Pēc Valsts kontroles (VK) ieteikumiem saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību Kultūras ministrija (KM) nolēmusi atteikties no daudzmiljonu vērtās idejas – līdzās Gaismas pilij būvēt daudzstāvu autonovietni.
Tāpat KM cer, ka tai izdosies izvairīties no dārgās elektroapakšstacijas būves, taču neviens joprojām nespēj pateikt, cik valstij izmaksās vērienīgā objekta celtniecība.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba Neatkarīgajai norādīja, ka viņu māc bažas par kopējām LNB izmaksām. "Es pat teiktu, ka informācija tiek slēpta, nepasakot patiesās, kopējās bibliotēkas uzbūvēšanas izmaksas, jo blakus galvenajai ēkai bija paredzēta ēka, lai nodrošinātu siltumu, vēdināšanas režīmus. Ja es pareizi saprotu pēc informācijas, ko mēs esam saņēmuši no KM, tad, apspriežot revīzijas rezultātus, tiek pārskatīts viss projekts, lai šīs komunikācijas, kas nepieciešamas ēkas uzturēšanai, ievietotu galvenajā ēkā," skaidro I. Sudraba.
Līdzību viņa saskata ar Dienvidu tilta revīziju. "Celtniecībā ir ļoti grūti pārbaudīt materiālu izlietojumu, īpaši pēc tam, kad darbi ir pabeigti. Bet Dienvidu tiltā 27 miljoni nepamatotu tēriņu tika atklāti, vispār nevērtējot būvniecības izdevumus par materiālu lietošanas apjomiem un izcenojumiem," atgādina valsts kontroliere.
KM preses pārstāve Dace Vizule sola, ka LNB būvniecībā tiks ņemti vērā VK revidentu ieteikumi. "KM sadarbībā ar LNB projekta autoriem, projekta konsultantiem un būvuzraugiem izvērtēja tehnisko telpu izvietojumu LNB ēkā un atsevišķas tehniskās ēkas nepieciešamību, nonākot pie secinājuma, ka optimālais risinājums, kā ar vismazākajiem resursiem nodrošināt LNB darbības uzsākšanu jaunajā ēkā, ir izbūvēt daudzfunkcionālās tehniskās ēkas daļu, kurā atradīsies visas tehniskās telpas un iekārtas, tai skaitā mikroklimata iekārtas. Pārplānojot risinājumus atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējam, KM atteicās no daudzstāvu autostāvvietas izbūves apmeklētājiem un apakšstacijas izbūves, rodot iespēju visas inženiertehniskās komunikācijas koncentrēt nelielā, kompaktā inženiertehnisko komunikāciju centrā, kā arī paredzot ēkas aprīkošanu no deflācijā gūtajiem ietaupījumiem," norāda D. Vizule.
Kopējās Gaismas pils izmaksas KM joprojām nespēj pateikt, jo viss būs atkarīgs no turpmākiem daudzmiljonu latu vērtiem iepirkumiem, piemēram, mēbeļu iegādes. "Līgumā par LNB ēkas būvniecību fiksētā summa ir 135,3 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Līgumā iestrādātās inflācijas/deflācijas formulas darbības dēļ pašlaik ietaupījums ir 2,4 miljoni latu. Prognozējams, ka, turpinot būvēt intensīvākā termiņā un izmantojot cenu kritumu, kopējais ietaupījums ēkas būvniecības izdevumos varētu sasniegt aptuveni desmit miljonus latu," pārliecināta KM pārstāve.
Neatkarīgā rakstīja, ka, salīdzinot līdz pagājušajam gadam iztērētos līdzekļus ar valdībā apstiprinātajiem, radusies 3,7 miljonus latu liela starpība. KM precizē, ka 2009. gada jūnijā valdība nolēma līdzekļus 3,7 miljonu latu apmērā, kas bija paredzēti Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai, pārvirzīt LNB projekta īstenošanai 2009. un 2010. gadā un šādam mērķim tie arī tikuši izlietoti. "Tādējādi valsts budžetā pērn piešķirtais finansējums tiešām bija 22,1 miljons latu, bet ēkas būvniecībai izlietoti, kā jau KM norāda, 25,66 miljoni latu, ieskaitot novirzīto finansējumu," precizē D. Vizule.