Rātsnama zvani turpmāk atskaņos komponista Mārtiņa Brauna aranžētas melodijas

© f64

No šodienas Rātsnama zvani sāks atskaņot jaunu skaņdarbu izlasi ar komponista Mārtiņa Brauna aranžētajām melodijām. "Es centos viegli. Visas melodijas varbūt nav vieglas, bet es centos tā, lai sagurušam cilvēkam šī zvanu mūzika neliktu justies vēl nogurušākam, tie nav nekādi kapu zvani. Būs gan jautras, gan priecīgas, gan tradicionālas melodijas," pauž Brauns. 

Programmā iekļauti klasikas, tautasdziesmu, paša komponista skaņdarbu un pat tautā populāru "galda" dziesmu fragmenti.

Komponists uzsvēra, ka aranžējot mūziku zvaniem, jāņem vērā to skanēšanas īpatnības un ne katru melodiju iespējams pielāgot zvanu specifikai. "Izaicinājums ir tāds, ka es diezgan labi zinu, kas neskanēs, bet es riskēju un ņemu lielos zvanus, un domāju - vai, cik smuki būtu, ja tas basā skanētu. Un tad es pie jums braucu un domāju, vai tas skanēs, vai neskanēs, jo zvans, liels un resns būdams, reizēm noēd melodiju un uztaisa putru," skaidro Brauns.

Rātsnama zvanu melodijas kā ierasts skanēs no plkst.9 līdz 23, ik pēc stundas atskaņojot cita skaņdarba fragmentu.

Pēdējos gados zvani atskaņojuši gan speciālu maestro Raimonda Paula melodiju programmu, kura tika izveidota, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gan Ziemassvētku dziesmu izlasi, gan citas tematiskas programmas.

No Vācijas atvestie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases tika izvietoti 2006.gadā un ir pašvaldības uzņēmuma "Rīgas nami" dāvinājums pilsētai.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.