Neatkarīgi no lēmuma par velojoslu saglabāšanu vai likvidēšanu Čaka ielā, Rīgā ir sagaidāma privātā transporta ierobežošana vairākās pilsētas centra ielās, šādas ieceres pirmdien izskanēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā.
Komitejas sēde, kurā tika skatīts jautājums par Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmu un Čaka ielas velojoslu eksperimentu, ilga vairāk nekā piecas stundas. Sēdes laikā tika uzklausīti gan Satiksmes departamenta speciālistu, gan dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jāna Gēla biroja pārstāvju, gan dažādu nevalstisko organizāciju un ekspertu viedokļi.
Satiksmes departaments piedāvāja dažādus variantus, kā turpmāk risināt satiksmes problēmas Čaka ielā, piemēram, saglabājot velojoslas Čaka ielā un mazinot tranzīta transporta plūsmu Čaka un Baronā ielās, vai tieši pretēji, likvidējot velojoslas Čaka ielā, bet Barona ielu veidojot par velotransporta maģistrāli.
Departamenta aprēķini liecina, ka, saglabājot velojoslas Čaka ielā, vienkāršākajā variantā satiksmes infrastruktūras pielāgošana izmaksās gandrīz miljonu eiro. Savukārt dārgākajā scenārijā, īstenojot visus nepieciešamos pasākumus satiksmes organizācijas maiņai, būtu nepieciešami vairāk nekā 5,7 miljoni eiro.
Atsakoties no velojoslām un pārceļot velotransportu uz Barona ielu, būtu nepieciešami aptuveni 200 000 eiro sākotnējā variantā, bet, veicot satiksmes organizācijas izmaiņas pilnā apmērā, būtu nepieciešams aptuveni 0,5 miljoni eiro.
Satiksmes departamenta piedāvātie varianti paredz abos gadījumos privātā transporta tranzīta satiksmes ierobežošanu, priekšroku dodot sabiedriskajam transportam, piemēram, Čaka ielā velojoslu vietā izveidojot sabiedriskā transporta joslas.
Arī Barona ielā paredzēta privāto transportlīdzekļu tranzīta satiksmes ierobežošana, izvietojot attiecīgas ceļazīmes.
Kā galvenie trūkumu velojoslu saglabāšanai Čaka ielā tika minēts, ka ierobežojumu rezultātā radītā transporta plūsma var negatīvi ietekmēt satiksmi citviet pilsētā. Turklāt nepieciešami prāvi līdzekļi satiksmes infrastruktūras sakārtošanai.
Savukārt galvenie ieguvumi varot būt pilnvērtīgas veloinfrastruktūras izveide Čaka ielā, sabiedriskā transporta kavējumu samazināšanās un satiksmes drošības uzlabošana.
Gadījumā, ja veloinfrastruktūra tiek pārcelta uz Barona ielu, kā negatīvs aspekts tiek minēti tas, ka Čaka ielā nebūs veloinfrastruktūras, bet būs daļa cilvēku, kas turpinās šo ielu izmantot braukšanai ar velosipēdiem. Līdz ar to iespējama satiksmes drošības pasliktināšanās Čaka ielā.
Arī šajā gadījumā satiksmes ierobežojumu rezultātā radītā transporta plūsma varot radīt negatīvas sekas citās pilsētas ielās un arī šeit nepieciešami finanšu līdzekļi transporta infrastruktūras sakārtošanai.
Kā pozitīvs aspekts tiek norādīts, ka, attīstot Čaka ielu kā sabiedriskā transporta koridoru, nākotnē būtu iespējams uz to pārcelt arī citus sabiedriskā transporta maršrutus. Kā pozitīva tiek vērtēta satiksmes drošības uzlabošanās Barona ielā.
Gēla arhitekta biroja pārstāvjiem nācās atbildēt uz ļoti daudziem jautājumiem par biroja priekšlikumu izstrādi un to, kā speciālisti vērtē notiekošo Čaka ielā. Viņi atzina, ka nebūtu ieteikuši veloinfrastruktūras pilotprojektu īstenot Čaka ielā, bet būtu ieteikuši pilotprojektam izvēlēties citas ielas.
Taču eksperti vienlaikus paziņoja, ka ieguvumi no velojolsu izveides šajā ielā esot acīmredzami - ielā notiekošais esot vērtējams kā vides kvalitātes un satiksmes drošības uzlabošanās.
Gēla arhitekta birojs piedāvāja vairākus risinājumus, kā uzlabot situāciju Čaka ielā, lai mazinātu konflikta punktus un vairāk uzlabotu satiksmes drošību, piemēram, velosipēdistiem ierīkojot apstāšanās vietas pirms krustojuma tuvāk krustojumam, bet autotransportam - tālāk, tādējādi ļaujot autovadītājiem pamanīt velosipēdistus.
Tāpat tika ieteikts regulēt satiksmi ar īpašiem luksoforiem, ļaujot velosipēdistiem uzsākt kustību ātrāk nekā automašīnām. Drošības situācijas uzlabošanai tiek ieteikts norobežot velojoslas no pārējās satiksmes. Šāds risinājums gan jau izpelnījies kritiku citās Rīgas ielās, kur atzīmēts, ka tas, piemēram, apgrūtina piekļuvi namiem ārkārtas palīdzības sniedzējiem.
Kā viens no variantiem tika piedāvāts ierīkot sezonas velojoslas, kuras ziemas sezonā varētu pārveidot par sabiedriskā transporta joslām.
Gēla arhitekta biroja pārstāvji ieteica politiķiem izlemt, kas ir viņu prioritātes un pie tām turēties, tostarp, labot pieļautās kļūdas, bet censties saglabāt velojoslas. Viņi uzsvēra, ka attieksmes maiņa un reāli situācijas uzlabojumi ir vērojami tikai vairāku gadu laikā. Tad arī mainoties lielas sabiedrības daļas attieksme pret iecerētajām pārmaiņām.
Tikmēr lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju uzskata, ka Čaka ielas velojoslu eksperiments nav jāturpina, liecina sēdē prezentētās aptaujas rezultāti.
Lai gan to iedzīvotāju skaits, kuri ir neapmierināti ar velojoslu izveidi šajā ielā kopš decembra ir samazinājies, tomēr arī jūnijā veiktajā aptaujā lielākā daļa aptaujāto nav apmierināti ar šo eksperimentu. Ja decembrī neapmierinātību pauda 65% aptaujāto, tad jūnijā tas bija 51%.
Savukārt neapmierināto uzņēmēju skaits no 65% decembrī, palielinājies līdz 71% jūnijā.
Visvairāk apmierināti ar velojoslu izveidi Čaka ielā ir Centra un Avotu apkaimes iedzīvotāji, bet visvairāk neapmierināti - Grīziņkalna un Purvciema iedzīvotāji.
Ar pārmaiņām vairāk apmierināti ir velosipēdisti un gājēji, bet neapmierināti - sabiedriskā transporta lietotāji un autobraucēji.
Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien vēl neizlēma, vai turpinās Čaka ielas velojoslu eksperimentu, atliekot lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā uz nākamās nedēļas komitejas sēdi 12.jūlijā.
Kā ziņots, iepriekš komiteja atbalstīja Čaka ielas velojoslu eksperimenta turpināšanu līdz 1.septembrim.
Eksperimentu sākotnēji bija plānots īstenot līdz šī gada pavasarim, taču tagad nolemts to turpināt līdz 1.septembrim. Eksperimentā paredzēts nodrošināt pagaidu velojoslu Marijas un Čaka ielās posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai ekspluatāciju.