?

- Praktiski nepastāv, jo man ir savas idejas, ko strādāt tuvākā un tālākā nākotnē. Neplānoju otrreiz kāpt tajās pašās kurpēs, domāju, ka atradīšu kādus jaunus izaicinājumus dzīvē.

- Ko varat teikt par jauno valdes sastāvu?

- Jauno valdes priekšsēdētāju Anriju Matīsu pazīstu kā augstas klases nozares profesionāli. Patlaban nav nekādu bažu, ka uzņēmums varētu tikt nodots neprofesionālu cilvēku pārziņā.

- Kā varat komentēt pēdējo nedēļu notikumus - RS vadītāja Leona Bemhena aizturēšanu, amatpersonu un uzņēmēju arestus un ar šo lietu saistītos skandālus?

- Atturēšos ko detalizēti komentēt, jo, kā jau teicu, man ar šiem iepirkumiem nav bijis ne mazākās saistības. Protams, ka šīs lietas ir nepatīkamas. Lai izmeklētāji dara savu darbu. Jo ātrāk noskaidrosies patiesība, jo labāk.

- RS droši vien ir kādi iesākti darbi, kas jāveic. Kam būtu jāturpinās, ko nedrīkst pārtraukt?

- Kas attiecas uz RS, manuprāt, uzņēmumam ir pietiekami daudz izaicinājumu - sākot ar pirms dažām nedēļām publiski apspriesto Skanstes virziena tramvaju, kas noteikti jāpabeidz, lai nodrošinātu loka kustību apkārt centram. Pašreizējai pagaidu valdei un tai valdei, kas vēlāk nāks, būs uzdevums to pabeigt. Tas jāpabeidz tā, lai nerastos nekādas šaubas par šā procesa caurspīdīgumu.

Vēl jāskatās uz tiem procesiem, kas saistīti ar ritošā parka atjaunošanu, jo pašlaik ir radīta liela šaubu ēna par tiem. Rīgas mērs Nils Ušakovs ir uzdevis caurskatīt līgumus un piegādes, kas nav notikušas, un, ja tas nepieciešams un iespējams, kādus līgumus pārtraukt. Tomēr būs jāskatās, kā šo procesu turpināt, jo skaidrs, ka nākotnē ritošais sastāvs novecos un būs jāatjauno.

- Škoda ir starptautiski pazīstams zīmols. Iepirkumu summas ir diezgan pamatīgas - simti miljonu. Kā tas vispār iespējams, ka darījumos ar šādiem partneriem pastāv kādi korupcijas riski, nerunājot nemaz par korupciju?

- Man ir pārsteigums, ka lietā iesaistītas šādas ļoti ievērojamas megakompānijas. Jo gan čehu trolejbusu un tramvaju ražotāji, gan poļu autobusu ražotāji ir kompānijas, kas strādā lielā daļā pasaules. Ja kādā citā nozarē ir līdzīgi gadījumi, tad pēc tam parasti notiek kādas lielas pārbīdes. Gandrīz visā pasaulē šādām kompānijām pēc šādiem skandāliem ir grūti saglabāt savu tēlu un iespēju piedalīties publiskos iepirkumos pasaulē. Pieļauju, ka poļu un čehu valstiski uzraugošajām institūcijām arī ir problēmas, jo rodas jautājums, kā tās ir uzraudzījušas tik nozīmīgus spēlētājus savās valstīs un palaidušas garām, ka tie pārdod preci ar kukuļošanas metodi.

Skaidrs, ka Rīga agrāk vai vēlāk atradīs citus transporta uzņēmumus un nopirks transporta līdzekļus, skaidrs, ka uzņēmums neapstāsies un cilvēki darbu nezaudēs, un pasažierus turpinās pārvadāt. Bet var atgadīties, ka tajās zemēs, kur top tramvaji un autobusi, simti vai tūkstoši cilvēku var zaudēt darbu tāpēc, ka ražotājiem ir problēmas. Protams, šis skandāls ir gana plašs, ja pierādīsies, ka situācija ir tāda, kā tā pašlaik izskatās.

- Dotācija RS gada laikā bijusi 123 miljoni eiro. Kāpēc šā uzņēmuma darbība izmaksā tik ļoti daudz?

- Tas, ko dēvē par dotāciju vai subsīdiju, ir pakalpojumu atmaksa. Apmēram puse no visiem pasažieriem brauc bez maksas. Pilsēta kā politisks subjekts ir pieņēmusi lēmumu, ka liela daļa pilsētnieku jāved par brīvu vai ar lieliem atvieglojumiem. Skaidrs, ka šo pasažieru vešana maksā tikpat, cik to pasažieru vešana, kas maksā pilnu cenu. Kādam tas ir jāatmaksā. Pašvaldība pārliek pasažieru pārvadājumu naudu no pilsētnieku maka uz kopējo pilsētas maku. 140 miljoni pasažieru gadā tiek pārvadāti. Es domāju, ka šī cena ir adekvāta.

- Rīgas domes opozicionāri esot rēķinājuši visādu pakalpojumu pašizmaksu un sarēķinājuši, ka RS ik gadu pazūdot 30 miljoni eiro.

