Dažas dienas pirms Latvijas valsts 92. dzimšanas dienas, atsaucot atmiņā vēsturi, senu un ne tik senu, var teikt, ka reti kurā zemē notikušas tik krasas izmaiņas salīdzinoši īsā laika posmā.
Var tikai apbrīnot iedzīvotāju spēju celt, veidot un radīt no jauna, pārveidot un transformēt. Vēl šodien Latvijā darbojas ražotāji ar vēsturiskiem un labi zināmiem nosaukumiem, lepojamies ar pirmās neatkarības laikā tapušiem pasaules līmeņa nozīmīgiem izgudrojumiem. Arī šobrīd Latvijā joprojām top augstas kvalitātes produkcija, eksporta rādītāji turpina augt, pateicoties neatlaidīgam darbam un uzņēmībai. Gribētos atgādināt visiem, ka ir tik daudz ar ko lepoties – gan vēsturiskiem sasniegumiem, gan nu jau ikdienišķo spēju pārvarēt grūtības un rast risinājumus, kas šobrīd ir īpaši būtiski.
Vai Latvijas iedzīvotāji strādā efektīvi?
– Pēdējā laika publikācijās lasāmi darba efektivitātes salīdzinājumi dažādās valstīs, kur Latvijas rādītāji nav no augstākajiem, vienlaikus saņemam informāciju un pozitīvas atsauksmes par to, cik čakli mūsu iedzīvotāji un augstu vērtēti kā darbaspēks ārvalstīs. Kā tas ir iespējams?
Ja mēs runājam par ražošanas uzņēmumiem, tad jāatgādina, ka darba efektivitāte ir atkarīga ne vien no paša strādnieka ātruma vai čakluma, bet ir ārkārtīgi daudz citu faktoru, kas arī nosaka uzņēmuma darbības efektivitāti. Piemēram, ne mazāk svarīga ir biznesa procesu plānošana un vadīšana, izmaksu sabalansēšana, darbinieku kvalifikācijas līmenis, drošības sistēmu vadība un darbinieku attieksme pret to, kā arī citi priekšnoteikumi.
2009. gada vasarā uzņēmuma vadība izstrādāja darbības plānu pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos, kā rezultātā tika pilnveidoti visi biznesa procesi. Par galveno stratēģisko vektoru mēs noteicām tieši efektivitātes paaugstināšanu. Tirgus apstākļi mainījās, un uzņēmumam ļoti īsā laikā vajadzēja sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem, bet visus procesus uzņēmumā – pilnveidot sakarā ar jaunajām tirgus prasībām. Tērauda produkcijas pieprasījuma samazināšanās dēļ tika pieņemts lēmums paplašināt eksportu ne tikai skaitliski, bet arī ģeogrāfiski.
Tas nav noslēpums, ka pirmskrīzes laikā vāja eksporta pozīcija daudziem Latvijas uzņēmumiem tika saistīta ar zemo ražošanas efektivitāti. Šajā ziņā mūsu valstij krīze bija rūgtas, tomēr ļoti efektīvas zāles. Severstaļlat radīja tikpat efektīvu biznesa struktūru kā analoģiskiem nozares uzņēmumiem Eiropā. Šodien darba efektivitātes ziņā mūsu Latvijas rūpnīca apsteidz vislabākās prognozes. Ražošana notiek 3 maiņās (24 stundas diennaktī), bet septembrī Severstaļlat ražošanas apjoms sasniedza pirmskrīzes līmeni. Salīdzinot 2009. gada un 2010. gada pirmo pusgadu, pārdošanas apjoms palielinājies par vairāk nekā 30%, bet, pateicoties racionālai ekonomijai un efektīvākai loģistikai, izmaksas uz vienas tonnas pārdošanu samazinājās vairāk nekā par 40%.
Tāpēc pārliecinoši var teikt, ka Latvijā ir sasniedzama augsta darba efektivitāte ražošanā, bet ir jāprot to nodrošināt un uzturēt, un tā jau ir arī uzņēmuma vadības atbildība.
Mazas valsts iespējas lielajā tirgū? Nekas nav neiespējams
– 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu tērauda produkcijas patēriņš Baltijas valstīs samazinājās gandrīz divas reizes, un Severstaļlat vēl aktīvāk sāka meklēt jaunas eksporta iespējas. Papildus tādiem mūsu galvenajiem eksporta virzieniem kā Polija, Vācija, Somija tika apgūti arī Zviedrijas, Holandes, Slovākijas un Čehijas tirgi. Šogad paaugstinājām eksporta apjomu līdz 90%, kas ļāva stabilizēties ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī saglabāt Latvijas metālapstrādes nozari kopumā. Šobrīd katrās 9 minūtēs pie Severstaļlat klientiem tiek nosūtīta viena pilna kravas automašīna.
Var droši teikt, ka Severstaļlat kā Latvijas uzņēmums gūst lieliskus un arī pelnītus panākumus integrācijā Eiropas Savienības tirgū, pateicoties veiksmīgai stratēģijai un stabili augstai produkcijas kvalitātei. Piemēram, esam ieguvuši tādas pasaulē pazīstamas kompānijas kā PHILIPS uzticēšanos.
Kurp ejam?
Mēs paši pārliecinājāmies, ka daudz ko var paveikt arī ļoti īsā laikā, un Latvija tam ir izcils piemērs. Gribētos cerēt un novēlēt, lai Latvijas uzņēmumi būtu zināmi un spēcīgi ne vien Latvijā, bet arī Baltijā un Eiropā, tas mūs visus kopā dara stiprākus un mūsu valstij paver gaišu nākotni.
Gribu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus, kuru rokās ir Latvijas nākotne – būsim droši un neatlaidīgi, vienoti un mērķtiecīgi tādas valsts veidošanā un izaugsmē, kurā paši vēlamies dzīvot un strādāt, justies droši un stipri, un, protams, laimīgi! Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!