Pārbaudē secina: Visbīstamākajā tehniskajā stāvoklī tā dēvēto hruščovku balkoni

© Egons Ansbergs/ F64 Photo Agency

No 1950. līdz 1991. gadam būvēto tā dēvēto hruščovku (316. un 318. sērijas māju) balkoni ir visbīstamākajā tehniskajā stāvoklī. To kalpošanas laiks ir beidzies. Ekonomikas ministrija pagājušajā gadā pasūtīja šīs sērijas ēku balkonu tehniskā izvērtējuma izpēti – pētīja mehānisko noturību un stabilitāti. Secinājumi bija tādi, kādi tika gaidīti.

Ekspertīzē konstatēts, ka balkoni ir nolietoti, daļa no tiem - kritiskā stāvoklī un tos nepieciešams demontēt. Rīgas enerģētikas aģentūra 2010. gadā diskusijā par ēku balkonu un lodžiju renovēšanas tehniskajiem risinājumiem brīdināja par acīm redzamo - balkonu tehniskais stāvoklis vairumā ēku ir bīstams. Turklāt balkoni un lodžijas var palielināt siltuma zudumus. Toreiz tika runāts arī par vienkāršāko variantu - balkonus demontēt jeb nozāģēt. Tad ēku ir vieglāk nosiltināt. Tomēr eksperti bija vienisprātis, ka labāks un lietderīgāks variants ir balkonu renovācija. Arī no izmaksu viedokļa, jo ēkas fasādes sakārtošana pēc balkonu nozāģēšanas nav lēta, jo balkona konstrukcijas, stiprinājumi pie ēkas sienas ir jāatsedz, bet pēc tam jānosedz, jo fasādi nevar atstāt puspabeigtu. Balkona demontāža un jauna uzstādīšana var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Pagājušajā gadā veiktā balkonu pārbaude liecina, ka 29 Rīgas, Jelgavas un Rēzeknes mikrorajonu daudzstāvu 316. un 318. sērijas mājās apsekotajiem balkoniem tuvākajos gados ir vajadzīgi uzlabojumi. Ir arī tādi balkoni, kurus vairs nedrīkst lietot. Ekonomikas ministrija plāno piedāvāt trīs tipveida rīcības scenārijus - stiprināt esošos balkonus, noņemt vecos un uzstādīt pilnībā jaunus vai arī balkonu demontēt pilnībā. Tipveida risinājumi būs pieejami Ekonomikas ministrijas mājaslapā, un dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja iepazīties ar aptuvenām darbu izmaksām. Tādējādi tiks mazināta birokrātija, gatavojot balkona renovācijas projektu.

MATERIĀLU, KONTRUKCIJU VIDĒJAIS KALPOŠANAS LAIKS

316., 318., 119. sērija

Pārsegumu, konstrukciju materiāls - 70 gadu;

dzelzsbetona lielizmēra plātņu lodžijas un balkoni - 50 gadu;

lieveņi ar dzelzsbetona un betona pakāpieniem - 40 gadu;

jumta konstrukcijas - 70 gadu;

koka rāmja logi un balkona durvis - 20 gadu;

stikla pakešu logi plastmasas rāmjos - 20 gadu;

durvis dzīvokļu telpās - 40 gadu;

ķeta radiatori - 50 gadu;

konvektori - 40 gadu.

Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais