Saeimas koalīcija vēl tikai strādā pie likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu, un Valsts prezidents atkārtoti brīdinājis deputātus, ka lēmumam par pašvaldības patriekšanu jābūt ļoti izsvērtam. Dažas politiskās partijas tas nav traucējis jau pieteikt cīņu par Rīgas mēra amatu.
Pirmā par savu ieinteresētību Rīgas pārvaldē oficiāli paziņoja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) organizācijas valde, kas, «izvērtējot situāciju valstī un Rīgas domē, pieņēmusi lēmumu startēt iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās».
Partijas līderis Edvards Smiltēns būs arī tās kandidāts uz mēra amatu. Viņam arī dots valdes mandāts izveidot Rīgas domes vēlēšanu komandu.
E. Smiltēna pirmie soļi politikā tika sperti organizācijās, kurām vēlāk apvienojoties izveidojās Vienotība. Partijai piedzīvojot krīzi, izvērtās konflikts starp E. Smiltēnu un tās ilggadējo līderi Solvitu Āboltiņu un partijas valdi kopumā. Tā rezultātā jaunais politiķis, kurš sākotnēji tika gatavots partijas priekšsēdētāja amatam, bija spiests izstāties no Vienotības. Pēc tam viņš nodibināja organizāciju Sadarbība par labām pārmaiņām, vēlāk pārdēvēja to par Sabiedrība centriskai politikai, kas kļuva par Latvijas Reģionu apvienības partneri, E. Smiltēnam kļūstot par apvienības valdes locekli.
LRA, kurai iekļūt 12. Saeimā palīdzēja vēlāk jaunu partiju dibinājušais Artuss Kaimiņš, startēja arī 13. Saeimas vēlēšanās, taču nesaņēma pietiekamu vēlētāju atbalstu. Neveiksmīgs bija arī organizācijas starts 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Valsts novados cienījamu pārstāvniecību guvušās partijas līderis, uzsverot organizācijas kompetenci, saka: «Rīdzinieki ir pelnījuši dzīvot ērtā, labi pārvaldītā un sakārtotā pilsētā. Galvaspilsētas iedzīvotājiem jābūt pārliecinātiem, ka katrs viņu nodokļos samaksātais eiro tiek novirzīts viņu vajadzībām, nevis pazudis un izšķērdēts, rosoties negodīgiem darboņiem. Tāpēc LRA piedāvā domes vēlēšanās gudru un kompetentu alternatīvu.»
E. Smiltēns stāsta, ka LRA jau sākusi darbu pie izvērstas programmas, kas balstīta organizācijas biedru un pašvaldību vadītāju pieredzē, atziņās un plašajā pašvaldību pārvaldības kompetencē.
Paziņojumā par piedalīšanos iespējamajās Rīgas domes vēlēšanās LRA arī nelaiž garām iespēju pašlaik par īpaši modīgu kļuvušo tendenci paziņot par pilnīgu distancēšanos no Aivara Lemberga un ar to saistītajām politiskajām partijām, taču ne ar vārda nepiemin Rīgas domē pašlaik saimniekojošās koalīcijas veidojošās partijas.
«Līdz šim notikušas arī neformālas sarunas par potenciālu sadarbību Rīgas domes vēlēšanās gan ar Saeimā pārstāvētiem, gan arī ar ārpusparlamenta politiskajiem spēkiem. LRA valde uzsver, ka nesaskata nekādas sarunu iespējas Rīgas domes vēlēšanu kontekstā ar politisko partiju apvienībā Zaļo un Zemnieku savienība ietilpstošajām partijām, ja tās nepārtrauks jebkādu sadarbību ar Aivaru Lembergu,» pauž LRA paziņojums. Te gan jāpiebilst, ka pirms ASV izsludinātajām sankcijām pret A. Lembergu neoficiālas sarunas par iespējamo sadarbību LRA un ZZS veidojošo partiju vidū notika.
Oficiāli apstiprināts arī galvaspilsētas domes atlaišanu virzošās Attīstībai/Par! kandidāts uz nākotnē potenciāli vakanto Rīgas mēra amatu - Saeimas vēlēšanās Rīgā aiz Daniela Pavļuta otrs populārākais partijas kandidāts, Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis. Sākotnēji cīņas par mēra amatu pirmajām rindām nopietni tika apsvērta Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētāja D. Pavļuta kandidatūra, taču viņš no šīs iespējas atteicās, nominējot šim godam M. Staķi.
Vadot Rīgas domi, viņš plāno sekot trīs principiem. Pirmkārt, tā būs taupība un saimnieciskums, jo, viņaprāt, nav taisnīgi, ka uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir jādzīvo taupīgi, bet Rīgas vadība var atļauties būt izšķērdīga. «Ja es savus uzņēmumus vadītu tā, kā tiek vadīta Rīgas dome, es jau sen būtu bankrotējis vai sēdētu cietumā,» pauž M. Staķis.
Līdz ar viņa kandidatūras apstiprināšanu Attīstībai/Par! arī apliecina, ka tā iespējamajās vēlēšanās kandidēs ar atvērtu sarakstu, kurā aicinās pievienoties pilsoniski aktīvus profesionāļus, kas vēlas veidot «modernu, atvērtu un eiropeisku Rīgas pilsētu».
Mēra amata kandidāts stāsta, ka ir sarunātas tikšanās gan ar nevalstisko, gan politisko partiju pārstāvjiem, taču potenciālos partnerus vēl neatklāja. Kopumā šādu organizāciju esot vairāki desmiti.
Kaut arī ideoloģisku atšķirību dēļ Attīstībai/Par! izvēlējās nestartēt vienā sarakstā ar Nacionālo apvienību, Jauno konservatīvo partiju un Jauno Vienotību, partija jaunajā Rīgas domes sasaukumā plāno sadarboties ar šo partiju veidoto nacionāli konservatīvo bloku. Savukārt sadarbība ar Saskaņu vai Gods kalpot Rīgai neesot iespējama ne pie kādiem apstākļiem.
Kamēr partijas jau taisās uz iespējamajām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām, Valsts prezidents Egils Levits jau atkārtoti brīdinājis Rīgas domes atlaišanas likumprojektu steidzīgi virzošo Saeimas koalīciju, ka tās lēmumam jābūt pietiekami pamatotam, lai tas izturētu Satversmes tiesas vērtējumu.
«Paust šādu politisku vērtējumu par Rīgas domes darbu ir leģitīmi un pieļaujami. Tomēr šim vērtējumam ir jābūt pietiekami pamatotam, par to savukārt ir jādiskutē Saeimā. Diskusijām ir jābūt nopietnām un vispusīgām, lai varētu teikt, ka lēmuma pieņemšana ir bijusi taisnīgs process,» uzsver Valsts prezidents.