Gaismas pili izgaismos ar 9500 lampām
Tie, kuri līdz šim uzskatīja, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka būs saules gaismas pielieta un caurskatāma kā, piemēram, Saules akmens, var aizmirst šīs ilūzijas, jo lielākā daļa ēkas apšuvuma būs no necaurspīdīgām stikla plāksnēm. Turklāt, lai Gaismas pils varētu attaisnot savu nosaukumu, pēc būvnieku aplēsēm, būs nepieciešams aptuveni 9500 gaismekļu.
Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts lēmums par papildu 13,6 miljonu latu pārdali LNB būvniecībai, vakar būvlaukumā pie ēkas fasādes sāka stiprināt pirmo stikloto elementu.
Gaismas pils stikloto fasāžu konstrukcijas veidos vairāk nekā 3500 kvadrātmetru caurspīdīga stikla un aptuveni 10 000 kvadrātmetru necaurredzama dekoratīva stikla pakešu, informē Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA). Tas nozīmē, ka lielākā daļa šīs ēkas būs necaurredzama materiāla ieskauta. Stikla paketes tiek veidotas Latvijā no stikliem ar dažādiem pārklājumiem, kuru ražošanā izmantotas jaunākās tehnoloģijas. Savukārt caurspīdīgos stiklus pakešu ražotnēm piegādā vācu kompānija. Lai radītu viendabīgas stiklotas sienas efektu, būvnieki izvēlējušies strukturālo fasāžu sistēmu – skatoties no ārpuses, dominēs stikls, un šuves starp stiklojumiem būs šauras, bez redzamiem stiprinājuma elementiem.
Kultūras ministrs Ints Dālderis (JL) Neatkarīgajai pastāstīja, ka projektā ir veiktas nelielas izmaiņas, kas paredz iespēju nerūsējošā tērauda jumta vietā izmantot ko citu. "Tā ir jauna tehnoloģija, kura ir atrasta arhitekta Gunāra Birkerta un būvuzraugu kopdarbībā. Jumtā tiks izmantoti gaismas paneļi, kas ražo elektrību, un ar saražoto elektrību, iespējams, pietiks, lai vasarā ar elektroenerģiju nodrošinātu kondicionēšanas sistēmu. Šis jumta klājuma materiāls būs lētāks," pārliecināts ir I. Dālderis.
Savukārt NBA ir pārsteigta par šādu lēmumu. Doma par jumta seguma aizstāšanu pret citu viņiem esot pirmā dzirdēšana.
Valdība apstiprinājusi nepieciešamos līdzekļus LNB infrastruktūras izbūvei. Pēc projekta autoru SIA Arhitektu birojs Ģelzis–Šmits–Arhetips un SIA Constructus aplēsēm, pilnīgai izbūvei būtu nepieciešami 45,6 miljoni latu, taču Kultūras ministrija, nevarot atrast tik daudz naudas, izmantos no deflācijas ietaupītos līdzekļus. Tas nozīmē, ka par aptuveni 6,8 miljoniem izbūvēs nelielu daļu no bibliotēkas darbībai nepieciešamās infrastruktūras. Tā, piemēram, LNB vajadzībām nebūvēs sākotnēji plānoto 110 kV apakšstaciju, bet gan 10 kV kabeļlīniju no apakšstacijas Torņakalns.