- Domnieki nav kaut ko pareizi sarēķinājuši. RS strādā 4400 cilvēku, vidējā alga ir ap 1000 eiro. Tas vien veido jau 50 miljonus izmaksu. Tiek nobraukti tūkstoši kilometru, līdz ar to ir milzīgas izmaksas par elektrību un degvielu. Ir jāveic dažādi investīciju projekti - sliežu uzturēšana un būve. Tāpat autoparka uzturēšana un modernizācija. Skaidrs, kas viss maksā daudz naudas. Protams, vienmēr var diskutēt par iespējamiem ietaupījumiem, bet ne vienmēr iespējams ietaupīt. Pastāv liels šoferu deficīts, tāpēc uzņēmums piedāvā apmācīt jaunus darbiniekus. Tas arī maksā naudu. Pastāv dažādas sociālas garantijas, lai motivētu strādāt uzņēmumā.

- Pašlaik politiskā gaisotne ir nokaitēta, 13. Saeimas deputāti un Rīgas domes opozīcija grasās atlaist Rīgas domi, dabūt pie malas visu pašvaldības vadību. Kā jūs raugāties uz šiem procesiem?

- Uzskatu, ka tāds scenārijs būtu diezgan slikts. Tas būtu precedents tam, ka pašvaldību vēlēšanās zaudējušas partijas diezgan viegli var izrēķināties ar pašvaldībām, ja iegūst varu parlamentā. Tādā veidā Latvija virzīsies projām no demokrātiski ievēlētām institūcijām uz parlamenta ieceltiem vietvalžiem pašvaldībās. Tā mēs varam nonākt pie situācijas, ka katrs nākamais parlaments nomainīs visas pašvaldības un mērus, kuri nepatīk. Var jau arī iecelt un atcelt faktiski gubernatorus. Līdzīgs modelis darbojas Krievijā.

- Ir jau ziema, bet rīdzinieki redz, ka uz Salu tilta notiek remontdarbi. Vai šo darbu kvalitāte šajā gadalaikā būs gana laba?

- Ir darbi, kurus var veikt visa gada garumā. Ar zemes darbiem nav problēmu, tāpat ir ar betonēšanas darbiem, lietojot mūsdienu ķīmiskās piedevas. Vienīgais, kas ir ierobežots, ir asfalta klājiens, kas nav darāms jebkuros laika apstākļos. Salu tilts tiek būvēts atbilstoši plānotajiem grafikiem.

- Kā tas nākas, ka Rīgā joprojām ir zemes ceļi vai ļoti bedraini ceļi iekšpagalmos?

- Protams, tas ir naudas trūkums. Nav bijis pietiekami daudz investīciju pēdējos 30 un vairāk gados. Kopumā naudas deficīts Rīgas ielās ir tuvu miljardam eiro, un vēl ir nepieciešami vismaz 200 miljoni lietus kanalizācijas sistēmas sakārtošanai. Ir vietas, kur vispār nekad nav bijusi lietus kanalizācija vai arī ir ļoti veca un nefunkcionē gana labi. Skaidrs, ka Rīgā un visā Latvijā investīcijas nav bijušas pietiekami lielas. Pēdējos gados situācija būtiski uzlabojas, pilsēta investē apmēram 20 miljonus gadā, bet tik un tā šis naudas daudzums nav pietiekams pret to, kā ielas zaudē savu labo stāvokli. Grants seguma un bezseguma ielu arī ir diezgan daudz - vairāki simti kilometru visā pilsētā. Ņemot vērā mūsdienu tendences un arī normatīvos aktus, šādas ielas vairs netiek taisītas kā agrākajos laikos, kad uzbēra granti un uzklāja asfaltu, bet, ja tiek taisīts, tad tiek taisīts pamatīgi - ar pilnu tehnoloģisko procesu, izveidojot arī lietus kanalizāciju, trotuārus, apgaismojumu. Līdz ar to, vai tā ir iela centrā vai iela nomalē, izmaksas ir gandrīz vienādas. Apmēram vienu ielu gadā mēs izbūvējam, taču, ja valsts un Rīga nekļūs būtiski bagātāka, šādu neizbūvēto ielu kopgarums vēl kādu laiku paliks diezgan liels.

- Nesen augsta līmeņa Dānijas pilsētvides dizainers Mikaels Kolivilu Andersens ļoti skarbi izteicās par to, kā Rīgā organizēta un noformēta velosipēdu kustība. Kas tiek darīts, lai velosipēdu kustību organizētu labāk?

- Pašlaik ar dāņu ekspertiem ļoti aktīvi sazināmies, bija arī Kolivilu Andresena un viņa komandas tikšanās ar Rīgas mēru. Notiek tikšanās arī ekspertu līmenī. Dānija tiešām ir paraugs, no kura mācīties, un mūsu eksperti brauc uz Kopenhāgenu, lai izpētītu šīs pilsētas pieredzi un pārrunātu ar dāņu kolēģiem, kādi ir iespējamie risinājumi, kurus varētu ieviest Rīgā. Skaidrs, ka risinājums nav vienas dienas jautājums, jo Kopenhāgena uz to, kāda tā ir pašlaik, ir sākusi iet sešdesmitajos gados. Protams, tas ir sabiedrības kopējās uztveres un redzējuma jautājums, kādā virzienā attīstīties. Dānijā velotransports ir populārs jau sen. Mēs Rīgā aizvien vairāk pie tā strādājam. Tuvākajos gados pilsēta aizvien vairāk piedāvās risinājumus, kas mudinās cilvēkus uz veselībai draudzīgāku pārvietošanos.