Kā rīkoties, ja sabiedriskajā transportā izceļas konflikts? Komentē policijas pārstāvis
Piedzīvot braucienu ar iereibušu, uzmācīgu vai agresīvu un dažkārt arī smakojoši pasažieri gadījies ne vienam vien sabiedriskā transporta pasažierim. Un visnelabvēlīgākajā situācijā parasti ir tieši pilsētas autobusu, tramvaju un trolejbusu braucēji, jo šo transportu visbiežāk izvēlas bezbiļetnieki. Pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas galvenais speciālists Deins Millers podkāstā Rīta mikriņš satiksmē – brīvu vietu nav, iesaka: “Ja kāds pasažieris citiem traucē, nevajag kautrēties, ir jāziņo policijai!”
Deins Millers ikdienā gan uz darbu, gan no tā, pārvietojos formastērpā un atzīst, ka, iekāpjot sabiedriskajā transportā, tas uzreiz kļūst tukšāks, jo tie, kas izvēlējušies, pārvietoties bez biļetes, baidās, ka iekāpusi kontrole un steigšus pamet transporta līdzekli.
‘’Protams, tie, kas godīgi iegādājušies biļeti, īpašu vērību personai uzplečos nepievērš. Taču cilvēkiem kopumā būtu svarīgi saprast, ka no policista nav jābaidās, gluži otrādi - viņa klātbūtnē var justies drošāks,” ar smaidu saka Pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas galvenais speciālists Deins Millers, atgādinot, ka ar biļešu kontroli nodarbojas, nevis policija, bet kontrolieri.
Par neatbilstošiem pasažieriem ir jāziņo!
Komentējot to, cik droši pasažieri var justies sabiedriskajā transportā, viņš uzsver, ka drošības līmenis ļoti ir atkarīgs no iedzīvotāju iesaistes situācijās, kad sabiedriskajā transportā kārtību traucē kāds iereibis subjekts, vai arī cilvēks, kurš nelāgi ož un attiecīgi sabojā pārējiem braucienu.
‘’Jāteic gan, ka šāda situācija mazāk attiecas uz mikroautobusiem un starppilsētu autobusiem, jo tur katram pasažierim jātiek garām vadītājam, kurš var pieņemt lēmumu, konkrēto personu salonā neielaist. Taču gadījumos, kad šāds miera traucētājs tomēr nokļuvis salonā, var zvanīt uz 110, norādot autobusa maršrutu un vēlams arī tuvākās pieturas, vai arī var vērsties pie vadītāja, kurš izvērtēs situāciju un pieņems lēmumu kā rīkoties. Tāpat, ja atrodaties Rīgā, var izmantot RPP mobilo lietotni, kurā var norādīt problēmu un mēs iespējami ātri uz to reaģēsim, iespējams mūsu vizīte uz dažām minūtēm aizkavēs autobusu vai mikroautobusu, jo mēs nevaram cilvēku, kas atrodas neadekvātā stāvoklī vienkārši izmest uz ielas, mums ir jāparūpējas, lai ar viņu nekas slikts nenotiek un, lai viņš neapdraudētu apkārtējos. Tāpēc var nākties nedaudz uzgaidīt, bet jūs būsiet droši, ka šī persona, piemēram, ziemā, nenonāks vienkārši uz ielas, ka mēs parūpēsimies, lai viņš saņem medicīnisko palīdzību un, ja nepieciešams nogādāsim uz patversmi sociālās palīdzības saņemšanai,” skaidro Deins Millers.
Pašiem gan uzmanīgi jāizsver, vai iesaistīties konfliktā
Pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas galvenais speciālists iesaka izvērtēt, vai katram pašam vajadzētu iesaistīties kāda konflikta risināšanā, tādejādi apdraudot sevi un arī apkārtējos, jo tas tomēr ir policijas darbs
“Es pats esmu vairākkārt iesaistījies šādās situācijās arī brīžos, kad neesmu policista formā, bet, ja tas ir nepieciešams, vienmēr izsaucu arī kolēģus, ‘’saka Deins Millers, godīgi atzīstot, ka, arī pašam, strādājot policijā, ir grūti nebūt policistam brīžos, kad neesi formas tērpā.
Tomēr iedzīvotājiem ir jāatceras, ka drosme ir laba īpašība, taču svarīgi novērtēt savas spējas un izlemt, vai labāk zvanīt policijai vai tomēr iesaistīties pašam.