Laikā, kad Baltkrievijas prezidents bija devies atvaļinājumā, tās galvaspilsētā viesojās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) un virkne uzņēmēju. Necerēti veiksmīga bija A. Amerika un Rīgas brīvostas pārstāvju tikšanās ar Baltkrievijas premjera pirmo vietnieku enerģētikas jautājumos Vladimiru Semaško.
Tās laikā gūts apstiprinājums par baltkrievu plāniem kāpināt caur Rīgas ostu pārvesto naftas produktu daudzumu.
Statistika liecina, ka 80 procentu no naftas produktiem, ko ieved Baltkrievijā, nonāk tieši caur Rīgas ostu. Ostas vadība apgalvo, ka pagājušajā vasarā ir padziļināta Daugava un pie konteineru termināļa tā ir 16 metru dziļa, Žurku salā līdz 17 metriem, tādējādi veicinot lielāku kuģu ienākšanu Rīgā.
«Tikšanās ar V. Semaško bija ļoti konstruktīva. Pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar nākotnes iecerēm. Minskas traktoru rūpnīcas vienīgais dīleris Latvijā atrodas Gulbenes novadā, taču, lai tālāk transportētu Belarus traktorus vai kādas citas kravas, tās var vest caur Rīgas ostu. Tāpat izteicām cerību, ka Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma konkursa otrajā kārtā startēs arī tramvaju un trolejbusu ražošanas uzņēmums Belkomunmaš,» uzsver A. Ameriks.
To, ka tramvaju un trolejbusu uzņēmumam Latvijā ir vērienīgi plāni, Neatkarīgajai apstiprina arī Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Popkovs. «Kompānija vēlas piedāvāt sabiedrisko transportu ne tikai Rīgai, bet arī Daugavpilij, kura varētu iegādāties jaunus tramvajus,» komentē vēstnieks.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Leonīds Loginovs uzsver, ka osta šā gada janvārī ir kāpinājusi kravu apgrozījumu par 23 procentiem un tā ir gatava būvēt kālija termināli, lai baltkrievu uzņēmēji savas kravas vestu caur Rīgu, nevis Klaipēdu, kā tas notiek tagad. «Problēma ir tā, ka baltkrievus neapmierina Rīgas ostas stividoru (kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītāju, privātuzņēmēju) cenas, kas pelna 10 līdz 20 procentu no kopējā apgrozījuma. Tas nozīmē līdz pat 10 eiro par vienas tonnas pārkraušanu,» skaidro L. Loginovs.
Rīgas brīvosta apsver iespēju būvēt pati savu termināli un nodrošināt stividoru pakalpojumus, tādējādi veicinot konkurenci.